ZZ.lv ARHĪVS

“Putni” atrod vietu Jelgavā, nevis Rīgā (FOTO)

Agnese Leiburga

2018. gada 27. augusts 12:38

13187
“Putni” atrod vietu Jelgavā, nevis Rīgā (FOTO)

Pagājušajā gadā Ineta un Aivis kopā ar bērniem atbrauca paēst uz nesen atvērto kebabnīcu Mātera ielā Jelgavā. Spriežot, ka izveidota jauka ēstuve, abi runājuši, ka arī pašiem derētu atvērt savu kafejnīcu. Pāris mēnešus vēl intensīvi šo ideju apdomājuši, viņi ķērās pie atbilstošu telpu meklēšanas. 

No kebabiem pie kūkām
Ineta un Aivis ir no Dalbes, tāpēc ideālās vietas meklējumi vienlaikus notikuši gan Rīgā, gan Jelgavā. “Telpas ilgi lūkojām. Kādu pusgadu. Rīgā piedāvājums it kā plašāks, bet tur ir neadekvātas cenas, Jelgavā nekustamā īpašuma tirgus stāv uz vietas,” par meklējumiem stāsta Ineta.

“Ar jaunāko bērnu bijām atbraukuši uz Jelgavu skatīties vienas citas telpas. Pusdienlaikā es vilināju doties uzēst suši, bet dēls ļoti gribēja kebabu un burtiski izlūdzās nobaudīt to. Piebraucām pie kebabnīcas un blakus, kur iepriekš atradās gaļas veikals, ieraudzīju uzrakstu, ka te izīrē telpas,” stāstu par vietas atrašanu papildina Ineta. “Tā mēs atgriezāmies faktiski tur, kur dzima ideja par kafejnīcu! Atceros toreiz, kad paēdām un iznācām no kebabnīcas, es vīram teicu: “Redzi, cik blakus jauka vieta, tikai žēl, ka aizņemts!”” Interesanti, ka sludinājumu par telpu izīrēšanu nama saimnieki nebija ievietojuši internetā, un Inetai un Aivim paveicās, ka dēls tajā dienā pusdienās gribēja kebabu. “Viņš vēl tagad mēdz priecāties, ka pierunāja mani braukt šurp,” ar smaidu piebilst Ineta.

Vai nebiedē konkurence ar turpat uz šīs ielas mājvietu radušo konditoreju “Tarte”? “Putnu” īpašnieki saka: “Nē. Jau, kad meklējām telpas savai kafejnīcai, par to aizdomājos. Tomēr “Tarte” ir drusciņ kaut kas cits. Mēs paši smejamies, ka mums tāds drīzāk mājas stils. Nav augstā mode. Meitenes malači – ļoti skaisti izstrādājumi top. Tur vairāk smalks un filigrāns piedāvājums. Mums klienti citreiz paslavē, ka te sajūta, kā atnākot pie kāda paziņas ciemos. Man arī papļāpāt patīk. Izrunājamies. Apmeklētājs iedzer kafiju, apēd kūciņu.”

“Putni” gaida ciemos ikvienu. Nāk gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan skolēni. “Savos izstrādājumos izmantojam tikai dabiskas sastāvdaļas, tāpēc cenas nevar būt galīgi zemas. Taču, ja atnāk kundzes gados, es taču saprotu, ka rocība ir tāda, kāda ir. Tāpat pacienājam ar kafiju vai pieliekam kādu našķīti klāt. Ļoti priecājos, ka arī vecāki cilvēki iemīļojuši “Putnus”. Ir divas pastāvīgās klientes kundzes gados, kas nāk pie mums dzert karsto šokolādi un parunāties,” savus apmeklētājus un kafejnīcas darba stilu raksturo saimniece.

No vaļasprieka par darbu
Ne Ineta, ne Aivis nav profesionāļi konditorejā. Sākotnēji tas bijis tikai vaļasprieks, kas pamazām pāraudzis idejā dibināt savu kafejnīcu. Dažādu plānu arī priekšdienām viņiem gana. Drīzumā paredzēts ēdienkartē iekļaut beļģu vafeles, ko varētu pasniegt gan ar saldējumu, gan augļiem vai šokolādes mērci. Tas būtu īpašs našķis bērniem, jo kafejnīcas īpašnieki novērojuši, ka jaunākajai paaudzei ne vienmēr gribas kūkas. Sākotnēji bijusi ideja arī par kādu ikdienas zupu piedāvājumu, bet tā pagaidām atlikta. Domājams, gan ne uz visiem laikiem. Iecere bijusi katru dienu apmeklētājiem piedāvāt divu veidu zupu, vienu no tām vegānisko.

Tieši par vegāniskajām kūkām var izlasīt pateicības vārdus arī “Facebook” “Putnu” lapā. Gan tās, gan nealerģiski izstrādājumi esot pieprasīti, jo mūsdienās alerģija pret dažādiem produktiem, piemēram, pienu vai miltiem, nav nekāds retums. Arī Inetas un Aivja vecākā meita Santa kļuvusi par vegāni, tāpēc šāda tipa receptes jau bijušas apgūtas. Un nebūt neesot grūti gardas kūciņas pagatavot, neizmantojot olas un pienu.

Saimnieki novērojuši, ka kafejnīcā, kā viņi paši joko, ir sēdētāju un staigātāju dienas. Citu dienu apmeklētāji pārsvarā izvēlas kūciņas baudīt uz vietas, bet dažreiz pērk tikai līdzņemšanai. Tāpat ir ar pirktākajiem izstrādājumiem. Ir īstas eklēru dienas, kad tos kārojas visvairāk. Kopumā visiecienītākie esot karameļu eklēri un biezpienmaize.

Jautrību izraisa jautājums, vai arī paši saimnieki ir kūku mīļotāji. Izrādās, Ineta ir īsts gaļēdājs, bet Aivim ir cukura diabēts. “Nē, nav jau tik traki,” smejot atzīst Ineta, “visu, ko gatavoju, arī pagaršoju. Izņemot kūku no griķu miltiem, jo es griķus nepanesu. Šo kūku testē vīrs.”Kafejnīcas sienas rotā jauki putnu zīmējumi, atbilstoši tās nosaukumam. Izrādās, to autore ir Inetas klasesbiedrenes draudzene. Domājot, kā atsvaidzināt kūkotavas dizainu, saimniece atcerējusies par sociālajos tīklos redzētajām bildēm ar putniem, daži attēli bijuši jau gatavi, bet citus lūguši uzzīmēt.

Savu roku pie darbiem kafejnīcā pieliek arī pāra bērni. 23 gadus vecā Santa daudz palīdzējusi dažādu nepieciešamu sīkumiņu tapšanā – veidojot uzlīmes, iepakojumus un tamlīdzīgas lietas –, arī trīspadsmitgadīgais Raivo (kura kontā jau minētā telpu atrašana) nereti palīdz it kā nelielos, bet laikietilpīgos darbos, piemēram, kūku kastīšu locīšanā.


Foto: Raitis Puriņš