Jānis Girgensons uzvar Jelgavas nakts pusmaratonā un mērķē uz olimpiādi

2018. gada 13. augusts 17:17

351

Jānis Girgensons uzvar Jelgavas nakts pusmaratonā un mērķē uz olimpiādi

Jelgavas nakts pusmaratonā, kas dalībnieku skaita ziņā bija viens no kuplāk apmeklētajiem seriāla “Bigbank Skrien Latvija” posmiem, uzvaru garākajā distancē izcīnīja Jānis Girgensons. Nācis tepat no Krimūnu pagasta, viņš Jelgavā ieradās jau ar domu uzvarēt, bet nākotnē mērķē arī uz dalību Olimpiskajās spēlēs. Sarunā ar “Ziņām” Jānis stāsta vairāk par to, kā uzsācis trenēties un sasniedzis esošos rezultātus.

– Skrien jau no bērnības?
Dzimis un audzis esmu Dobeles novada Krimūnu pagastā. Mācījos Dobeles Valsts ģimnāzijā un pēc tam studēju Rīgas Tehniskajā universitātē. Skriet man patika jau no bērnu dienām, bet nopietni netrenējos līdz pat ģimnāzijas laikam. Mans sporta skolotājs Krimūnu pamatskolā Ivars Švēde, man stājoties Dobeles Valsts ģimnāzijā, bija padevis ziņu par mani Dobeles vieglatlētikas trenerei Skaidrītei Velbergai ar domu – šis puika varētu būt skrējējs, lai patur acīs.

Tad nu vienās sacensībās Ķestermežā Skaidrīte man pienāca klāt un aicināja kādu dienu atnākt uz treniņu, lai pavērtētu. Nākamajā nedēļā aizgāju uz stadionu. Domāju – būs jāskrien un mani pamatīgi vērtēs, bet par pārsteigumu bija nevis jāskrien, bet jāpilda dažādi vingrojumi. Pēc tam kājas nedēļu sāpēja. Vienīgā doma man bija: “Nu, nē, pie velna, man to nevajag! Pats esmu gudrs.” Gala rezultātā manu trenēšanos varētu raksturot tā, ka es uz treniņiem piestaigāju šad un tad. Kad vien varēju, centos izvairīties. Pēc kāda pusgada šādā režīmā trenere man piedāvāja piedalīties Latvijas čempionātā Kuldīgā telpās, kur bija jāskrien trīs kilometri. Vēl pirms braukšanas uz Kuldīgu Baiba Medne (triatloniste – red.) tā starp citu pateica: “Ja nenoskriesi zem deviņām minūtēm, būs slikts rezultāts!”

Man tas tā iesēdās prātā, ka dienu pirms sacensībām, kad patiesībā bija vienkārši jāatpūtina organisms, no Akācijām (apdzīvota vieta Krimūnu pagastā – red.) skrēju uz Krimūnām. Tur attālums ir apmēram trīs kilometri. No pirmā kilometra uzņēmu kārtīgu ātrumu, jo biju apņēmies, ka man jāpamēģina noskriet ar laiku zem deviņām minūtēm. Nesanāca gan! Bija nedaudz pāri. Dusmīgs skrēju atpakaļ. Nākamajā dienā piedalījos sacensībās Kuldīgā. Tur bija divi – vājāko un stiprāko sportistu skrējieni. Man, protams, bija jāskrien vājāko grupā, jo nebiju īpaši piedalījies sacensībās un nebija rezultāta, pēc kā vērtēt. Savu skrējienu es vinnēju, kopsummā biju piektajā vietā. Līdz pjedestālam pietrūka divas sekundes. Domāju, ja skrietu stiprāko grupā, gan jau būtu arī godalgotajās vietās ticis. Šīs sacensības uzskatu par pagrieziena punktu. Braucot atpakaļ no Kuldīgas uz Dobeli, trenerei teicu: “Tagad es nākšu un trenēšos, jo gribu tikt uz pjedestāla!”

– Tā arī bija?
Jā, tā es sāku nopietni trenēties. Šī gada sākumā apritēja precīzi desmit gadi, kopš nopietni trenējos.

– Kad izdevās īstenot mērķi par pjedestālu? Drīz?
Jā, tajā pašā gadā vinnēju Baltijas valstu sacensībās 16 un 17 gadu veciem jauniešiem. Toreiz par pusminūti uzlaboju laiku. Tolaik ļoti iepatikās skriešanas vide, cilvēki apkārt. Protams, ietekmēja arī tas, ka skriešana padevās. Katram taču patīk lietas, kas padodas. Tobrīd vēl arī dejoju, bet sapratu, ka sportam jāvelta vairāk laika, un šo hobiju atmetu.

