“Putni” atrod vietu Jelgavā, nevis Rīgā (FOTO)
Pagājušajā gadā Ineta un Aivis kopā ar bērniem atbrauca paēst uz
nesen atvērto kebabnīcu Mātera ielā Jelgavā. Spriežot, ka izveidota
jauka ēstuve, abi runājuši, ka arī pašiem derētu atvērt savu kafejnīcu.
Pāris mēnešus vēl intensīvi šo ideju apdomājuši, viņi ķērās pie
atbilstošu telpu meklēšanas.
No kebabiem pie kūkām
Ineta
un Aivis ir no Dalbes, tāpēc ideālās vietas meklējumi vienlaikus
notikuši gan Rīgā, gan Jelgavā. “Telpas ilgi lūkojām. Kādu pusgadu. Rīgā
piedāvājums it kā plašāks, bet tur ir neadekvātas cenas, Jelgavā
nekustamā īpašuma tirgus stāv uz vietas,” par meklējumiem stāsta Ineta.
“Ar jaunāko bērnu bijām atbraukuši uz Jelgavu skatīties vienas citas telpas. Pusdienlaikā es vilināju doties uzēst suši, bet dēls ļoti gribēja kebabu un burtiski izlūdzās nobaudīt to. Piebraucām pie kebabnīcas un blakus, kur iepriekš atradās gaļas veikals, ieraudzīju uzrakstu, ka te izīrē telpas,” stāstu par vietas atrašanu papildina Ineta. “Tā mēs atgriezāmies faktiski tur, kur dzima ideja par kafejnīcu! Atceros toreiz, kad paēdām un iznācām no kebabnīcas, es vīram teicu: “Redzi, cik blakus jauka vieta, tikai žēl, ka aizņemts!”” Interesanti, ka sludinājumu par telpu izīrēšanu nama saimnieki nebija ievietojuši internetā, un Inetai un Aivim paveicās, ka dēls tajā dienā pusdienās gribēja kebabu. “Viņš vēl tagad mēdz priecāties, ka pierunāja mani braukt šurp,” ar smaidu piebilst Ineta.
Vai nebiedē konkurence ar turpat uz šīs ielas mājvietu radušo konditoreju “Tarte”? “Putnu” īpašnieki saka: “Nē. Jau, kad meklējām telpas savai kafejnīcai, par to aizdomājos. Tomēr “Tarte” ir drusciņ kaut kas cits. Mēs paši smejamies, ka mums tāds drīzāk mājas stils. Nav augstā mode. Meitenes malači – ļoti skaisti izstrādājumi top. Tur vairāk smalks un filigrāns piedāvājums. Mums klienti citreiz paslavē, ka te sajūta, kā atnākot pie kāda paziņas ciemos. Man arī papļāpāt patīk. Izrunājamies. Apmeklētājs iedzer kafiju, apēd kūciņu.”
“Putni” gaida ciemos ikvienu. Nāk gan vecāka
gadagājuma cilvēki, gan skolēni. “Savos izstrādājumos izmantojam tikai
dabiskas sastāvdaļas, tāpēc cenas nevar būt galīgi zemas. Taču, ja atnāk
kundzes gados, es taču saprotu, ka rocība ir tāda, kāda ir. Tāpat
pacienājam ar kafiju vai pieliekam kādu našķīti klāt. Ļoti priecājos, ka
arī vecāki cilvēki iemīļojuši “Putnus”. Ir divas pastāvīgās klientes
kundzes gados, kas nāk pie mums dzert karsto šokolādi un parunāties,”
savus apmeklētājus un kafejnīcas darba stilu raksturo saimniece.
No vaļasprieka par darbu
Ne
Ineta, ne Aivis nav profesionāļi konditorejā. Sākotnēji tas bijis tikai
vaļasprieks, kas pamazām pāraudzis idejā dibināt savu kafejnīcu. Dažādu
plānu arī priekšdienām viņiem gana. Drīzumā paredzēts ēdienkartē
iekļaut beļģu vafeles, ko varētu pasniegt gan ar saldējumu, gan augļiem
vai šokolādes mērci. Tas būtu īpašs našķis bērniem, jo kafejnīcas
īpašnieki novērojuši, ka jaunākajai paaudzei ne vienmēr gribas kūkas.
Sākotnēji bijusi ideja arī par kādu ikdienas zupu piedāvājumu, bet tā
pagaidām atlikta. Domājams, gan ne uz visiem laikiem. Iecere bijusi
katru dienu apmeklētājiem piedāvāt divu veidu zupu, vienu no tām
vegānisko.
Tieši par vegāniskajām kūkām var izlasīt pateicības vārdus
arī “Facebook” “Putnu” lapā. Gan tās, gan nealerģiski izstrādājumi esot
pieprasīti, jo mūsdienās alerģija pret dažādiem produktiem, piemēram,
pienu vai miltiem, nav nekāds retums. Arī Inetas un Aivja vecākā meita
Santa kļuvusi par vegāni, tāpēc šāda tipa receptes jau bijušas apgūtas.
Un nebūt neesot grūti gardas kūciņas pagatavot, neizmantojot olas un
pienu.
Saimnieki novērojuši, ka kafejnīcā, kā viņi paši joko, ir
sēdētāju un staigātāju dienas. Citu dienu apmeklētāji pārsvarā izvēlas
kūciņas baudīt uz vietas, bet dažreiz pērk tikai līdzņemšanai. Tāpat ir
ar pirktākajiem izstrādājumiem. Ir īstas eklēru dienas, kad tos kārojas
visvairāk. Kopumā visiecienītākie esot karameļu eklēri un
biezpienmaize.
Jautrību izraisa jautājums, vai arī paši saimnieki ir kūku mīļotāji. Izrādās, Ineta ir īsts gaļēdājs, bet Aivim ir cukura diabēts. “Nē, nav jau tik traki,” smejot atzīst Ineta, “visu, ko gatavoju, arī pagaršoju. Izņemot kūku no griķu miltiem, jo es griķus nepanesu. Šo kūku testē vīrs.”Kafejnīcas sienas rotā jauki putnu zīmējumi, atbilstoši tās nosaukumam. Izrādās, to autore ir Inetas klasesbiedrenes draudzene. Domājot, kā atsvaidzināt kūkotavas dizainu, saimniece atcerējusies par sociālajos tīklos redzētajām bildēm ar putniem, daži attēli bijuši jau gatavi, bet citus lūguši uzzīmēt.
Savu
roku pie darbiem kafejnīcā pieliek arī pāra bērni. 23 gadus vecā Santa
daudz palīdzējusi dažādu nepieciešamu sīkumiņu tapšanā – veidojot
uzlīmes, iepakojumus un tamlīdzīgas lietas –, arī trīspadsmitgadīgais
Raivo (kura kontā jau minētā telpu atrašana) nereti palīdz it kā
nelielos, bet laikietilpīgos darbos, piemēram, kūku kastīšu locīšanā.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”