Ar audumu pret plastmasu (FOTO)
Speciālistu apkopotie dati liecina, ka gada laikā planētas
iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir, 1 000 000 000
maisiņu minūtē, taču pārstrādāta tiek vien daļa, pārējais nonāk
izgāztuvēs, poligonos vai dabā.
Aptuveni 80 procentu no visiem
Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasa. Lielākie krājumi veidojas
pasaules okeānos, kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem
kontinentiem, veidojot atkritumu “zupu” 20 metru dziļumā. Pamatīgākā
plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā, kur tā aizņem
tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.
Augusta sākumā
Latvijā noslēdzās kampaņa “Mana jūra”, kas notika jau septīto reizi.
Atkritumu monitoringa dati diemžēl apliecinājuši, ka pludmales ar katru
gadu kļūst aizvien netīrākas, turklāt šogad uzrādot visā izvērtējumu
vēsturē vissliktākos rezultātus. Atkritumu daudzums ir audzis par
apmēram trešdaļu, un gandrīz 60 procenti no monitoringa laukumos
atrastajiem atkritumiem ir plastmasa.
Eiropā katru gadu patērē 1,62
miljonus tonnu plastmasas maisiņu, Latvijā – 3,05 tūkstošus tonnu.
Plastmasas iepakojums veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem.
Turklāt plastmasas sadalīšanās dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas
nozīmē, ka visa plastmasa, kas saražota, uz zemeslodes atrodama
joprojām, ja vien nav sadedzināta, noārdot ozona slāni.
Līdz 2025. gadam vismaz 55 procenti mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā, to paredz noteikumi Eiropas Savienībā. Līdz 2030. gadam šim rādītājam jāpalielinās līdz 60 procentiem, bet līdz 2035. gadam – līdz 65 procentiem. Līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65 procenti iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam – 70 procenti. Dažādiem iepakojuma veidiem – papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam, kokam – noteikti atšķirīgi mērķrādītāji.
Saskaņā ar
“Eurostat” informāciju 2016. gadā Latvijā pārstrādāti nepilni 30
procenti atkritumu, bet vairāk nekā 70 procenti nonāca poligonos.
Likumprojekts paredz, ka 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves
atkritumu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10 procentu.
Iespējams, tas
viss var kalpot kā pamudinājums katram pašam kaut ko pasākt kopīgā mērķa
labā. Ir vismaz pāris lietas, ko noteikti var darīt jebkurš, piemēram,
vairāk uzmanības pievērst atkritumu šķirošanai, censties lietderīgi un
ar apdomu izmantot pārtikas produktus, tāpat viena no vienkāršākajām
lietām ir maksimāli samazināt plastmasas maisiņu lietošanu ikdienā.
Mūsdienās
ir neaptverami plašs dažādu auduma maisiņu un tašiņu piedāvājums, tās
noteikti varēsiet piemērot savu iepirkumu ievietošanai.
Foto: Raitis Puriņš
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”