ZZ.lv ARHĪVS

Ciešanu ceļa memoriālā akmenī kaltie staļinisma upuru vārdi dziest (FOTO)

Gaitis Grūtups

2018. gada 24. augusts 10:47

1005
Ciešanu ceļa memoriālā akmenī kaltie staļinisma upuru vārdi dziest (FOTO)

Ap simt politiski represēto apvienības “Staburadze” un citu nevalstisko organizāciju dalībnieku, tostarp politisko partiju biedri, kā arī Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības pārstāvji 23. augustā tradicionāli pulcējās Svētbirzī, kur nolika ziedus pie memoriāla. Pasākumu vadīja Jelgavas Jaunā teātra aktrise Zaiga Zariņa.

Aprit desmit gadu, kopš Svētbirzī atklāts piemineklis “Ciešanu ceļš”, kurā uz akmens plātnēm ir iegravēti 688 izsūtījumā, soda nometnēs un cietumos mirušo Jelgavas apriņķa iedzīvotāju vārdi. “Staburadziete” Maija Skusta, kas bija viena no šī personu saraksta veidotājām, atzīst, ka saraksts nav pilnīgs. Tomēr pusotra gada garumā, vācot informāciju pa dažādiem avotiem, darbs padarīts liels. “Par šo darbu man piešķīra Jelgavas pilsētas Goda zīmi. Taču ne mazāk šajā projektā ir strādājis “staburadzietis” Valdis Kleins. Arī viņam pienāktos šī Goda zīme,” teica M.Skusta. Viņa minēja, ka pirms desmit gadiem bija šaubas par to, vai akmens plāksnēs iegravētie personu vārdi nokrišņu ietekmē drīz vien neizdzisīs. “Laiks parādīja, ka tā arī notika, un uzrakstus vajadzēja atjaunot. Arī tagad tie vairākās vietās ir padzisuši,” atzīst M.Skusta.

Lielu atsaucību guva “Staburadzes” priekšsēdētājas vietnieces Lauras Zeimes uzruna. Viņa sacīja: “Šodien ir nacisma un staļinisma upuru piemiņas diena. Tātad mūsu diena. Mēs esam šeit, lai liecinātu, ka bija tādi laiki un tāda masu iznīcināšanas politika. Šī diena tiek atzīmēta, lai tas nekad neatkārtotos.” L.Zeime minēja arī to, ka nesen kopā ar citiem “Sibīrijas bērniem” atgriezusies no ceļojuma pa Krievijas Tālajiem Austrumiem. “Es gribu pateikt paldies saviem vecākiem, ka viņi mums deva tādu prātu, ka nepalikām tajā varenajā un bagātajā zemē, bet atgriezāmies Latvijā, ko Dievs kā savu skaistāko zemi ir dāvājis mums. Lai tai saules mūžs!”

Vēl pasākumā tika uzsvērts, ka Latvijas vēsturē 23. augusts ir ne tikai diena, kad 1939. gadā par Eiropas pārdali noziedzīgi un slepeni vienojās nacistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība. 23. augusts ir arī mūsu spēka diena. Proti, Atmodas laikā, nevardarbīgi cīnoties par Baltijas valstu atjaunošanu, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas patriotiem izdevās akcija “Baltijas ceļš”. Toreiz, rokās sadodoties uz ceļa, no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai nostājās simtiem tūkstošu cilvēku. Savukārt 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums un sākta veidot Latvijas Republikas Zemessardze.


Foto: Gaitis Grūtups