Uz veikalu ar grozu no Ganas (FOTO)
Ja runa ir par iepirkšanos, tam izmantojot plastmasas maisiņus,
visbiežāk par videi draudzīgāku alternatīvu uzreiz tiek piesaukti
daudzkārt izmantojamie auduma maisiņi. Tomēr tas nav vienīgais variants,
kur satilpināt savus pirkumus. Te lieti var noderēt gan kastes, gan
grozi. Kastes iegādājamas rūpniecības un saimniecības preču veikalos,
turpat nereti var nopirkt arī dažādu materiālu grozus. Tiesa, atbalstot
mūsu amatniekus, visdažādākā tilpuma groziņus iespējams iegādāties
tirdziņos. Šad un tad tādos tirdziņos var arī pamanīt latviešu pinējiem
netipiskos toņos darinātus grozus – krāsas spilgtākas, materiāli
citādāki. Pie tādiem pieder grozi no mūsu valstij tik tālās Ganas.
Tālais ceļš uz Latviju
“Groziem
no Ganas ir īpašs stāsts. Tos pin sievietes Ziemeļganā. Ienākumi, kurus
viņas gūst, pinot grozus, palīdz uzlabot šo sieviešu un viņu ģimeņu
dzīvi, dodot kooperatīva dalībniecēm iespēju bez starpniekiem nopelnīt
papildu līdzekļus un iegūt lielāku neatkarību. Tie ir salmu grozi, pīti
ar rokām,” skaidro biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Ingrīda Strazdiņa.
Biedrība
“Zaļā brīvība” daudzus gadus iedzīvotājiem Latvijā ir stāstījusi par
godīgo tirdzniecību (“fair trade”), par solidaritātes ekonomiku,
atbildīgu patēriņu. Sadarbībā ar igauņu organizāciju “Mondo”, kurai ir
liela pieredze dažādās Āfrikas valstīs, arī Ganā, radusies iespēja vest
grozus uz mūsu valsti un stāstīt cilvēkiem Latvijā par Ganu, pinējām,
groziem un katra iespēju izdarīt izvēli. Izvēli ar pievienoto vērtību,
kas kādam var nest labumu.
“Par groziem ir skaidri zināms to ceļš no Ganas uz Latviju, un tā ir ļoti liela vērtība, ja gribam lietu (mūsu gadījumā – grozu) ar stāstu, nevis pilnīgi nezināmas izcelsmes lietu, kas tapusi kādā milzīgā Āzijas rūpnīcā, kurā visdrīzāk neviens nav parūpējies, lai strādniekiem būtu cilvēcīgi darba apstākļi un godīga samaksa. Būtu brīnišķīgi, ja mēs attiecībā uz visu sāktu vairāk domāt līdzi, ko atbalstām ar savu naudu, nevis vienkārši pirktu,” par it kā necilo, tomēr nozīmīgo ieguldījumu, dodoties uz veikalu ar šādu grozu, stāsta viena no šīs idejas iniciatorēm.
Latvijas iedzīvotāju interese
bijusi ļoti liela un cilvēku attieksme patiešām atvērta Ganas stāstam.
Tas ļoti priecē grozu izplatītājus Latvijā, “jo ideja jau nav kaut ko
pārdot, ideja ir atbalstīt un sadarboties ar Ganas pinējām, kuras veido
šos krāsainos un skaistos grozus.”
Par piemiņu – fotogrāfija ar pinēju
Interesanti,
ka katram grozam nāk līdzi bilde ar tā pinēju, līdz ar to ikviens, kurš
grozu iegādājas, var neklātienē iepazīties ar amatnieci, kurai
palīdzējis.
Kooperatīvā, ar kuru biedrība sadarbojas, ir aptuveni 20 pinējas, palaikam tiekot pieņemta un apmācīta kāda jauna.
“Salmu
grozu pīšana ir Ziemeļganas sena prasme, kas tiek nodota no paaudzes
paaudzē, tāpēc mūsu sadarbība ir ļoti dabiska un grozi nav mūsu
izdomāti. Man ir brīnišķīga pieredze ar latviešu melnā māla keramiķi,
kurš divus gadus pēc kārtas Ziemassvētku tirdziņā nopirka grozu. Tas ir
atbalsts un iedrošinājums, ka mums pasaule jāredz plašāk,” teic
I.Strazdiņa.
Šovasar biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvjiem radusies iespēja satikties ar Ganas delegāciju un vēstnieci Latvijā, kas bijusi teicama izdevība viņiem pastāstīt par šo projektu. Šobrīd Latvijā tā ir vienīgā sadarbības iniciatīva ar Ganu.
“Noteikti gribam sadarbību turpināt, jo grozi ir ļoti skaista dāvana un arī praktiska lieta ikvienās mājās. Man grozi kalpo jau divus gadus un kalpo patiešām labi. Tie ir viegli, ērti līdzi ņemšanai. Grozs kā iepirkumu grozs, tiešās pirkšanas pirmdienu grozs, jūras lietu grozs, piknika grozs, sēņu grozs vai ogu grozs,” savu pieredzi atklāj I.Strazdiņa.
Reizi gadā biedrības pārstāvji ar groziem ir atrodami sociālo uzņēmēju tirdziņā, kas notiek Kalnciema kvartālā, un Botāniskā dārza Ziemassvētku tirdziņā. Taču pa reizei tiek sarīkotas arī nelielas grozu dienas “Zaļās brīvības” birojā Rīgā, par tām informācija tādā gadījumā tiek ielikta facebook.com/grozinoganas/.
Foto: Raitis Puriņš un no biedrības “Zaļā brīvība” albuma
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”