Artūra Blumfelda un Mārītes Bahromkinas ģimene sākusi atjaunot Svētes pili (FOTO)

2018. gada 17. augusts 16:49

9684

Artūra Blumfelda un Mārītes Bahromkinas ģimene sākusi atjaunot Svētes pili (FOTO)

Kāpēc jūs vispār to darāt, un vai jums ar galvu viss ir kārtībā? Tie ir visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus nākas dzirdēt Artūram Blumfeldam un Mārītei Bahromkinai – jaunai ģimenei no Jelgavas novada Svētes pagasta, kas iegādājusies īpašumā Svētes pili un tai piegulošo aptuveni trīs hektāru lielo teritoriju, sākusi tās sakopšanas un atjaunošanas darbus.

Svētes jeb Lielsvētes muižas kungu māja jeb Svētes pils savulaik bija Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona vasaras rezidence, kuru pēc hercoga pasūtījuma 1774. gadā uzbūvēja galma arhitekts Severīns Jensens.

Pilij bija izteikts centrālais korpuss un gari sānu korpusi, kuros divu stāvu augstumā atradās oranžērija un gleznu galerija. Pils Ovālā zāle greznuma ziņā bijusi līdzvērtīga Rundāles pilij. Pie pils bija stallis, kalpu mājas un parks.

1876. gadā sākās Svētes muižas pārbūve armijas vajadzībām un tika uzceltas kazarmas, kurās dzīvoja vispirms Krievijas impērijas, pēc tam Latvijas armijas karavīri. Pēc Otrā pasaules kara bijušajās muižas ēkās atradās padomju armijas kazarmas. Pēc armijas izvākšanās visas pārvērtās graustā.

Postažā nevienu nevaino
“Kāpēc tā ir noticis? Ir tā, kā ir, vainīgos meklēt nav jēgas. Tas lai paliek uz to cilvēku sirdsapziņas. 15 gadu šajā teritorijā nekas nav darīts. Tikai bojāts, zagts, dedzināts,“ izrādot īpašumu, savu stāstu sāk Artūrs. Svētē joprojām dzīvo bijušo armijnieku ģimenes, un oficieru sievas zinot stāstīt, ka pils un tai piegulošās ēkas, armijai aizejot, atstātas pilnīgā kārtībā, izslaucītas un aizzīmogotas, ēdnīca pat ar visiem katliem un dakšiņām. Armijas daļā bijusi laba pirts, uz kuru mazgāties gājušas ģimenes.

“Gadsimtiem te ir bijušas armijas – viena, otra, trešā –, bet ne jau armijas vainīgas šajā postažā. Mūsu pašu bāleliņi. Kā cilvēkiem roka ir cēlusies? Visu vērtību viņi saskatījuši tikai krāsainajā metālā. Tagad mēs strādājam, lai cilvēkiem stāstītu, ka pils ir vērtība,” turpina Artūrs.

Iemesli, kāpēc nolemts no tiesu izpildītāja ar visiem parādiem un sodiem iegādāties Svētes pili, kas pirms tam piederējusi kādai SIA, ir daudzi. “Pirmkārt, tas ir liels izaicinājums, kas pārbaudīs, liks sevi pierādīt, cīnīties. Otrkārt, esam vietējie iedzīvotāji, kuri ieguvuši skaistu vietu netālu no mājām pie pašas Svētes upes,” skaidro Artūrs, kurš, lai gan Svētē dzīvo vairāk nekā desmit gadu, pirmoreiz Svētes pilī iegājis, kad izdomājis, ka tā jāpērk.

Artūrs strādā informācijas tehnoloģiju jomā, bet dzīvesbiedre Mārīte darbojas loģistikā, pašlaik dzīvo mājās un auklē mazo Alisi. Abi esot parasti cilvēki, ne vēstures un piļu entuziasti, lai gan savu īpašumu pēta, meklējot speciālistu palīdzību un padomu. Pils ir viņu hobijs.“Šī vieta mūs “uzrunāja”, kaut arī te izskatās bezcerīgi, tā prasa investīcijas un milzīgu darbu. To pozitīvismu var just visam cauri, kaut gan ir aizaudzis un vēl ir daudz darba,” uzsver Mārīte.

Viņas dzīvesbiedrs uzskata, ka ģimenei ir paveicies ar sastaptajiem cilvēkiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, Jelgavas novada domes Attīstības nodaļā, biedrībā “Lauku partnerība “Lielupe””, kas atbalstījuši ar padomu un labu vārdu. Svētes pils īpašnieki tikušies arī ar Rundāles pils muzeja direktoru Imantu Lancmani un no viņa guvuši daudzas idejas.

Iet un dara, nezinot, ar ko tas beigsies
Lai gan cilvēki teic, ka vēl jau nekas liels neesot izdarīts, Artūrs ir citās domās un stāsta, ka vēl pirms pusgada te bijuši tādi brikšņi, ka pilij apkārt nevarējis apiet. Arī pie Svētes upes nav varēts piekļūt, tāpēc demontēts betona žogs, izcirsti brikšņi, apzinātas un cilvēkiem drošas padarītas kanalizācijas akas, kuru čuguna vāki nozagti, bet iekšā vietējie bija sametuši savus atkritumu maisiņus.

Pils priekšā, kur kādreiz bijis asfaltēts laukums, izzāģēts, novākts apaugums neliela meža izskatā un nošķūrēta zemes kārta, lai tas neaugtu atkal. Tur savulaik notikušas armijas parādes un nemaz ne tik sen – pirms pārdesmit gadiem – vēl dejots ballēs un svinēti Jāņi. Svētes pils ir populāra vietējo iedzīvotāju pulcēšanās vieta. Pagasta jaunieši atceras, kā pretī pilij spēlējuši futbolu un basketbolu. Arī tagad nāk jaunieši, makšķernieki, nūjotāji un skrējēji.

