Vēlēšanas prasa piesardzību – mediju pētnieki brīdina par muļķu ķērājiem

2018. gada 26. septembris 13:30

152

Vēlēšanas prasa piesardzību – mediju pētnieki brīdina par muļķu ķērājiem

Kādā maija rītā īsi pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām tūkstošiem liepājnieku savās pastkastēs atrada it kā avīzi, kas pēc skata ļoti līdzinājās Liepājā iznākošajam laikrakstam “Kurzemes Vārds”. Laikraksta “galva” tāda pati, rubriku izvietojums – tāds pats, taču saturs – pilnīgi cits. Neviens Liepājas žurnālists par to atbildēt nevarēja. “Liepājas Vārds” par notikušo nekavējoties ziņoja KNAB, Drošības policijai, Ģenerālprokuratūrai un citām iestādēm. Taču vēl vairākas dienas viltus avīzes izplatīšana turpinājās. Par papīru mešanu pastkastēs taču tūlīt cietumā nevienu neliek.

KNAB sola nākt talkā
Arvien vairāk tuvojoties 6. oktobrim, kad Latvijas pilsoņi vēlēs 13. Saeimu, Baltijas mediju izcilības centrs visā Latvijā žurnālistiem rīko seminārus par iespējamajiem apdraudējumiem vēlēšanu laikā. Tāds augusta beigās notika arī Kuldīgā, piedaloties ap 20 Kurzemes žurnālistiem un arī “Zemgales Ziņām”. Seminārā arī tika apspriests minētais Liepājas vēlētāju krāpšanas gadījums un iztirzātas situācijas, ko darīt, ja viltīgi pat profesionālos medijos ielavās slēpta partiju reklāma vai, piemēram, sociālajos tīklos parādās aicinājums vispār neiet uz vēlēšanām (jo viss jau kaut kur ir izlemts), tādējādi apmuļķoto cilvēku pa tiešo aizvedot pie domas par Latviju kā neizdevušos valsti.

Atgriežoties pie viltus avīzēm Liepājā, SIA “Liepājas Vārds” valdes priekšsēdētājs Ints Grasis seminārā stāstīja: “Ko mēs varējām darīt? Staigāt pa mājām un ņemt ārā no pastkastēm tajās sabāzto? Uz redakciju vēl atnāca daži cilvēki un jautāja, kur varētu šo neīsto “Kurzemes Vārdu” nopirkt. Viņi vēl nebija sapratuši, ka ir apkrāpti un ka mums ar šo izdevumu nav nekāda daļa.”
I.Graša lielākās bažas bija par to, ka tik vienkārši var noviltot vairākās paaudzēs grūtā darbā iegūtu uzticamu zīmolu un tādējādi izplatīt politisko oponentu nomelnojošu saturu. Savukārt KNAB pārstāve Amīlija Raituma šo Liepājas gadījumu seminārā atzīmēja arī no pozitīvās puses. Proti, KNAB izmeklētājiem izdevās atrast viltus “Kurzemes Vārda” pasūtītāju un to arī administratīvi sodīt. Tiesa, par soda apmēru seminārā tika pavīpsnāts – tas nebija samērīgs.

Šajā augustā jēkabpiliešu pastkastēs nokļuva it kā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re: Baltica” drukātais bezmaksas izdevums, kas “atmaskoja” populāro Saeimas deputātu, savulaik Jēkabpils dakteri, Vitāliju Orlovu. Gaidījums nāca gaismā tāpēc, ka kāda vēlētāja aizsūtīja “Re: Baltica” pateicības vēstuli par “lielisko avīzi” un pauda cerību, ka līdzīgas avīzes būs vēl.

A.Raituma aicināja par aizdomīgiem gadījumiem ziņot KNAB, kam nesen ir izstrādāta mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” (tajā saņemti vairāk nekā 200 ierakstu par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem). A.Raituma tomēr atzina, ka ir ļoti problemātiski noteikt, kurā situācijā priekšvēlēšanu aģitācijā ir neatļauti izmantoti administratīvie resursi, kā arī noķert kādu pārkāpēju, ja tā “pēdas ir atdzisušas”. Arī likumā noteiktais aizliegums aģitēt vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām (par to nereti policija saņem sūdzības) neattiecas uz sociālajiem tīkliem, kur darbojas privāti. Tādēļ arī daudzi deputātu kandidāti tajos ir aktīvi. Viņu paustais viedokli pagaidāms neskaitās priekšvēlēšanu aģitācija, kuras saturs varētu būt apmaksāts.

NATO redz apdraudējumu
Par sociālo tīklu pārbaudes rīkiem, ko lieto interneta vidē, Kuldīgā diezgan plaši runāja eksperte un Datu skolas vadītāja Nika Aleksejeva. Viltot var pat šķietami ticamos video. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pārstāve Guna Šņore atzina, ka lielākais apdraudējums demokrātijai ir mūsu pašu muļķība un slinkums. Viņa atzīst, ka daļa sabiedrības zaudē interesi par profesionālajiem medijiem, tos aizvietojot ar sociālajiem medijiem, kur ziņas nav pārbaudāmas. Tādā veidā sabiedrība kļūst manipulējama un mazinās tās spēja pretoties apdraudējumam. Arī uz jau minēto Liepājas viltus avīzi cilvēki, kam nav svešs īstais laikraksts, neuzķērās, piemēram, tāpēc, ka tajā nebija reklāmas sludinājumu.

Arī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) cenšas aizsargāt savu mājaslapu, kurā ap pulksten sešiem rītā parādās reālie procenti – par kuru partiju cik ir nobalsots –, skaidroja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Viņa arī minēja, ka ir valstis, piemēram, Beļģija, kur vēlēt jāiet obligāti, citādi draud administratīvais sods. Jautājums par balsošanu internetā gan pagaidām nav CVK darba kārtībā drošības dēļ. Vēl aizvien visdrošāk ir katram pašam aiziet uz vēlēšanu iecirkni un nobalsot.

Foto: Raitis Puriņš

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

ZZ.lv ARHĪVS

Vēlēšanas prasa piesardzību – mediju pētnieki brīdina par muļķu ķērājiem

Kategorijas