Deinstitucionalizācija: esam ceļa sākumā vai pusceļā? (FOTO)

2018. gada 15. augusts 10:02

2180

Deinstitucionalizācija: esam ceļa sākumā vai pusceļā? (FOTO)

Deinstitucionalizācija (DI) – tie ir pasākumi, lai pēc iespējas vairāk bērnu un cilvēku ar veselības traucējumiem varētu dzīvot mājās un ģimeniskā vidē. DI Latvijā notiek daudzos atsevišķos projektos, kurus ievieš gan plānošanas reģioni, gan Labklājības ministrija, tajā iesaistītas pašvaldības un citas institūcijas.

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā norisinājās starpreģionu forums par DI un tajā iesaistīto iestāžu individuālajām darbībām “DI. Status Quo. (Kur esam?) Quo Vadis? (Kurp dodamies?)”. Foruma mērķis – lai speciālisti un interesenti satiktos un noskaidrotu, kā process virzās kopumā. Viena no diskusijas dalībniecēm izteica domu, ka tā ir lielākā Latvijas problēma, ka visu gribam paveikt ar projektiem un nereti aktivitātes notiek tikai no viena projekta līdz otram.

Vislielākais izaicinājums ir speciālistu – sociālo darbinieku, psihiatru, rehabilitologu – trūkums, un nav zināms, kā to atrisināt. Pašvaldību sociālajos dienestos jautājumu par DI nepieciešamību nav, bet ir grūti pārliecināt deputātus, attīstības nodaļu un citus pašvaldības darbiniekus, tika spriests forumā.

Pamatā ir cilvēka faktors – kādi cilvēki ir pašvaldību lēmējvarā un izpildvarā. Viss ir atkarīgs no sadarbības un atvērtības idejām. Ja slēgsim aprūpes centru, ko mēs ar to māju darīsim – tā visbiežāk jautā pašvaldības. Tas nekas, ka centrā uzturas tikai piecas sešas aprūpējamās personas un ir 16 cilvēku personāls, bet jumta remonts prasa tūkstošus... Vērojama arī cita attieksme: “Mūsu pašvaldībā nav cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem...”

Jāapgūst 18 miljoni Eiropas naudas
“Līdz 2023. gadam visos plānošanas reģionu projektos jāapgūst 18 miljoni eiro. Jautājums ir: darām to vai nedarām, ņemam tos vai neņemam?” savā prezentācijā “TOP 5 lielākās muļķības, ko esmu dzirdējusi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kā tās kliedēt, veidojot un sniedzot kvalitatīvus, atbalstošus pakalpojumus” uzsvēra Vidzemes Plānošanas reģiona Eiropas sociālā fonda projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.

Vidzemes un Zemgales reģioni ir pirmie, kas iesaistījušies DI procesā, taču iešūpošanās drīz beigsies, tāpēc forumā plānošanas reģioni un pašvaldības tika aicināti rakstīt projektus, arī – lai vispirms sagatavotu materiāli tehnisko bāzi to ieviešanai, jo nereti pašvaldībās nepietiek ēku un infrastruktūras, kur varētu sniegt sociālos pakalpojumus. Šim mērķim patlaban ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Tāpat speciālisti sprieda, ka šie objekti jāveido pēc iespējas ģimeniskāki, nevis tādi, kas atgādinātu pansionātus, – tāda ir citu valstu prakse. Tie būtu grupu dzīvokļi ar ne vairāk kā astoņām vietām, nelieli dienas aprūpes centri, bet, likvidējot bērnunamus, to vietā var izveidot jauniešu mājas.

Bet varbūt kādam ir vajadzīga aprūpe mājās? Tad sagatavojam šādus speciālistus. DI ir nosacījums, ka nedrīkst ieguldīt līdzekļus līdzšinējās sociālās aprūpes iestādēs, taču drīkst ieguldīt, mainot to profilu. Bet ko darīt ar lielajām sociālās aprūpes iestādēm? Tas vēl īsti nav skaidrs, sprieda speciālisti.

