ZZ.lv ARHĪVS

Toms Kreicbergs: Par vecumdienām ir jādomā, savam pensiju plānam jāseko, un tas jāuzrauga

Jānis Goldbergs

2018. gada 20. septembris 11:10

315
Toms Kreicbergs: Par vecumdienām ir jādomā, savam pensiju plānam jāseko, un tas jāuzrauga

Par vecumdienām ir jādomā, savam pensiju plānam jāseko un tas jāuzrauga. Cilvēki tikai atrunājas, sakot, ka “līdz pensijai nenodzīvos”, “pensijas nemaz nebūs” vai arī ka “sliktie politiķi pensiju nozags”, uzstājoties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba sanākšanā, pauda ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības “Indexo” pārstāvis Toms Kreicbergs.

Valsts garantē minimumu
T. Kreicbergs iesaka mudināt darbiniekus domāt par saviem pensiju plāniem, jo brīdī, kad valstī parādīsies daudz cilvēku ar ārkārtīgi trūcīgām pensijām, tā būs sociāla katastrofa. Nav iespējams, ka pensiju nebūs vispār, jo Latvijas valsts garantē minimālo pabalstu, ja cilvēks vispār nav veicis sociālā nodokļa iemaksas. Nepilnus 70 eiro par normālu pensiju nosaukt nav iespējams, tomēr nav pamata apgalvot, ka vecumdienās naudas nebūs vispār.

“Mēs visi gribam dzīvot normāli, un stāsts par pensijām visā pasaulē ir līdzīgs. Reti ir tā, ka cilvēks, saņemot valsts garantēto pensiju, var dzīvot virs vidējā. Esmu daudz braukājis pa pasauli. Piemēram, Vācijā – tur vidējā valsts pensija ir aptuveni 1300 eiro. Tas, protams, ir krietni vairāk nekā pie mums, tomēr, ja paskatāmies, cik ir jāmaksā par īri, cik maksā pārtika un citi pakalpojumi, nekāda luksusa dzīve un ceļojumi neiznāk. Tie vācu tūristi, kurus redzam Rīgā staigājam baltās biksēs un malkojam dzērienus vasaras kafejnīcās, ir darījuši kaut ko vairāk, lai varētu ceļojumus atļauties. Viņi ir krājuši, viņu vecāki ir krājuši, iespējams, arī vecvecāki ir krājuši,” salīdzina T. Kreicbergs. 

Pēc 65 gadiem cilvēki dzīvo
Populārais apgalvojums, ka cilvēks līdz pensijai nenodzīvos, ir izplatīts vīriešu vidū. Daudzi ir redzējuši ziņojumus par vīriešu vidējo dzīves ilgumu – tas ir nedaudz virs 70 gadiem. Sievietēm vidējais dzīves ilgums ir ap 80 gadiem. Vīriešu mirstība darbspējas vecumā, gan strādājot bīstamus darbus, gan pakļaujoties atkarībām, patiešām samazina vidējo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā T.Kreicbergs rosina padomāt: “Ja vīrietis līdz pensijai ir nodzīvojis, tad jārēķinās, ka viņš vidēji nodzīvos vēl vismaz 15 gadus.”

Atruna nevar kalpot par iemeslu nevērīgai dzīvei darbspējas vecumā, ja cilvēks neaizraujas ar alkoholu, nesmēķē pa pāris paciņām cigarešu dienā vai nedara vēl kādas lietas, kas noved pie pāragras nāves. T. Kreicbergs secina: vīrieši, kuri dzīvo saprātīgi, sevi vienkārši māna, ignorējot sociālās iemaksas. “Tad būs jāsaprot, ko nozīmēs 15 līdz 20 gadus maksāt īri, komunālos maksājumus un pirkt pārtiku.” 

Nozagt nevar
Trešais mīts, ka pensiju fondu nauda izkūpēs gaisā, vairāk ir balstīts demogrāfiskajā situācijā, kas patiešām nav spīdoša, tomēr T. Kreicbergs apgalvo, ka šobrīd Latvijā ir tādas pašas garantijas kā visā Eiropas Savienībā un pensija pēc būtības nepazudīs. Cita lieta – eksistē vairāki pensiju līmeņi, un katrs no tiem var papildināt pamatpensiju.

Ja cilvēks maksā sociālo nodokli un nav pieteicies augstākiem pensiju līmeņiem, tad visi 20 procenti no iemaksām pensiju fondā nonāk 1. pensiju līmenī, kas ir tieši atkarīgs no demogrāfiskās situācijas valstī. Pēc būtības darbspējīgie iedzīvotāji maksā pensijas tagadējiem pensionāriem un viņu sociālajos kontos tiek reģistrēts uzkrājums, kas ir vien cipars, kurš noteiks viņu pensiju nākotnē. Tātad pēc desmit gadiem pensionāri saņems tik lielas pensijas, cik lielas būs strādājošo iemaksas sociālajā budžetā. Tā kā strādājošo un pensionāru attiecība lēni tuvojas skaitlim “viens”, tad arī jārēķinās, ka 1. līmeņa pensijas nākotnē varētu būt salīdzinoši mazākas nekā šobrīd.

2. pensiju līmenis paredz, ka seši procenti no pieminētajiem 20 tiek nodoti pensiju fondu pārvaldītājiem, kuri naudu iegulda un vairo pensiju kapitālu, naudu ieguldot vērtspapīru tirgū. Atkarībā no vērtspapīru veida tiek nodalīti pensiju plāni – aktīvais, sabalansētais un konservatīvais.

