Skolēnu skaits klasē Latvijā ievērojami zemāks nekā vidēji OECD valstīs

LETA

2018. gada 11. septembris 19:26

137

Skolēnu skaits klasē Latvijā ievērojami zemāks nekā vidēji OECD valstīs

Latvijā skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā vidēji Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina jaunākais OECD ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD Indicators".

Latvijā skolēnu skaits klasēs ir zem vidējā gan sākumskolā, gan pamatizglītības otrajā posmā – sākumskolas klasē Latvijā vidēji ir 16 skolēni (OECD vidēji – 21), bet pamatizglītības otrajā posmā – 15 (OECD vidēji – 23).

Šīs samērā mazās klases paaugstina izglītības izmaksas, jo uz doto skolēnu skaitu ir nepieciešams vairāk skolotāju, atzīmēts ziņojumā.

Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot mazāku mācību laiku skolēniem. Latvijā sākumskolā mācību gads ilgst 169 dienas (vidēji OECD – 185 dienas) un pamatizglītības otrajā posmā – 173 dienas (vidēji OECD – 183 dienas), kas ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā visās OECD valstīs, kā arī zemākais kopējo obligāto mācību stundu skaits pamatizglītībā (5977, salīdzinot ar vidējo OECD – 7520) visās OECD valstīs, tūlīt aiz Ungārijas.

Neraugoties uz zemāku mācību stundu slodzi skolēniem, oficiāli noteiktais mācīšanas laiks (pedagoģiskā likme) pamatizglītības un vidējās izglītības skolotājiem Latvijā ir 1020 stundas, kas pārsniedz attiecīgos OECD vidējos rādītājus.

Turklāt faktiskais mācīšanas laiks var atšķirties no oficiāli noteiktā, ja skolotāji strādā vairāk nekā vienu pedagoģisko slodzi. Latvijā pamatizglītības otrā posma skolotāji faktiski māca par 46 procentiem vairāk, nekā paredz oficiāli noteiktā slodze, un tā ir augstākā atšķirība starp OECD valstīm, par kurām ir pieejami dati. Tas atspoguļo oficiāli noteikto algas likmju zemo vērtību, jo skolotāji māca papildu slodzei vai pilda citus uzdevumus, par ko var saņemt atalgojumu.

Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina OECD ziņojums. Latvijā vairāk nekā 45 procenti skolotāju, kuri strādā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs, ir vismaz 50 gadu veci, tādējādi nākamajos 15 gados aptuveni puse skolotāju sasniegs pensijas vecumu. Vidēji OECD valstīs šajā vecuma grupā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs ir 35 procenti skolotāju.

Skolotāju algām ir jābūt konkurētspējīgām, lai piesaistītu profesijā jaunus skolotājus, uzsvērts ziņojumā. 2016. gadā Latvijā vidusskolas skolotāji vispārējās izglītības programmās pelnīja par 22 procentiem vairāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību. Tā ir augstākā relatīvā alga visās OECD valstīs vai ekonomikās, par kurām ir pieejami dati. Visās citās OECD valstīs vai ekonomikās šajā izglītības pakāpē strādājoši skolotāji pelna mazāk nekā darbinieki ar līdzīgu izglītību.

Pretēji relatīvo algu rādītājam vidējās skolotāju gada algas Latvijā absolūtā izteiksmē ir zemākās visās OECD valstīs un partnervalstīs, sākot ar pirmsskolas izglītības pakāpi līdz vidējai izglītībai. Vidējā alga vispārējās vidējās izglītības skolotājam Latvijā ir 17 590 dolāri (15 130 eiro), kas ir 2,5 reizes mazāk nekā vidējais rādītājs OECD – 45 886 dolāri (39 469 eiro).

"Education at a Glance: OECD Indicators" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. OECD pārskatu par izglītību publisko reizi gadā un vienlaicīgi visās organizācijas dalībvalstīs un partnervalstīs. 2018. gada ziņojums piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā.

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Skolēnu skaits klasē Latvijā ievērojami zemāks nekā vidēji OECD valstīs

Kategorijas