ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Santa Zaķevica: Vienmēr ir bijis sapnis atvērt savu restorānu (FOTO)

Agnese Leiburga
Uzņēmējdarbība

2018. gada 29. augusts 14:43

8690
Santa Zaķevica: Vienmēr ir bijis sapnis atvērt savu restorānu (FOTO)

Jelgava nereti tiek vērtēta kā kritiska vieta, kur nodarboties ar ēdināšanas biznesu, tomēr arī šeit atrodas cilvēki, kuri atver kafejnīcas, restorānus un krodziņus. Reti, bet gadās, ka tie tiek pārdoti un pārdēvēti. Viena no restorāna “Parks” īpašniekiem tā direktore Santa Zaķevica sarunā ar “Ziņām” atklāj, ko viņai nozīmē darbošanās šajā jomā.

– Kā nonācāt līdz savam restorānam?
Šī ir mana sfēra, to esmu mācījusies un tajā darbojusies. Vienmēr man ir bijis sapnis atvērt savu restorānu. Esmu jelgavniece, bet vairākus gadus dzīvoju Rīgā, tāpēc bija doma šo ideju attīstīt tur. Bija pat kaut kādas iestrādes, ko līdz galam tomēr neizdevās īstenot. Acīmredzot nebija lemts.

Pirms trīs gadiem atgriezos Jelgavā. Pazinu Andri Rūmīti (bijušais restorāna “Hercogs” Jelgavā saimnieks – red.), kurš pagājušā gada maijā man piezvanīja un piedāvāja darījumu. Viņš zināja, ka es vēlētos savu restorānu. Andris bija iecerējis uzņēmumu vairāk turpināt attīstīt Rīgā, bet šo pārdot. Šis bija viņa pirmais restorāns, visvecākais, kurā bija arī laiks ieviest pārmaiņas. Tas darbojās jau gadus astoņus, un re­storānu biznesā ir tā, ka ik pa laikam kaut kas jāmaina. Kādreiz tie bija 10–15 gadi, pēc kuriem noteikti kaut kas jāpārveido, tagad jau mūsdienu dzīves ritmā – pieci līdz septiņi. Tāpēc daudzi restorāni pēc aptuveni šāda perioda maina dizainu vai veido uzņēmuma rebrendingu. Mēs esam kopā trīs uzņēmuma īpašnieki, neesmu vienīgā. Tie ir Vilnis Krauze un Raivis Kalniņš.

Sākotnējais plāns bija nopirkt, septembrī taisīt ciet, remontēt, mainīt nosaukumu un maksimāli ātri atkal atvērt. Taču sapratām, ka septembris vēl pieskaitāms pie vasaras mēnešiem, kurā ir ļoti aktīva apmeklētāju plūsma, tāpēc nolēmām vēl pastrādāt ar veco zīmolu. Bijušais īpašnieks piekrita, un tā līdz gada beigām saglabājām iepriekšējo nosaukumu. Tas ļāva mums iepazīt darbiniekus, klientūru un kopumā šo sfēru. Man bija pieredze šajā jomā arī iepriekš, bet ne no īpašnieces skatpunkta. Janvārī restorānu aizvērām un mēneša laikā veicām totālu rekonstrukciju. 

– Pārņemot uzņēmumu, pamatā izšķīrāties piedāvājumu atstāt tādu pašu?
Daļēji. Izlēmām vairāk nodarbināt arī bistro pusi, jo iepriekš tur ēdieni tika piedāvāti vien dažas stundas dienā. Tagad bez bistro pusdienām piedāvājam arī brokastis, kā  arī pēcpusdienā/vakarā grila ēdienus. Nevarētu teikt, ka nav izmaiņu. Ir diezgan daudz. Jāatzīst, ka sākotnēji restorāna puses ēdienkarti restorānā gribējām vairāk adresēt maltītes baudītājiem – gurmāniem –, tomēr pēc dažiem mēnešiem esam sapratuši, ka jelgavnieki ir gana konservatīvi. No vienas puses – vēlas pamēģināt kaut ko jaunu, no otras – pieturas pie klasiskām un pārbaudītām vērtībām.

