Vīnogu paradīze Tērvetes novadā (FOTO)

2018. gada 19. septembris 13:13

8192

Edgara Zihmaņa vīnogu dārzs pirms tam atradās pie Tērvetes alus darītavas, bet nu jau piekto gadu saimniekots tiek jaunā vietā – turpat netālu. Raugoties uz pamatīgajiem vīnogu ķekariem, kas pilnbriedā karājas pie zariem, liekas neticami, ka kokiem ir tik neliels vecums. Vērtējot pārcelšanos uz jaunu teritoriju, Edgars atzīst: “Tam ir tikpat daudz mīnusu, cik plusu. Protams, visu nācās iestādīt no jauna, zaudēti trīs četri gadi, tajā pašā laikā tagad daudz ko varam izdarīt citādi un jau labāk.”

Saimnieks aizrautīgi ved pa kolekcijas siltumnīcu, kurā mājvietu atraduši 50 šķirņu vīnogu dēsti, skaidrojot, ka viņa mērķis nav veidot milzīgu kolekciju un meklēt kādu īpašu labāko šķirni. “Uzreiz pateikšu – nu nav tādas labākās šķirnes. Piemēram, Latvijas vietējās vīnogas, kas vairāk vai mazāk ir ļoti tuvu mežeņiem... Varētu sacīt, ka tās ir sliktas šķirnes, taču ar tām izcili var apzaļumot lapenes, gatavot sulu, vīnu vai vārīt ievārījumu. Katrai šķirnei ir savs pielietojums,” spriež vīnogu kolekcijas īpašnieks.

Svarīga suga
Viņš gan ar smaidu atzīst – izvēloties vīnogu stādu, cilvēki visbiežāk grib, lai varētu iegūt saldas un skaistas ogas un lai nekas nav jādara, bet vīnogu audzēšanā tas īsti neesot iespējams. Edgars skaidro, ka, izlemjot audzēt vīnogas, svarīgi ņemt vērā trīs būtiskus aspektus. Pirmais un svarīgākais – saprast, kādas sugas (un nevis šķirnes) vīnogas gribētu audzēt savā dārzā.

Pasaulē no lielā vīnkoku sugu klāsta pazīstamākās ir trīs vīnogu sugas. Amerikas vīnogas (Vitis labrusca) ir ar nelieliem ķekariem, ogas mazas, ar biezu mizu, lielām sēklām, recekļainu mīkstumu, bieži ar specifisku aromātu un garšu (meža zemeņu). Vīnkokam ir spēcīgs augums, tas ir izturīgs pret slimībām un salu. Izmantojot Amerikas vīnkoka sugas šķirnes tālākai selekcijai, Latvijā izveidotas šķirnes ‘Zilga’, ‘Supaga’, ‘Guna’ un citas, kuras aug mūsu dārzos. “Šīs vīnogu šķirnes ir ļoti tuvas mežeņiem,” skaidro vīnogu dārza saimnieks, pamatojot būtiskāko atšķirību no kultūraugiem. “Šīm vīnogām atšķirībā no kultūraugiem ogas vēl nav gatavas, bet visi zari jau ir nobrieduši. Augs ir gatavs ziemot. Kultūrvīnogai ir pilnīgi otrādi – vispirms nobriest ogas, tikai pēc tam dzinumi. Ja ogas savlaicīgi nepaspēj nogatavoties un netiek novāktas, tad arī nenobriest zari. Savukārt no zaru nobriešanas ir atkarīga ziemcietība. Ja zari nokoksnējas, tad vīnoga var pārziemot, ja ne – ziemu nepārdzīvos.

Eiropas – Āzijas vīnogas jeb dienvidu vīnogas (Vitis vinifera) Latvijas apstākļos neaug. “Pirmās Latvijas laikā gan pāris Eiropas vīnogu šķirnes pie mums ir audzētas, bet tas jādara siltumnīcās ar apkuri, citādi ogas nepaspēj nogatavoties,” stāsta Edgars. Šīs sugas vīnkokam, salīdzinot ar citām sugām, ogām ir vislabākās garšas īpašības – mīkstums ir kraukšķīgs, sulīgs un gaļīgs. Ķekari lieli, bet vīnkoks neizturīgs pret slimībām. Arī salizturība Eiropas – Āzijas vīnkokam ir viena no zemākajām.