Tika atgādināts, ka pacientu primārā aprūpe mūsu valstī jāveic ģimenes ārstiem, bet viņiem jākļūst izglītotākiem, jo īpaši par garīgās attīstības traucējumiem un psihiskajām saslimšanām. Katram gan ārstu klāt nepielikt, šie cilvēki dzīvo sabiedrībā, tāpēc arī sabiedrībai jākļūst zinošākai un atbalstošākai.

Ko paredz DI?
2100 personām sniegti Eiropas Sociālā fonda finansēti pakalpojumi (reāli tos saņēmušas 27, bet līdz gada beigām jāsaņem 210 personām). “Diemžēl nereti Latvijā vērojama situācija, ka cilvēks atstāj aprūpes iestādi un nesaņem neko. Vieni iziet ārā, un to vietā ieliek jaunus – tas nav DI mērķis,” prezentācijā “DI ieviešana – cik tālu esam” skaidroja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

Plānots, ka 700 klientu atstāj ilgstošās aprūpes iestādes (aptuveni 50 cilvēku gadā), slēgtas trīs valsts sociālās aprūpes centru filiāles (slēgta viena), klientu vietu skaits samazināts par 1000 (samazināts par 249), bet sabiedrībā balstīto pakalpojumu īpatsvars no 20 procentiem palielināts līdz 45 procentiem. Esam pavirzījušies par trīs procentiem.

Dienas aprūpes centru skaits personām ar garīgās attīstības traucējumiem (GAT) no 34 jāpalielina līdz 60, speciālās darbnīcas – no sešām līdz 32, grupu mājas (dzīvokļi) – no 16 līdz 58 – tādi ir DI mērķi un pašreizējie rezultāti.

Pilotprojekts cilvēkiem ar GAT
Savukārt resursu centra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere uzskata, ka esam pusceļā. “Apvienoto Nāciju Organizācija neatbalsta rīcībspējas atņemšanu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, un no Latvijas tiek gaidīti inovatīvi soļi,” uzskata centra “Zelda” vadītāja.

“Zelda” darbosies paralēli DI un pagājušā gada decembrī ir sākusi un divus gadus testēs pilotprojektu, kas paredz, ka aptuveni 330 cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem Latvijā varēs saņemt atbalsta personas pakalpojumus – palīdzību juridiskos jautājumos, ikdienas dzīves prasmju apgūšanā un attīstīšanā, veselības un sociālās aprūpes jomā un atbalsta loka veidošanā. Izrādījies, ka vislielākais izaicinājums ir tieši sociālā aprūpe. “Bieži vien tā ir cīņa līdz izmisumam,” atzīst I.Leimane-Veldmeijere.

“Radinieki un darbinieki viņus uzskata par nespējīgākiem, nekā viņi ir patiesībā. Mana atbalstāmā sapnis bija pašam pastaigāt pa Vecrīgu un samaksāt par savu saldējuma kokteili. Nevienam no viņiem nav jābūt pansionātos”; “Mana atbalstāmā, kura aprūpes iestādēs pavadījusi 30 gadu, kādu dienu, man nezinot, aizbrauca uz tirgu un nopirka sev kleitu. Man tas bija pārsteigums un prieks par viņu”; “Es uzticos tev, jo tu par mani nesmejies” – tie ir daži citāti no “Zeldas” vadītājas apkopotā projektā iesaistīto 22 atbalsta personu teiktā.
Nereti šie cilvēki personām ar garīgās attīstības traucējumiem uzdāvina dzīvi – dzīves piedzīvojumu un prieku. Latvijā citu sociālo mentoru vēl nav un nav zināms, vai un kad tie tiks apmācīti. Jelgavā un novadā atbalsta personu pakalpojumus pašlaik izmanto astoņi cilvēki, Zemgalē – 46, bet Latvijā – 174. Jāpiebilst, ka šis pakalpojums ir pieejams tikai tiem, kuri dzīvo sabiedrībā.

