Ko un kā atrast portālā “Latvija.lv”?

2018. gada 21. septembris 10:55

277

Praktiskā darbībā cilvēkam, meklējot savas pensijas plānus, var rasties jautājumi. Portālā “Latvija.lv” ir simtiem dažādu pakalpojumu, tādēļ pastāstīt par praktisko mājasdarbu, kas katram būtu jāveic vismaz reizi gadā, aicinājām finanšu konsultantu Ilgvaru Skrīveru, kurš rīko izglītojošus seminārus par personīgo finanšu plānošanu.

– Kāpēc regulāri jāseko pensiju kapitālam?
Pirmkārt, pensiju fonds ir katra cilvēka līdzekļi, un valsts ir devusi tiesības izvēlēties, kā tos ieguldīt. Otrkārt, pensiju fondu pārvaldīšanas nozarē ir sākusies konkurence. Stāsts katrā konkrētajā gadījumā ir par komisijas maksām, kuras pensiju kapitāla pārvaldītājam maksā katrs cilvēks, kurš ir iesaistījies vismaz 2. pensiju līmenī, bet vispārīgi un tālākā perspektīvā stāsts ir par valsts demogrāfisko situāciju un to, ka mums jau šobrīd no 890 tūkstošiem darbspējīgo iedzīvotāju aptuveni 400 tūkstoši strādā valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās un ir 460 tūkstoši pensionāru. Patlaban aptuveni 60 procentu no iedzīvotājiem saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro. Es uzskatu, ka šie faktori ir pietiekams iemesls katram domāt un rīkoties, vismaz apmeklējot portālu “Latvija.lv”, lai paskatītos, kas notiek ar viņa pensijas kapitālu.

– Kur portālā “Latvija.lv” var atrast informāciju par to, kāda būs mana pensija, piemēram, ja zinu, ka došos pensijā pēc dažiem gadiem?
Vispirms iesaku cilvēkiem apmeklēt vietni “Manapensija.lv” un iepazīties ar pašu pensiju sistēmu. Uzzināt, kāda būs pensija pēc gada, diviem vai pieciem, var portālā “Latvija.lv” sadaļā “Epakalpojumi/EP61”. Tur ir pieejams kalkulators, kas izrēķinās. 10 gadi ir prognožu griesti. Visiem iesaku pārliecināties, vai ir uzskaitīts darba stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim. Nepieciešamības gadījumā ir jāiesniedz dokumenti – to daudzi cilvēki nav izdarījuši.

– Vai autorizēties portālā “Latvija.lv” ir sarežģīti?
Autorizēšanās iespējama divos veidos – ar e-parakstu vai arī izmantojot savas bankas autorizāciju. Domāju, ka vairums izmantos šo variantu – tas ir vienkārši un ērti.

– Kur var atrast informāciju par uzkrāto 2. līmeņa pensiju kapitālu un tā pārvaldītāju?
Sadaļā “Epakalpojumi/EP44”.

– Ja pensijas kapitāla pieaugums gada laikā līdzinās sociālo iemaksu lielumam gadā – tas ir labi, ciešami vai slikti?
Šī ir viena no būtiskākajām cilvēku kļūdām, analizējot sava pensijas kapitāla izaugsmi. Patiesībā, ja pensijas kapitāls ir audzis tikai par sociālā nodokļa tiesu, tas nozīmē, ka pensijas kapitāla pārvaldītājs nav labi strādājis. Viņa rīcībā jau ir uzkrātais kapitāls, kam būtu jādod vismaz kaut kāds pieaugums, ja nenotiek globāla ekonomiskā krīze. Šis ir arī stāsts par augstām pārvaldīšanas komisijas maksām. Iespējams, ka neliela peļņa ir, tomēr visa aiziet komisijas maksā pensijas kapitāla pārvaldītājam. Tieši tādēļ pilsoņiem būtu jāseko savam pensiju kapitālam.

– Kāda nozīme ir pensiju plāna izvēlei?
Pamatā tiek piedāvāti trīs veidu 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni jeb stratēģijas, ko realizē ieguldījumu pārvaldītāji. To nosaukumi visbiežāk ir konservatīvais, sabalansētais un aktīvais. Konservatīvais plāns paredz visu pensijas kapitālu ieguldīt valsts vērtspapīros. Šādā gadījumā ienesīgums nebūs tik liels, toties zaudējumu iespējamība ir minimāla. Aktīvais plāns paredz lielāko daļu kapitāla ieguldīt akciju tirgū. Vairums pārvaldītāju iesaka konservatīvo izvēlēties vecākiem ļaudīm, lai pirms pensijas vecuma pienākšanas būtu mazāks risks.

– Vai ir iespējams mainīt pensijas kapitāla pārvaldītāju, un kā tas darāms?
Portālā “Latvija.lv” jāatrod e-iesniegums valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēlei vai maiņai, jāizvēlas ieguldījumu plāns un jāapstiprina elektroniska vēstule Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. To var izdarīt portālā “Latvija.lv”, nav jāmeklē cita interneta vietne. Kapitāla pārvaldītāju var mainīt vienu reizi gadā, bet plānu drīkst mainīt divas reizes gadā.

– Tas, kurš seko akciju svārstībām un pasaules ekonomikas attīstībai, var izvairīties no zaudējumiem, pirms vēl tie radušies, ja laikus maina pensiju plānu?
Jā, to var. Es pats lietoju aktīvo pensiju plānu, lai arī pārvaldītājs cilvēkiem pēc 35 gadiem ieteiktu sabalansēto plānu. Pensiju plāna izvēle ir katra cilvēka individuāls risks. Es šobrīd izvēlos vairāk pelnīt, tādēļ vairāk riskēju.

– 3. pensiju līmenis – kas tas ir?
Pie pašreizējās vidējās algas – aptuveni 960 eiro pirms nodokļu nomaksas – vidējā pensija ir 320 eiro. Tas ir tas pensijas lielums, ko labākajā gadījumā nodrošina 1. pensiju līmenis. Trešā daļa no algas. Tā tas, visticamāk, būs arī tuvākajā nākotnē. 2. pensiju līmenis nodrošina vēl kādu 100 eiro papildinājumu pensijas maciņā, tomēr arī ar šo lielumu ir iespējams tikai iztikt, nevis kvalitatīvi dzīvot. Tas, ko iesaku, ir vismaz 10 procentu no algas atlikt 3. līmeņa pensijas uzkrājumam. 3. līmeņa pensijas ir katra cilvēka izvēle uzlabot savu dzīves kvalitāti pensijas vecumā.

ZZ.lv ARHĪVS

Ko un kā atrast portālā “Latvija.lv”?

Kategorijas