Līga Mickēviča: Mandala ir cilvēka iekšējās būtības atainojums
“Mani
raksturo mežs, jūra, kalni... un dažādas radošas nodarbes. Šobrīd mans
ceļš ir aizvijies līdz pagriezienam, kad daru tikai savai sirdij tīkamas
lietas. Un esmu par to bezgala priecīga un pateicīga. Pēc savas
pieredzes droši varu teikt – viss ir iespējams, tikai nepieciešams
atbrīvoties no bailēm un šaubām! Kad esi atbrīvojies no šīm “bremzēm”,
pārņem bezgalīgs vieglums un prieks. To visu es piedzīvoju, kad nonācu
strupceļā un gribēju aiziet no stabila darba finanšu jomā, lai darītu
to, kas sirdij tīkams, – radītu rotas, konsultētu cilvēkus astroloģijā
un darītu vēl citus aizraujošus radošus darbus,” tā interneta mājaslapā
sevi raksturo Līga Mickēviča. Jelgavas iedzīvotāji viņu var sastapt
modes nama “Tēma” telpās kādā no radošajām meistardarbnīcām.
– Jums ir izglītība astroloģijā? Kā nonācāt pie šāda studiju virziena?
Man ir arī finanšu izglītība. Desmit gadu nostrādāju finanšu jomā, līdz sapratu, ka tā galīgi nav mana.
– Lai to saprastu bija nepieciešami desmit gadi?
Kā
jau nereti notiek – strādā, strādā, bet ik pa laikam saproti, ka
nejūties īsti apmierināts, taču turpini ritmā – mājas, darbs, bērni. Jau
kādu laiku mani interesēja ezoteriskas lietas. Arvien vairāk uzrunāja
astroloģija, tāpēc izvēlējos to studēt. Mani ļoti saistīja arī dabīgie
akmeņi, sāku gatavot no tiem rotas.
– Kāpēc tieši akmeņi?
Manuprāt,
dabīgie akmeņi ir veids, kā cilvēkiem būt tuvāk dabai, jo no tās
mūsdienās esam aizgājuši ļoti tālu. Pēc trešā bērna piedzimšanas, ja tā
var teikt, pārvilku svītru iepriekšējai dzīvei un sāku nodarboties tikai
ar to, kas man patīk. Vairs nekādu finanšu.
– Visā Latvijā
dažādās vietās tiek izstādītas jūsu austās mandalas. Kā
sākāt aust mandalas?
Iesākumā es mandalas zīmēju. Tad vēl
austās pie mums nebija zināmas. Ļoti ieinteresējos, kad mani uzaicināja
uz austo mandalu darbnīcu Rīgā. Toreiz gan netiku, tāpēc sāku meklēt
informāciju par tām. Tiesa, tad vēl latviešu valodā faktiski neko par
austajām mandalām nevarēja atrast, bet bija informācija interneta lapās
krievu valodā. Tā es aizrāvos.
Mandala nav vienkārši krāsainu dziju
kušķis. To aušana ir darbs ar sevi, un šī procesa laikā cilvēks mainās,
pat ja tajā mirklī pats to nejūt. Mandala ir cilvēka iekšējās būtības
atainojums konkrētajā brīdī. Veidojot mandalu, cilvēks nevar atrasties
nomaļus no sevis, viņam ir jābūt šeit un tagad. Daudziem šī sajūta ir
jāiemācās. To arī esmu novērojusi radošajās darbnīcās – daudzkārt nākas
vienu un to pašu informāciju stāstīt vairākas reizes, jo cilvēki
iegrimst savā darbā un nedzird.
– Mandalas vairāk uztveramas kā rokdarbi vai māksla?
Kā
kurš to uztver. Ja pirmo reizi uztaisa vienu nelielu mandalu, lai
izmēģinātu procesu, tā varbūt arī nav dēvējama par mākslu, bet, ja
apzināti tiek veidoti lielformāti darbi, domāju, to var saukt par
mākslu. Cilvēki pēc manu darbu apskatīšanas izstādēs ir teikuši: “Man
līdz šim mandalas nekādu īpašu iespaidu nebija radījušas, bet, kad
apskatīju jūsējās, sapratu, ka tas ir kaut kas skaists.”
– Par mandalu izstādēm bieži nedzird. Laikam tās nav ļoti izplatītas?
Nav
gan. Piemēram, kad notika festivāls “Helsus”, secināju, ka cilvēki rada
dažādas skaistas lietas, bet visbiežāk tās nekur nevar apskatīt.
Manuprāt, vajag rādīt savu veikumu arī citiem.