Pašlaik paveiktais liek domāt, ka pilotprojekta rezultāti būs pozitīvi, tikai jādomā, kā sasniegto turpināt. Jau tagad atbalsta personas cenšas veidot atbalsta loku vietējā kopienā, baznīcā, palīdz cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem veidot labākas attiecības ar kaimiņiem. “Zeldas” ārpusārsta pieredzi būtu lietderīgi mācīt tālāk pašvaldībām, tika secināts diskusijā, bet centra vadītāja piebilda, ka vairākas pašvaldības – Tukums un Krāslava – jau ir izrādījušas interesi par savu sociālo darbinieku un speciālistu apmācību.
Forums norisinājās trijās sesijās: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo sabiedrībā”, “Bērni ar invaliditāti ģimenē un skolā”, ““Sistēmas bērni” – atbalsts bērnus uzņemošajām ģimenēm un kvalitatīva bērnu aprūpe ģimeniskā vidē”. Katrā sesijā pēc ekspertu un projektu vadītāju prezentācijām notika padziļinātas diskusijas.

Pasākumā piedalījās nozaru ministriju pārstāvji, pašvaldību vadītāji un sociālās nozares speciālisti, izglītības un sociālo pakalpojumu sniedzēji, plānošanas reģionu un citu DI projektu pārstāvji, sociālās, izglītības un interešu aizstāvības NVO pārstāvji, esošie un potenciālie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji. Forumu atklāja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Ko nozīmē DI?
■ Sakārtot saimniecību
■ Veidot nepieciešamos pakalpojumus
■ Apmācīt speciālistus
■ Izglītot cilvēkus – kaimiņus, klases un darba biedrus, draugus un ģimenes locekļus
■ Ļaut cilvēkam noticēt saviem spēkiem

TOP 5 lielākās muļķības par cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem (GAT)
1. Cilvēki ar GAT neko nevar iemācīties, nevar strādāt (viņi nezina, ka var, jo mēs sakām, ka nevar).
2. Cilvēki ar GAT ir bīstami.
3. Cilvēki ar GAT un psihiskām saslimšanām ir slinki un izlaidušies.
4. Vispiemērotākais atbalsts cilvēkiem ar GAT ir ilgstošas sociālās aprūpes iestādes. DI process nozīmē, ka “trakie nāks ārā...”.
5. Mums nav cilvēku ar GAT.

Avots: Vidzemes Plānošanas reģiona ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājas Inas Miķelsones prezentācija “TOP 5 lielākās muļķības, ko esmu dzirdējusi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kā tās kliedēt, veidojot un sniedzot kvalitatīvus, atbalstošus pakalpojumus”

Siguldas novada pašvaldības pieredze un ieguvumi
■ Lielākais ieguvums – 97% strādājošu bērnu invalīdu vecāku.
■ DI procesā pašvaldība startēs ar grupu mājas projektu, jo ir jaunieši, kuru vecāki nespēj par viņiem parūpēties.
■ Ieguvumi, realizējot bērnu un pieaugušo ar invaliditāti atbalstošus pasākumus (speciālās grupas bērnudārzos, skolās, biedrība “Cerību spārni”, sociālā uzņēmējdarbība):
■ Dzīves kvalitātes uzlabošanās (pensijas un pabalsti nav lieli).
■ Pašapziņas celšanās.
■ Atbalsts tuviniekiem (“Cerību māja” – atelpas brīža pakalpojums ģimenēm, kas audzina smagi slimu bērnu invalīdu, pakalpojumu izmantojušas arī vairākas ģimenes no Zemgales).
Atelpas brīdis ir pakalpojums, kura mērķis ir bērniem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināt īslaicīgu sociālo aprūpi, piedāvājot draudzīgu, pieejamu un patīkamu vidi, vienlaikus atslogojot ģimenes locekļus no rūpju pilnās ikdienas, jo šādus bērnus ne mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības.
■ Pašvaldībai aug nodokļu ieņēmumi.
■ Samazinās pabalstu saņēmēju skaits.
■ Neatkarīga dzīve atbilstoši personas spējām.

Avots: Siguldas biedrības “Cerību spārni” vadītājas Evas Viļķinas prezentācija “Sociālās uzņēmējdarbības projekts, sabiedrībā balstīti pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem”

Foto: Raitis Puriņš

+ 1

ZZ.lv ARHĪVS

Deinstitucionalizācija: esam ceļa sākumā vai pusceļā? (FOTO)

Kategorijas