Pils ēkai aizsisti un aiznagloti daži vaļējie logi, bet viens atkal atplēsts. Diemžēl neilgi pēc īpašuma iegādes pilij iebrucis jumts, kas, pērkot ēku, vēl bijis vesels, ar nožēlu konstatē īpašnieki. Kāds puisis arborists palīdzējis sakopt vairākus no pils apkārtnē augošajiem kokiem un aleju. Novāktie krūmi un koku zari tiek pārvērsti šķeldā, kas noderēs topošajam pils dārzam.

Pils īpašnieku līdzekļi nav tik lieli, lai varētu algot darbaspēku, tāpēc darbi apkārtnes sakopšanā notiek talku veidā, galvenokārt ar radu un draugu palīdzību, bet finansējums pils un apkārtnes sakopšanai tiek iegūts, rakstot projektus.

“Mēs nezinām, ar ko tas beigsies, ejam un rakstām projektus. Pa dienu strādājam savu maizes darbu vai pieskatām bērnu, naktīs rakstām, kārtojam dokumentus. Pašlaik mums ir apstiprināti četri projekti,” atklāj Artūrs.

Jārealizē četri projekti
Viens no tiem ir Lauku atbalsta dienesta administrētais projekts, kas paredz divu gadu laikā pie pils izbūvēt brīvdabas konferenču telpu – lapeni ar multimediju aprīkojumu.

“Esam sākuši Svētes pils dārza plānošanu. Lai dārzā valdītu senatnīguma noskaņa, pieaicinājām ainavu arhitekti Latvijas muižu un parku pētnieci un grāmatu autori Ilzi Māru Janeli izveidot mums dārza projektu. 16. jūnijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē notiks lekcija, kurā būs iespēja uzzināt par 18. gadsimta Zemgales muižu dārziem un jo īpaši par Svētes pils dārzu,” Svētes pils īpašnieki raksta savā “Facebook” lapā. Tas ir viņu otrais projekts.

Trešais ir Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītais Svētes pils arhitektoniskās izpētes un atjaunošanas projekts, bet ceturtais – valsts finansētais un kopā ar kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju realizētais pils konservācijas projekts.
Kopā ar Jelgavas novada pašvaldību pils īpašniekiem ir iecere Svētes upes krastā aiz pils izveidot laivu piestātni, jo pavasarī upē ir daudz laivotāju, un viņiem būtu vieta, kur piestāt.

Iedvest respektu pret pili
“Es gribētu, lai šī apkārtne kalpotu kā bāzes vieta, lai cilvēkos pils iedvestu respektu,” teic Mārīte, piebilstot, ka “cilvēkiem galvā ir iesēdies, ka visu var postīt un nevienam nekas nepieder”. Taču viņu priecē, ka tādu kļūst aizvien mazāk.

Tā ir dzīva vieta, un kopā ar līdzās esošo tautas izglītības un attīstības centru “Agape” varētu izveidot kompleksu, uz kuru cilvēki gribētu nākt. Lai gan privātīpašums, tā nebūs slēgta teritorija, bet gan sabiedriski pieejama vieta un varēs nākt visi, spriež saimniece.
“Tas nav ne vienas, ne divu, ne trīs dienu, bet mūža jautājums,” par veicamajiem darbiem teic Artūrs. Viņaprāt, vissvarīgākā ir pils konservācija – vispirms jānovērš bīstamība, jāglābj, kas vēl ir glābjams, pēc tam varēs domāt, kā apsaimniekot, lai gan vīzijas jau ir. Viņš izrāda arī bijušo pirts ēku un kavalieru māju jeb ēdnīcu, kas pamatīgi cietusi ugunsgrēkā, un to, visticamāk, varēs atjaunot tikai daļēji.
Īpašums beidzas ar staļļa ēku, kurai ir citi īpašnieki. Bijušajā armijas daļā manāma rosība – blakus saimnieko kaimiņi – uzņēmēji un zemnieki, kuri nereti palīdzot aizgaiņāt postītājus.

Svētes pili tās īpašnieki nākotnē redz kā atpūtas vietu. Katrā ziņā rūpnīcas te nebūs, un arī nojaukta pils netiks, jo to nemaz nedrīkst darīt. Tā kā pils ir kultūras piemineklis, visas tajā notiekošās aktivitātes jāsaskaņo ar kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Ir materiālu izmantošanas ierobežojumi, un plastikāta logus arī nedrīkst likt, taču neviens nevar arī noteikt, kam šeit būs jābūt. Abi saimnieki nākotnes plānošanā ir atturīgi, jo pusgada laikā tik daudz kas ir mainījies, ka tagad tiek veidota stratēģija īsajiem periodiem.
Viena no vīzijām varētu būt viesnīca (bet noteikti kopā ar vēl kaut ko) vai virziens aktīvās atpūtas cienītājiem un pavasarī – putnu vērotājiem. “Ja sanāks – labi, ja ne – vismaz nebūs jānožēlo, ka nepamēģinājām,” abi pils saimnieki ir optimisti.

Foto: Raitis Puriņš

+ 9

ZZ.lv ARHĪVS

Artūra Blumfelda un Mārītes Bahromkinas ģimene sākusi atjaunot Svētes pili (FOTO)

Kategorijas