Tas laikam bija pirms
gadiem trim, kad Jelgavā noorganizēju savu pirmo mandalu izstādi, bet
pagājušajā gadā mana izstāde sāka apceļot Latviju. Domāju, gads beigsies
un tos darbus izpārdošu. Taču, sākoties šim gadam, saņēmu zvanus ar
jautājumu, kad darbus varēs dabūt izstādīšanai. Tagad izstādes grafiks
ir saplānots jau krietnu laiku uz priekšu.
– Kā cilvēki reaģē uz mandalām? Grib arī paši mēģināt izgatavot vai domā, ka nevarētu ko tādu radīt?
Pirmā
reakcija ir: “Ā, cik skaisti! Es gan tā nevarētu.” Cilvēkiem ir ļoti
liela neticība saviem spēkiem. Piemēram, radošajās darbnīcās nereti
izskan: “Es jau neesmu nekāda rokdarbniece!” Vai arī: “Man abas rokas
kreisās!” Parasti gan tas ir tikai sākumā, bet, kad tiek darbam līdz
vidum, tad jau sāk patikt.
– Vai mandalu aušana vairāk ir sieviešu izklaide?
Visbiežāk
– jā. Bet es, piemēram, biju darbnīcā, kur piecpadsmit sešpadsmit gadu
veci jaunieši veikli un ar prieku taisīja mandalas. Galu galā – senajās
indiešu ciltīs tas bija tieši vīriešu darbs.
– Kāda ir mandalu priekšvēsture? Kur tās radušās? Vai bijušas izplatītas galvenokārt austrumos?
Mandalas
dažādās to izpausmēs bijušas populāras visur pasaulē. Austas mandalas
nāk gan no Tibetas, gan Meksikas. Indiāņu ciltstēvs, kad piedzima dēls,
auda mandalu sava bērna un savas cilts aizsardzībai. Taču interesanti,
ka mandalu pazina arī Latvijā un Krievijā, par ko cilvēki nemaz
neiedomājas. Par Latvijas mandalu var dēvēt ķistu (nosaukums cēlies no
sieta, ko lietoja graudu izkratīšanai no salmiem), ko gatavoja
Lejaskurzemē. Tos veidoja no četriem vai sešiem kociņiem un pītām salmu
plāksnēm. Tie tika piekārti cits pie cita, bet pie katras plāksnes
piesēja mazāku četrstūrainu vai sešstūrainu pinumu. Ķistu piekarināja
pie griestiem, lai tas brīvi grieztos, pēc tā kustības sprieda par
enerģētiku telpā. Savukārt slāvi veidoja mājas sargātāju no diviem
sakrustotiem kociņiem un krāsainām dzijām, un krustveida pamatam
vajadzēja sadalīt, izkliedēt labos, sargājošos spēkus uz visām četrām
debespusēm.
Pēc pirmās mandalu izstādes kāda sieviete man jautāja,
kāpēc mums jāpieņem viss svešais un tās jāsauc par mandalām. Viņa tās
dēvēja par saulītēm. Saukt jau var, kā vien vēlas. Šis gadījums savā
ziņā mani iedvesmoja otro izstādi nosaukt “Sajūtu saules”. Katrs,
skatoties uz šiem darbiem, var meklēt savas sajūtas.
– Pirmajā austo mandalu darbnīcā atnākušie, visticamāk, vēl nenonāk līdz lielformāta mandalām.
Nenonāk
gan. Pat nelielas mandalas noaušana prasa aptuveni trīs stundu darbu.
Vismaz iesākumā. Nodarbībās parasti taisām astoņu, nevis divpadsmit
staru mandalas. Savukārt pati gatavoju tikai divpadsmit staru mandalas
metra lielumā un tikai no vilnas dzijas.
– Lai gan kaut
kas līdzīgs mandalām izsenis veidots visā pasaulē, tās tomēr vairāk
raksturīgas austrumu kultūrām. Vai jūs vienmēr vilinājis
austrumnieciskais? Kāpēc ne, piemēram, latviešu tautas dejas, ar ko
nodarbojas daudzi?
Esmu dejojusi arī tautas dejas un pašlaik mācos spēlēt kokli. Arī latviešu dzīvesziņa man ir tuva.
– Tas viens otru neizslēdz?
Nē,
protams. Es rotas taisu gan ar mandaliņu piekariem, gan ar latviešu
rakstiem. Labi, pašlaik esmu piedzimusi šeit, Latvijā, bet tikpat labi
mēs visur esam bijuši. Kas to zina, kas no mūsu iekšienes liek par sevi
manīt.