– Negrib taču re­storānā ēst karbonādi?
Patiesībā grib gan. Vēlas karbonādi, bet skaisti pasniegtu, ar izcilu servisu un skaistā interjerā. Pirms piedāvāt apmeklētājiem vasaras ēdienkarti, ilgi prātojām, kā atrast zelta vidusceļu. Protams, vari sēdēt ar savu augsti uzlikto latiņu un domāt, ka pārsvarā nāks tavi domubiedri gardēži, bet ir jāatrod veids, kā uzrunāt pēc iespējas plašāku klientu loku. Mēģinām rast līdzsvaru, lai ēdiens būtu no kvalitatīvām izejvielām, interesanti pagatavots, bet tajā pašā laikā saprotams.

– Nu jau ir pagājis laiks restorāna īpašnieces statusā. Atskatoties, kā šķiet tagad – vieglāk ir uzsākt pašam kaut ko pilnīgi jaunu vai nopirkt uzņēmumu jau ar iestrā­dēm?
Tas ir koks ar diviem galiem. Remonta laikā patiešām vairākas reizes pārņēma sajūta – labāk būtu vienkārši visu nolīdzināt un sākt no jauna. Vai vispār kaut kur nopirkt zemi un uzcelt tur restorānu. Tajā pašā laikā ir arī daudz plusu. Viens no galvenajiem – jau gatava komanda. Neviens no darbiniekiem neaizgāja prom pārņemšanas brīdī. Protams, tagad daži darbinieki ir nomainījušies, jo tas ir normāls process, bet pamatā komanda ir tā pati. Kā zināms, pašlaik nav viegli atrast labu darbaspēku, īpaši jau viesmīlības jomā. Labi pavāri, škiet, ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Vēl viens pluss noteikti bija stabila klientūra, un prieks, ka ļoti daudzi no bijušajiem apmeklētājiem turpina nākt pie mums vēl joprojām.

– Jums ir darba pieredze arī Eiropas mērogā. Kā vērtējat Latvijas restorānu līmeni?
Ja runājam par vairākiem mūsu Rīgas restorāniem, tad atrodamies turpat un, iespējams, pat augstāk. Tomēr ir lietas, kas ir iepalikušas, ja salīdzina ar Eiropu. Daudzu gadu garumā biju piefiksējusi blociņā dažādas idejas, ko gribētu īstenot, ja man būs savs restorāns, bet tās vēl arvien gaida “iznācienu”, jo cilvēki pie mums, manuprāt, vēl nav tam gatavi. Kā piemēru varu minēt mūsu eksperimentu ar bezmaksas ūdens piedāvāšanu klientiem. Mēģinājām restorānā cilvēkiem pirms maltītes piedāvāt ūdeni, bet lielākoties klienti uzreiz atgaiņājās: “Es to nepasūtīju! Kas tas par ūdeni? Vai filtrēts?” Bija tāda dīvaina un negaidīta reakcija, ka sapratām – tas ir pārāk sarežģīti un šī ideja, iespējams, jāatliek uz kādu laiku. 

– Sarunās uzņēmēji nereti Jelgavu vērtē kā ļoti grūtu vietu, kur nodarboties ar ēdināšanas biznesu. Vai bija viegli saņemties ko tādu uzsākt šeit?
Jā, tāds viedoklis ir dzirdēts. Man nebija grūti saņemties, jo pēc būtības esmu enerģiska un man ir liela ticība tam, ko es daru. Līdz šim arī viss izdevies. Ļoti strādājam pie kvalitātes noturēšanas. Manuprāt, tā ir otrā svarīgākā lieta pēc darba ar komandu. 

– Jelgavā bieži var novērot, ka ēdināšanas uzņēmumi tiek atvērti un tikpat ātri slēgti. Tas neatbiedē no šīs jomas?
Tā it kā ir, bet netrūkst arī vietu, kuras ilglaicīgi darbojas, un viss ir kārtībā. Ceru, ka mēs piederēsim pie tām.

– Kur jums pašai patīk doties izbaudīt ēdienreizi?
Rīgā ir vairāki man iemīļoti restorāni, piemēram, 3 pavāru restorāns, Valtera restorāns. Aizeju arī uz jaunatklātajiem, lai izpētītu, kas jauns.


Foto: Raitis Puriņš
+ 10
Kategorijas

Kategorijas