Spīdolas ģimnāzijai plāno piešķirt Valsts ģimnāzijas statusu

2018. gada 14. augusts 14:28

397

Spīdolas ģimnāzijai plāno piešķirt Valsts ģimnāzijas statusu

Izglītības un zinātnes ministrijā sagatavotais rīkojuma projekts liecina, ka līdz jaunā 2018./2019. mācību gada sākumam Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai tiks piešķirts valsts ģimnāzijas statuss.

Rīkojuma projekts tapis pēc Jelgavas pilsētas domes lūguma, kurā atzīmēts, ka Jelgavas Spīdolas ģimnāzija atbilst noteiktajiem kritērijiem pretendēšanai uz valsts ģimnāzijas statusu. Proti, 2016./2017. mācību gadā šīs skolas 10.–12. klasēs mācījās 227 skolēni, 2017./2018. gadā – 236, kas ir ievērojami vairāk par republikas pilsētās (izņemot Rīgu) noteikto minimāli nepieciešamo skolēnu skaitu valsts ģimnāziju 10. – 12. klasēs.

Pēc Valsts izglītības satura centra sniegtās informācijas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos 2016.gadā ir bijis 65,3 procenti (valstī 49,9 procenti, Zemgales plānošanas reģionā 48,6 procenti), 2017.gadā – 63,45 procenti (valstī – 49,1 procenti, Zemgales plānošanas reģionā – 46,6 procenti). Tādējādi noteiktais kritērijs skolēnu rezultātiem valsts centralizētajos eksāmenos – vairāk nekā 10 procenti valsts mērogā un vairāk par pieciem procentiem plānošanas reģiona mērogā – ir izpildīts.

Sasniegumi darbā ar centīgākajiem
Ministrijas rīkojuma projektā tiek atzīmēts, ka Spīdolas ģimnāzija faktiski jau veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā. Tai ir augsti sasniegumi darbā ar labākajiem skolēniem. Par to liecina viņu panākumi zinātniski pētniecisko darbu skatēs.

Kopš 1998. gada decembra Spīdolas ģimnāziju vada Ilze Vilkārse, kas pašlaik atrodas atvaļinājumā. Viņas vietniece Ritma Tīrumniece teic, ka gandarījums par šo ziņu ir milzīgs. Viņa stāsta, ka jau pagājušā gada nogalē sākās diskusijas par to, ka vispārizglītojošām mācību iestādēm, kur skolēni var saņemt vidējo izglītību, turpmāk vajadzētu būt vai nu vidusskolām vai arī valsts ģimnāzijām. Tāds skolas statuss kā “vienkārši ģimnāzija” tiks anulēts.

“Mēs gribam arī turpmāk saukties par ģimnāziju, nevis vidusskolu. Tādēļ arī ar pašvaldības atbalstu sākām kārtot nepieciešamos dokumentus,” teic R.Tīrumniece.

Viņa piebilst, ka grūti nosaukt visus pedagogus, kuru skolēni ir guvuši augstus sasniegumus un kādēļ skola arī būtu tiesīga saukties par valsts ģimnāziju. R.Tīrumniece pirmkārt piemin Intu Jorniņu, Gunitu Smiltāni, Litu Vēveri, Daci Lējēju, Daigu Krišāni, Baibu Āboltiņu, Andreju Sālzirni, Sibillu Gedvilu, arī pašu direktori Ilzi Vilkārsi, kas māca kulturoloģiju. “Tie ir pedagogi, kas devuši milzu ieguldījumu darbā ar talantīgākajiem skolēniem. Kaut gan katrs pedagogs ir kāda skolēna talanta atklājējs,” teic R.Tīrumniece.

Aktualizē medijpratību
Vairāki pedagogi ir iesaistījušies valsts izglītības politikas un izglītības stratēģijas veidošanā, regulāri piedalās valsts centralizēto eksāmenu vērtēšanā, kā arī mācību līdzekļu un metodisko materiālu izstrādē. Šajā saistībā ģimnāzijas pedagogi iesaistījušies projektā “Skola 2030”. Zīmīgi, ka ģimnāzijas pedagogi apmāca citu skolu kolēģus medijpratības integrēšanā mācību un audzināšanas darbā. Bet ģimnāzijas direktore I.Vilkārse ir sagatavojusi vairākus ziņojumus un ierosinājumus par izglītības organizācijas jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī izglītības darbinieku arodbiedrībai.

