Iepirkties – ar savu iepakojumu (FOTO)
Nevienam nav noslēpums, ka savu ērtību dēļ diemžēl mēs lēnām slīkstam
pašu atkritumos. Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk
poligonos 275 000 kubikmetri atkritumu. Šāds daudzums ir līdzvērtīgs
Gaismas pils izmēriem, liecina Latvijas Zaļā punkta dati. Diemžēl
Latvijā pārstrādāti tiek tikai 10 procenti no visiem saražotajiem
atkritumiem, bet atlikušie 90 tiek noglabāti poligonos.
Interesanti un radoši
Milzīgu
daļu no šiem atkritumiem veido pārtikas iepakojumi – plastmasas
pudeles, maisiņi, konteineri, plēves utt. Tas viss tika radīts, lai
padarītu mūsu ikdienu ērtāku, bet cik ērti mēs jutīsimies, piemēram,
peldoties jūrā blakus šiem atkritumiem? Ir ļoti svarīgi saprast, ka
katrs no mums ir spējīgs pielikt savu roku, lai samazinātu atkritumu
daudzumu, jo, mainoties patērētāja vajadzībām, mainīsies arī ražotājs.
Veicot
eksperimentu, dodos uz tirgu un lielveikalu, izmantojot savus daudzreiz
lietojamos iepakojumus. Pētīšu, ko varu nopirkt ar to un cik atsaucīgi
būs pārdevēji. Protams, ka šāda iepirkšanās prasa iepriekšēju
sagatavošanos, bet šis process var būt diezgan interesants un radošs.
Sausos produktus ir iespējams ielikt dažāda veida audumu maisiņos. Tos
var iegādāties veikalos vai uzšūt pats. Audumu nav nepieciešams pirkt
par dārgu naudu, var izmantot materiālu no pašu novalkātajiem vai
apnikušajiem apģērbiem vai gultasveļas. Šādus maisiņus ir viegli
izmazgāt un lietot atkal. Arī pārtikas plēvei līdzvērtīgu iesaiņojumu ir
iespējams izveidot pašam, izmantojot plānu kokvilnas audumu un bišu
vasku, šādus audumus dēvē par vaska lupatiņām. Papīram arī nav ne
vainas, bet vaska lupatiņu ir iespējams izmantot vairākas reizes,
noskalojot to remdenā ūdenī. Šķidros produktus var pildīt burciņās vai
daudzreiz izmantojamos plastmasas traukos.
Pirmā pieturvieta – tirgus
Tirgus
ir vieta, kur ar savu iepakojumu ir visērtāk iepirkties, jo lielāko
daļu produkcijas var iegādāties uz svara. Produktu izvēle ļoti plaša –
dārzeņi, augļi, rieksti, piena produkti, gaļa, zivis un pat pārtika mūsu
mājas mīluļiem. Atliek vien dot savu taru un atteikties to visu ielikt
plastmasas maisiņā. Tirgotāji ir ļoti pretimnākoši, viņiem šāda prakse
ir ierasta lieta. Krējumu un jogurtu man iesver līdzpaņemtajā burciņā,
zaļumus un dārzeņus salieku auduma maisiņā, olas pārlieku savā olu
trauciņā un atdodu pārdevējam viņa iepakojumu. Daži tirgotāji pat ļoti
priecājās, ka nāku ar savu iepakojumu, jo arī viņiem tas ir ietaupījums.
Otrā pieturvieta – lielveikals
Dodos
uz lielveikalu ar savu taru un pētu, ko varu iegādāties. Sveramo
produktu klāsts ir diezgan plašs, bet ne pilnīgs. Iesvērt var
visdažādākos augļus, dārzeņus, cepumus, riekstus, pat kafiju, bet, lai
tos aizgādātu līdz kasei, ir nepieciešams ņemt mazo plastmasas maisiņu,
ko es šoreiz nevēlos darīt. Ja būtu iespējams nosvērt un izprintēt
uzlīmi ar svaru un cenu pirms došanās uz kasi, tad varētu pati iesvērt
preci savā maisiņā. Bet diemžēl ne kilogramu kartupeļu, ne kilogramu
cepumu nelikšu groziņā bez masiņa, tādēļ šis pirkums man iet gar degunu.
Tālāk dodos pie gatavajiem salātiem. Pirms iegādāties, apvaicājos, vai
salātus būs iespējams ielikt līdzpaņemtā trauciņā, uz ko saņemu pozitīvu
atbildi. Salātus iesver manā trauciņā un uz tā uzlīmē uzlīmi. To pašu
mēģinu ar sieru, kas arī izdodas. Siera gabaliņu man nogriež no lielā
siera kluča, ieliek manā trauciņā un uzliek uzlīmi. Pēc pārdevēju
pozitīvās attieksmes spriežu, ka man nebūtu problēmas iesvērt jebkuru
preci savā traukā, ja to nosver pirms došanās uz kasi. Tā varētu
iegādāties svaigo gaļu un zivis, desu vai cīsiņus, kā arī maizes
izstrādājumus, kas tiek cepti uz vietas. Pārdevēja gan atzīst, ka šādu
pircēju ir ļoti maz. Bet arī no veikala vadības nekad neesot izskanējuši
signāli, ka šādu praksi lielveikalā nevar izmantot, gluži pretēji – tas
ir apsveicami.
Piespiež sagatavoties
Secinu, ka
doties iepirkties ar savu iepakojumu neizskatās tik neiespējami. Ne visu
var šādi iegādāties, bet jāatzīst, ka tieši tie produkti ne vienmēr ir
tie veselīgākie un nepieciešamākie. Bez čipsiem un kolas pudeles mēs
noteikti varam iztikt. Iepirkšanās, izmantojot savu taru, gribot
negribot piespiež ēst veselīgāk, plānot laiku un rūpīgi sagatavoties
iešanai uz veikalu. Atklājas, ka cilvēka slinkums un laika trūkums mūs
pašus ved postā. Pasaule ir viens nepārtraukts ķēdes loks, nekas
nepastāv bez cita ietekmes. Ja piesārņosim dabu, tad ar pārtiku to arī
uzņemsim un, piesārņosim sevi. Tādēļ būtu laiks katram aizdomāties, ko
varam darīt, lai aiz sevis kaitīgo atkritumu atstātu pēc iespējas mazāk.
Foto: Dainis Ģelzis
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”