– Vai ģimenē vēl kāds sporto?
Mana dvīņumāsa arī skrien. Māsu sauc Līga. Mamma ilgi nedomāja par vārdu izvēli (smejas). Abi ar māsu kopā uzsākām trenēties.

– Vairāk skrien gludos skrējienus?
Jā, šosejas skrējienus un stadionos, bet tajos pēdējā laikā mazāk.

– Bet takās neskrien?
Vēl nē. Sacensību ir tik daudz, grūti izvēlēties, kur piedalīties. Turklāt katram skrējienam vajag laiku, lai sagatavotos.

– Startējot Jelgavas nakts pusmaratonā, jau nāci ar domu, ka uzvarēsi?
Jelgavai tiešām gatavojos, jā. Pirmo distances pusi skrēju kopā ar citiem vadošajiem skrējējiem, jo negribēju pieļaut to pašu kļūdu, ko pagājušajā gadā. Tad es distances pirmos piecus kilometrus noskrēju par ātru, pulss aizgāja anaerobajā zonā. Pēdējie pieci kilometri bija smagi. Toreiz noskrēju trešais, šogad gribēju uzvarēt šajās sacensībās.

– Es saprotu, ka tu pats arī trenē citus sportistus?
Jā. Pagājušajā gadā izgāju treneru kursus. Šogad iestājos Rīgas Stradiņa universitātē Veselības sporta speciālistu programmā, lai šīs lietas apgūtu vēl pamatīgāk.

– Pie tevis vēršas, jo grib noskriet pirmo maratonu, uzvarēt sacensībās, uzlabot laiku? Kādi ir iemesli?
Ir faktiski visi šie varianti. Parasti tie ir mana vecuma un vecāki cilvēki, kas var atļauties samaksāt personīgajam trenerim. Turklāt cilvēki, kas maksā trenerim, parasti ir arī ļoti labi motivēti. Trenējot bērnus, daudz vairāk jānodarbojas ar viņu motivēšanu.

– Kā tev šķiet – bez pamatīga treniņa arī var sasniegt augstus rezultātus? Ir kāds tāds talants, kas atnāk no malas un ir labākais?
Rezultātu veido abas lietas – talants un darbs. Ar milzīgu darbu, protams, var apsteigt talantu, kas īsti netrenējas, bet vislabāk, ja ir apvienoti abi – ir talants un arī apņēmība daudz trenēties.

– Pats skrietu, ja nebūtu talanta? Vai jau no bērnības bija izjūta, ka ir talants skriešanā?
Grūti jau pateikt, kā būtu, ja būtu. Kas zina, vai tas ir tikai talants vai nozīme ir tam, ka bērnībā jau daudz skraidīju un sportoju. Vispār pats, pats sākums bija ar nedaudz citu fonu – kādā piektajā sestajā klasē biju nedaudz apaļīgs un gribēju svaru samazināt. Jau tolaik lasīju visādas gudrības, ko darīt. Izdomāju, ka skriešana varētu palīdzēt. Man bija arī paaugstināts cukura līmenis, ko vajadzēja mērīt un ar diētu regulēt. Iespējams, aktivitāte palīdzēja to visu normalizēt. Šīs divas lietas noteikti veicināja manu motivāciju vairāk kustēties un sportot. Varbūt tieši tas ielika kaut kādu pamata bāzi.

– Vai esi piedalījies kādā ultramaratonā?
Pagaidām nē, jo nav tāda mērķa. Taču, iespējams, kaut kad vēlāk gribēšu pamēģināt arī ko tādu.

– Varētu tagad atmest skriešanu?
Domāju, ka nē! Tas ir darīts dienu dienā. Katrā gadījumā, tad vajadzētu kaut ko vietā.

– Trenējies katru dienu?
Pamatā, jā. Gadās jau, protams, arī dienas, kad sanāk izlaist, bet cenšos katru dienu. Pašlaik gatavojos sacensībām Igaunijā, kas būs augusta sākumā. Nākamajā gadā būs zināmi nosacījumi, kas būs jāizpilda, lai kvalificētos Olimpiskajām spēlēm. Orientējos uz to un tam pieskaņošu sacensību grafiku, kurās startēt.

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Jānis Girgensons uzvar Jelgavas nakts pusmaratonā un mērķē uz olimpiādi

Kategorijas