Runājot par Spīdolas ģimnāzijas problēmām un izaicinājumiem, R.Tīrumniece atzīst, ka lielākā no tām ir telpu trūkums. Ģimnāzija savā 28 gadu ilgajā pastāvēšanās laikā ir “izceļojusies” pa septiņām adresēm, bet nu jau astoņpadsmit gadus atrodas Mātera ielā 30, kas ir būvēta padomju laikos kā administratīvā ēka. Tajā bija lieli kabineti, kas tika pārveidoti par klasēm. “Mūsu problēma ir saspiestība, svaiga gaisa apmaiņa klasē,” teic direktores vietniece. Viņa piebilst, ka ģimnāzijā mācās ap piecsimt skolēnu un vairāk netiek plānots uzņemt.
“Uz septītajām un devītajām klasēm konkurss ir diezgan liels. Aiz ”strīpas” paliek skolēni ar ļoti labām sekmēm,” atzīst R.Tīrumniece. Viņa pieļauj, ka 2019./2020. mācību gadā, kad valstī tiek plānots pieņemt stingrākas prasības higiēnai, telpu jautājums var saasināties vēl vairāk. Spīdolas ģimnāzija ar mazāku skolēnu skaitu nevar pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu.

Par to, ka pašvaldībai būtu jāatrisina Spīdolas ģimnāzijas telpu problēma, tiek diskutēts jau vairākus gadus. Pedagoģe cer, ka šajā sāpīgajā problēmsituācijā tiks atrast sapratīgs un pieņemams risinājums.

Priekšvēlēšanu solījums izpaliek
Jelgavas pilsētas domē vadošā Zaļo un Zemnieku savienība 2017. gada pašvaldību vēlēšanās savā programmā iekļāva punktu: “Uzbūvēsim jaunu ēku Spīdolas ģimnāzijai.” Vēlāk saistībā ar skolu tīkla optimizāciju pašvaldības izdevumā “Jelgavas Vēstnesis” domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne pauda vērtējumu: “Jelgavā skolēnu šobrīd pietiek četrām vidusskolām.” Zinot, ka Jelgavā pašlaik darbojas septiņas vispārizglītojošās vidusskolas, var saprast, ka vidusskolu ēkas nav piepildītas. Par to, ka Spīdolas ģimnāzijai varētu tikt uzcelta jauna, lielāka ēka, minētajā rakstā nebija ne vārda. Konkrētu atbildi nesniedz arī Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Neimane. Viņa raksta, ka Jelgavas pilsētā visas izglītības iestādes ir vienotas vienā skolu tīklā, un pārmaiņas skars visu sistēmu kopumā. Tādēļ šo jautājumu nevar skatīt tikai vienas skolas kontekstā.

“Pašvaldība jau ilgāku laiku strādā, lai īstenotu izglītības satura reformu Jelgavā. Pavasarī katrai skolai tika dots uzdevums – izvērtēt savas iestādes attīstības virzienus. Pilsētā katrai skolai ir jāveido savs, spēcīgs attīstības virziens, kas ļautu paaugstināt izglītības kvalitāti Jelgavā un iekļauties arī valsts kopējā izglītības reformā. Pārmaiņas ir nepieciešamas, un to ieviešana izglītības procesā prasa lielu darbu un atbildību no mācību iestāžu vadītājiem un pedagogiem. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem šobrīd ir rūpīgi izanalizēt skolēnu skaita izmaiņas un pieņemt stratēģiski pareizus lēmumus skolu tīkla sakārtošanā un izglītības procesa organizēšanā.”

Jelgavā būs divas valsts ģimnāzijas
Izglītības un zinātnes ministrijā uzsver, ka valsts ģimnāzijas nodrošina skolēniem vislabākās vispārējās izglītības ieguves iespējas. Vienlaikus valsts ģimnāziju tīkls, tai skaitā republikas nozīmes pilsētās, ir nepietiekami attīstīts. Pēc valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas pedagogu darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiks nodrošinātas atbilstoši valsts budžetā paredzētajam finansējumam. Var piebilst, ka Jelgavas 2. vidusskolai valsts ģimnāzijas statuss tika piešķirts 2003./2004. mācību gadā. Kopējā Latvijas vispārizglītojošo skolu reitingā tā šogad nedaudz atpaliek no Spīdolas ģimnāzijas.

Skolēnu zināšanu vērtējums procentos:
4 ballēm atbilst aptuveni 25–30%,
6 ballēm – 60%,
8 ballēm – 80%

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Spīdolas ģimnāzijai plāno piešķirt Valsts ģimnāzijas statusu

Kategorijas