3. pensiju līmenis ir pašu cilvēku iemaksas pensiju fondā. Labums šajā gadījumā ir, ka daļu naudas no iemaksām valsts cilvēkam atmaksā. Atliek vien aizpildīt gada ienākumu deklarāciju. 
Pēdējos divos pensiju līmeņos naudu no vienkāršas nozagšanas pasargā Eiropas regulas un Latvijas likumi. 

Par ko pārmaksājam?
Kādēļ gan būtu nepieciešams viss šis garais ievads, ja patiešām nav, par ko satraukties, tikai jāizvēlas pensiju līmenis un savas iespējas iemaksāt kādā pensiju fondā? T.Kreicbergs uzsver, ka 2. un 3. pensiju līmenis nav atkarīgi no demogrāfijas valstī un tādējādi pasargā iedzīvotājus no trūkuma vecumdienās, tomēr tirgū ilgstošu laika periodu nav bijusi konkurence un komisijas maksas par pensiju kapitāla apsaimniekošanu bijušas nesamērīgi augstas. 2. pensiju līmenī tas ir apmēram pusotrs procents no summas, bet trešajā pensiju līmenī – divi procenti. Sākotnēji, kad uzkrātais pensiju kapitāls ir neliels, arī komisiju maksas nav īpaši izjūtamas. Brīdī, kad pensijas kapitāls ir, piemēram, 20 tūkstoši eiro, tad divi procenti ir 400 eiro gadā, kas jau ir salīdzināma summa ar cilvēka gada iemaksām pensiju fondā. 
“Cilvēku izvēle līdz šim nav balstījusies uz kaut kādiem ekonomiskiem apsvērumiem. Vienkārši – kurā bankā iedeva parakstīt papīru, tā banka ir cilvēka pensijas kapitāla pārvaldītājs. Līdz ar to nevienam no pensiju kapitāla pārvaldītājiem līdz šim nav bijusi interese samazināt apkalpošanas komisijas maksas, jo klienti jau sākotnēji ir sadalīti,” paskaidro speciālists.

Pensiju kapitāla pārvaldīšanā komisijas maksas ilgu laiku bija vienā līmenī. Tirgus desmit gadu laikā ir izaudzis simt reižu, bet komisiju maksas par pakalpojumu nav samazinājušās. Pēdējos gados banku peļņa no pensiju kapitāla pārvaldīšanas Latvijā ir bijusi 40 miljoni eiro gadā. Jebkura cita uzņēmējdarbības nozare šādu peļņu varētu vien apskaust.

“Tādas ir sekas apstāklim, ka cilvēki neinteresējās un nesekoja saviem pensiju kapitāla līdzekļiem. Šobrīd konkurence jau ir, bet vēl aizvien ir problēma – cilvēki nav informēti par patieso kontu stāvokli un nezina, cik lielu komisiju maksā bankai,” uzsver T. Kreicbergs. 

Sekot naudai nav grūti
Latvijā ir radīta pārskatāma e-vide, kas atļauj viegli un efektīvi gan sekot pensijas plānam, gan efektīvi mainīt pensijas plāna pārvaldītāju. “Visu informāciju par uzkrāto pensijas kapitālu ir iespējams sameklēt portālos “Latvija.lv” un “Manapensija.lv”, kur var atrast visu par izveidoto pensijas kapitālu. Ieteicams arī aplūkot, kādā pensiju plānā esat. Tas ir būtiski, jo pirmām kārtām ir nozīmīgi zināt,” pārliecināts T. Kreicbergs.

Viņš gados jauniem cilvēkiem iesaka izmantot aktīvos pensiju plānus, kas gan ir riskantāki, bet dod lielāku kapitāla pieaugumu, savukārt cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma orientēties uz konservatīvajiem pensiju plāniem. “Pasaules ekonomikā vienmēr ir bijušas krīzes un gadīsies atkal. Aktīvie plāni iegulda līdzekļus akciju tirgos. Krīzes brīžos akciju vērtība var kristies pat uz pusi, bet paiet pieci gadi un akciju vērtība atgriežas vecajās sliedēs un pat aug. Pats muļķīgākais būtu mainīt pensiju plānu brīdī, kad akciju vērtība ir kritusies. Diemžēl cilvēki tā dara, un paši sev nodara lielu postu,” secina “Indexo” pārstāvis. 

Eksperti iesaka ikvienam vismaz reizi gadā pārliecināties par sava pensijas kapitāla stāvokli un sekot līdzi naudai, kas nodrošinās vecumdienas. Tas izdarāms portālā “Latvija.lv”.

Uzziņai
Pensiju 1. līmenis – valsts obligātā nefondētā jeb neuzkrājošā pensiju shēma. Šis līmenis nozīmē, ka no algas tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras tiek uzskaitītas gan pensijai, gan izmaksātas šodienas pensionāriem. Tas paredz – jo ilgāk cilvēks strādās un maksās sociālās iemaksas, jo lielāka būs pensija.

Pensiju 2. līmenis – valsts fondētā jeb uzkrājošā pensiju shēma. Tās mērķis ir palielināt pensijas kapitālu un arī pašu pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū vērtspapīros un banku depozītos.

Pensiju 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Iespēja brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, veicot individuālas iemaksas vai ar sava darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu novirzot kādā no privātajiem pensiju fondiem.

Tātad – nauda, kas tiek iemaksāta pensiju 1. līmenī, tiek izmantota pensiju izmaksām pašreizējiem pensionāriem, kā arī uzskaitīta paša cilvēka pensijai, savukārt nauda, kas tiek iemaksāta pensiju 2. un 3. līmenī, tiks izmantota tikai cilvēka paša pensijas kapitāla uzkrāšanai, palielināšanai un izmaksai.


Publicitātes foto