Es uzskatu arī, ka krāsu un skaņu terapija ir nākotnes
medicīna. Pienāks laiki, kad nebūs nepieciešamība dzert tik daudz zāļu,
kā tas notiek pašlaik. Man arī īpaši nav bijusi vajadzība apmeklēt
ārstus.
– Bet varbūt tie ir gēni, organisma īpatnība, kāpēc tā notiek?
Mēs
paši sevi novedam līdz stāvoklim, kad jādzīvo ar tabletēm. Tā ir
iekšējā nesakārtotība, nemiers. Ja esi līdzsvarots un harmonisks,
slimības tik viegli nepielīp. Man pēc astroloģiskās kartes ir ļoti
straujš raksturs, un jaunībā to ļoti varēja just. Sākot strādāt ar
akmeņiem un iedziļinoties šajos jautājumos, esmu iemācījusies sevi
harmonizēt. Iemācoties harmonizēt savas emocijas, tas arī pašu lielā
mērā dziedina un maina reakciju uz apkārtējā pasaulē notiekošo. Var jau
dusmās eksplodēt par daudz ko, bet tas grauj pašu.
Nav arī tā, ka
uzliksi dabīgo akmeņu rokassprādzi un būsi vesels. Tas ir milzīgs un
ilgs darbs ar sevi. Cilvēks pats ar savām emocijām un attieksmi pret
sevi noved ķermeni līdz stāvoklim, kad atliek vien staigāt pa dakteriem.
Jāiemācās, ka gan fiziskais, gan garīgais ķermenis prasa kopšanu.
– Cilvēki ir norūpējušies, aizņemti ar ikdienas dzīvi.
Jā,
bet katram ir iespēja izvēlēties dzīvot sistēmā “darbs, māja, bērni”
vai arī no tā iziet ārā. Ja cilvēks turpina dzīvot pa vecam, acīmredzot
nav vēl gatavs kaut ko mainīt. Katrs jau šo gatavību sasniedz citā
laikā. Dažs varbūt arī nesasniedz nekad.
Līga par astroloģiju
Tā
ir ļoti sena zinātne ar milzīgu informācijas apjomu, kur nepārtraukti
jāmācās un jāpraktizē. Tāpēc, manuprāt, vislabāk ir praktizēties kādā
konkrētā lauciņā (gluži tāpat kā mediķiem). Par savu lauciņu esmu
izvēlējusies cilvēka dvēseles ceļu: kādi ir būtiskākie uzdevumi, kas
cilvēkam ir jāizdara, pēc kā tiecas viņa dvēsele, kādas negatīvās
rakstura iezīmes jātransformē. Zvaigžņu karte nav fatāla vai kā akmenī
iecirsta, viss ir paša rokās, jāiemācās vien valdīt pār zvaigznēm.
Galvenā būtība – iemācīt cilvēkam saprast sevi. Man ļoti trāpīgs un
mūsdienu sabiedrību raksturojošs liekas Zentas Mauriņas teiktais:
“Pārlieku kultivējot rozes, tās zaudē smaržu, pārlieku civilizācijā
cilvēks zaudē dvēseli.” Mēs esam tik tālu no dabas un sevis... Tāpēc arī
esmu uzrakstījusi lekciju, kas balstīta uz pašas pieredzi, kā neapjukt
informācijas gūzmā, ar ko sākt sevis iepazīšanu, kas var palīdzēt atrast
savu ceļu.
Studējot astroloģiju, iepazinu dzīvās ētikas mācību. Tā
ir kļuvusi par manu “gaismas bāku”. Brīžos, kad liekas, ka ceļš ir
zudis, var atvērt grāmatu jebkurā vietā (parasti atveras vajadzīgās
lapas). To palasot, viss atkal noskaidrojas, un var doties tālāk.
Līga par dabīgo akmeņu rotām
Rotas
iemācījos vērt, jo man vienmēr ir interese iemācīties kaut ko jaunu.
Tajā brīdī neapjautu, ka akmeņiem manā dzīvē būs tik liela nozīme.
Savēru vienu rotiņu, tad gribējās nākamo... Tā akmeņi pilnīgi pārņēma
mani savā varā. Pamazām, darinot rotas sev, radīju arī citiem. Nēsājot
dabīgo akmeņu rotas, enerģētiskais lauks harmonizējas, cilvēks
nomierinās, akmeņu enerģētika atklāj labākās cilvēka īpašības. Tagad ne
tikai radu rotas, bet arī mācu to darīt citiem, iepazīstinot ar akmeņu
maģisko pasauli.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”