Skrējēja hortenziju paradīzes dārzā Jelgavā (FOTO)
Īpašums Tērvetes ielā Jelgavā, pie kura izkārtais reklāmas plakāts
vēsta par šeit nopērkamajiem stādiem, no ārpuses šķietami nemaz nesola
tādu bagātību, kas ieraugāma, izstaigājot to. Saimnieks Ilmārs Zirnis
stāsta, ka abi ar kundzi Initu šeit dzīvo gadus padsmit. Pārcēlušies no
dzīvokļa, un abi tolaik necilo īpašumu pārvērtuši ziedošā oāzē.
Par ziediem
Uz
jautājumu, kāpēc aizrāvies ar dārzkopību, Ilmārs ar smaidu atzīst: “Man
ir dokumentāls pamatojums – esmu beidzis gan Bulduros daiļdārzniekus,
gan LLU agronomus. Īstenībā aizraušanās, visticamāk, ir no vecākiem. Lai
arī viņi vispār nebija saistīti ar dārzkopību, bet padomju laikā
izdzīvoja gan tulpīšu ēru, gan rožu potēšanu. Tā es iemācījos ļoti labi
potēt. Vienmēr mums bija iekopts dārziņš, un man iepatikās, tāpēc
aizgāju mācīties uz Bulduriem.” Juku laikos gan nācies strādāt ne tikai
dārzkopībā, bet, pārceļoties uz dzīvi Tērvetes ielā, viss sākts no
nulles ar stādu audzēšanu.
Ilmāra dārza lielākais lepnums ir hortenzijas, kas te atrodamas visdažādākajos izmēros un šķirnēs, taču to audzēšanai viņš pievērsies vien pirms gadiem trijiem četriem, pirms tam vairāk nodarbojies ar potējumiem un tūjām.
“Kāpēc tieši hortenzijas? Tā ir tīri nejaušība. Atvedu pirmās no ārzemēm, ziedošas, skaistas. Ļoti iepatikās. Tad vēl Latvijā hortenzijas nebija pārāk populāras. Diezgan ilgi līdz tam biju tūjas audzējis, bet tas likās tik monotoni,” stāsta audzētājs. Arī citiem dārzkopības mīlētājiem Latvijā hortenzijas ļoti ejot pie sirds. Tiesa, zināšanas par to audzēšanu un vispār par dārzkopību nemaz tik augstā līmenī, kā varētu šķist, neesot. “Kad nedēļas nogalēs aizbraucu uz tirdziņiem pārdot stādus, vienmēr kāds pienāk pajautāt, kāpēc viņam hortenzija dārzā nezied. Pirmais jautājums man vienmēr ir – vai hortenzijai lapas lielas? Cilvēki nereti krīt kārdinājumā un iepērk visdažādākajās krāsās lielveikalos piedāvātās hortenzijas. Tās pie mums samērā slikti ziemo un var arī neziedēt, bet tas nav viennozīmīgi. Piemēram, Kurzemē daudziem aug dārzos un skaisti zied katru gadu.”
Ilmārs smejas, ka nereti visdīvainākās zināšanas par dārzkopību cilvēki smeļoties internetā: “Tas diemžēl ir gan ieguvums, gan posts. Tur var atrast daudz labas informācijas, bet var izlasīt arī visādas muļķības. Cilvēks izlasa un uztver par absolūto patiesību, un pēc tam grūti pārliecināt, ka varētu būt citādi. Arguments ir – bet tur taču bija rakstīts!”
Ar lepnumu Ilmārs “Ziņas” vadā pa
dārzu un izrāda hortenzijas, kas katra var lepoties ar kādu īpašu iezīmi
– daža ar milzu ziedkopām, cita ar smaržu vai krāsu. “Mēs esam ļoti
mazi audzētāji un ar apjomu ne ar vienu sacensties nevaram, vien ar
kvalitāti,” teic Ilmārs. Tādēļ kvalitātes latiņa vienmēr turēta augstu.
Vēl arvien šis tas tiekot uzpotēts, jo tas dārza saimniekam patiešām
labi padodoties, tāpat tirgoti tiek arī citi stādi. “Potējumi vienu
brīdi bija ārkārtīgi populāri, bet cik tad var vienā mazdārziņā
iestādīt! Tagad jau tos pērk tomēr mazāk,” atzīst dārzkopis.
Par skriešanu
Ar
vieglu ironiju pats par sevi Ilmārs meklē telefonā fotogrāfiju, lai
parādītu, kas novedis viņu pie skriešanas. 2011. gadā pirmo reizi
uzvilcis sporta apavus, un kopš tā laika izdevies nomest padaudz
kilogramu un atrast sev ļoti tuvu hobiju. Skriešana tā iepatikusies, ka
bez tās stādu audzētāja dzīve vairs nav iedomājama. Pirms tam ar sportu
viņš nekad neesot nodarbojies. Tagad jau skriets daudzās sacensībās ne
tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, izbaudot gan kalnu skrējienus ar pāris
tūkstošu kilometru kāpumu, gan pārbaudījumus tuksnesī.
Stāstot par
iecienītākajiem skrējieniem, Ilmārs secina, ka nav veicis vēl nevienu
klasisko gludo maratonu, toties viņa kontā ir skrējiensoļojums
Rīga–Valmiera. Tas pieveikts pirms trim gadiem. Ilmāram tuvi gan kalni,
gan tuksneši. Ar pēdējiem viņš “saslimis” Marokā, kur jau pasen
viesojies. Tur bijusi iespēja vakarā uzkāpt tuksneša kāpā sešdesmit
metru augstumā, lai noskatītos saulrietu tuksnesī. Tas atstājis
neizdzēšamu iespaidu, un kopš tā laika tuksneša ainavas viņam šķiet
vienas no skaistākajām pasaulē. Tiesa, gida piesauktie sešdesmit metri
kāpai, kurā jāuzkāpj, tikai sākotnēji licies sīkums. Izrādījies, ka
rausties augšā stāvā smilšu kāpā sešdesmit metrus nav nekāds nieks. Lai
to izdarītu, pagājušas vairāk nekā divas stundas. “Tu liec kāju un
brīžam nonāc zemāk, nekā sāki,” kāpienu pa smiltīm atceras Ilmārs.
Tieši
mīlestība uz tuksnesi mudinājusi piedalīties maratonā tuksnesī, un viņš
pieteicies dalībai Eilatas maratonā Izraēlā. “Starts bija sešos no
rīta. Starta brīdī kādi 17 grādi, bet stundas laikā, tikko parādījās
saule, uzsila līdz 30, pēc tam aptuveni 40 grādiem,” atceras sportists.
Izraēlas skrējiens bijis ar dažādiem piedzīvojumiem – gan
reģistrējoties, gan pēc tam ar rezultātu fiksēšanu un citiem –, tomēr
kopumā ļoti jauks. Vairākus mēnešus gan Ilmāram skriešanas prieki bijuši
liegti, taču sportu tāpēc pie malas nav metis, bet gan pie treneres
apguvis nūjošanas māku. Šonedēļ viņš stāsies uz starta Cēsu “Eco Trail”
sacensībās.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”