Amūras vīnogas (Vitis amurensis) izceļas ar ļoti labu salcietību, turklāt tām nav tik specifiskas piegaršas kā Amerikas vīnogām, tieši tāpēc tās tiek izmantotas selekcijā kā sala izturības donors. Arī Edgara kolekcijā pamatā aug Eiropas un Amūras vīnogu krustojumi. Amūras vīnogām ir īss veģetācijas periods, spēcīgs augums, tās ir salīdzinoši izturīgas pret dažādām slimībām, ogas mazas, salizturība – līdz mīnus 40 grādiem.

Bez kopšanas nesanāks
Vēl vīnogu audzētājs atzīst – izvēloties audzēt Eiropas un Amūras vīnogu krustojumus, jāņem vērā, ka tas izdarāms vien ar īpašu kopšanu. “Noklausoties manis stāstīto, cilvēki nereti izbīstas no gaidāmā darba un sāk pārdomāt, vai tiešām vēlas stādīt vīnogas,” smaidot teic Edgars. Taču tik traki arī neesot – jebkurai vīnogai nepieciešams veikt zināmu darbu kopumu, neko nedarot, pie labām ogām tikt īsti nav iespējams. “Arī iestādot Latvijas vīnogas, būs jāveic tie paši darbi,” skaidro speciālists. “Ja vīnogas nekopj, ogas ir skābas, nogatavojas vēlu, turklāt sāk slimot ar miltrasu.”

Tiesa gan, ar kopšanu vien arī nebūs līdzēts – daudz nozīmē konkrētās šķirnes īpašības, tāpēc ir svarīgi par tām painteresēties pirms stāda iegādes. “Ja vēlas baudīt lielas ogas, jāizvēlas šķirne, kurai selekcijas rezultātā ir ielikts lielu ogu potenciāls. Bieži, runājot ar ekskursantiem, mēdzu salīdzināt ar ābelēm. Visi taču saprot, ka nevar iestādīt dārzā ‘Sīpoliņu’ un cerēt, ka izaugs lieli āboli. Arī siltumnīca un kopšana nepalīdzēs,” smejas Edgars.

Pirms aizraušanās ar vīnogu kolekciju Edgars nodarbojies ar dārzeņu audzēšanu. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā to pārtraucis un, lai siltumnīcas nestāvētu tukšas, izlēmis tajās savam priekam iedēstīt vīnogas. Pamazām hobijs pārvērties par dzīvesveidu un biznesu. Tagad ikdiena paiet, rūpējoties par vīnogām, izrādot tās ekskursantiem un konsultējot par to kopšanu un audzēšanu. Vēl līdz septembra beigām ir interesantākais periods vīnogu dārzu aplūkot klātienē, ekskursijas gan jāpiesaka iepriekš.

Uzziņai

Vīnogas satur B grupas vitamīnus, E vitamīnu, kalciju, kāliju, dzelzi, šķiedrvielas, enzīmus. Tās uzlabo kaulus, stiprina sirdi, regulē zarnu darbību. Sulai piemīt tonizējoša iedarbība. Vīnogas izvada no organisma urīnskābi un kavē akmeņu veidošanos nierēs un urīnpūslī.
Sezonas laikā ieteicams vienu vai divus mēnešus katru dienu apēst no viena līdz pusotram un pat diviem kilogramiem vīnogu.
Izpētīts, ka viena vīnoga satur divas kalorijas. Apēdot nelielu vīnogu ķekaru, jau tiek uzņemtas 62 kalorijas un vitamīns A , kalcijs, vitamīns C, dzelzs, tauki, nātrijs, ogļhidrāti un proteīns. Tiesa, dažādās vīnogu šķirnēs kaloriju sastāvs ir atšķirīgs.

Vīnogas izmanto ne tikai vīna un brendija darīšanai, bet arī salātu un desertu pagatavošanai. Skābētas, sālītas un pat marinētas vīnogu lapas izmanto dažādu sāļo un arī saldo uzkožamo, kā rozīnes un rieksti, ietīšanai.

Armēņi, turki, grieķi, ungāri plaši savā virtuvē vīnogu lapas izmanto gaļas, zivs un dārzeņu ietīšanai. Kaukāzieši gatavo foreli vīnogu lapās, ko pasniedz ar lavašu. Turki vīnogu lapas, kas pildītas ar maltas gaļas un rīsu maisījumu, gatavo kopā ar skābām plūmēm. Grieķijā vīnogu lapās ietin sakapātu marinētu gaļu, bet kazas sieru, ietītu vīnogu lapās, grilē.

Foto: Raitis Puriņš

+ 14

ZZ.lv ARHĪVS

Vīnogu paradīze Tērvetes novadā (FOTO)

Kategorijas