ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Augstākajā tiesā pārsūdzēts spriedums lietā par Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura piešķirtajām prēmijām

LETA
Tiesu ziņas

2018. gada 30. jūlijs 11:25

886
Augstākajā tiesā pārsūdzēts spriedums lietā par Jelgavas slimnīcas vadītāja Ķipura piešķirtajām prēmijām

Augstākajā tiesā (AT) ir saņemta kasācijas sūdzība lietā, kurā Jelgavas slimnīcas tā laika valdes loceklis 2015. gadā Andris Ķipurs atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, liecina tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija.

Patlaban vēl nav nozīmēts datums, kad tiesa skatīs kasācijas sūdzību.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa aprīlī daļēji atcēla Jelgavas tiesas 2015. gada spriedumu, ar kuru Ķipuram bija piemērots sods piecu minimālo mēnešalgu apmērā. Rīgas apgabaltiesa aprīlī lēma šo sodu samazināt līdz četrām minimālajām mēnešalgām.

2015. gada 2. martā tiesa Ķipuru atzina par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā un sodīja ar naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu jeb 1800 eiro apmērā. Tiesa Ķipuram nepiemēroja papildsodu, kā arī atcēla noteikto drošības līdzekli: aizliegumu ieņemt slimnīcas valdes locekļa amatu.

Ķipurs pēdējā vārdā neatzina vainu un pauda, ka prēmijas izmaksājis savu darbinieku labā, lai viņiem atlīdzinātu par smagu darbu, uzskatīdams, ka viņu darbs nav bijis pietekami atlīdzināts. "Neesmu darījis neko tādu, kas kaitētu valsts pārvaldei, vēl jo vairāk – mantkārīgos un savtīgos nolūkos, kā man to cenšas inkriminēt," pauda Ķipurs. Iepriekš tiesā izskanēja informācija, ka, organizējot prēmiju izmaksas slimnīcas darbiniekiem, pats sev viņš prēmiju nebija piešķīris.

Ķipuram tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm un ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, aģentūru LETA iepriekš informēja Zemgales tiesu apgabala virsprokurors Dainis Mālmanis.

Likumā par šādu noziegumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ķipurs sarunā ar aģentūru LETA iepriekš pauda viedokli, ka celtā apsūdzība ir pret viņu realizēta vajāšana.

Pēc Ķipura teiktā, process saistīts ar Valsts kontroles veikto atzinumu par 2011. un 2012. gadu. Prokuratūra uzdeva Jelgavas domei veikt auditu slimnīcā par 2010. gadu, kur tika atklāts, ka minētā gada beigās no uzņēmuma peļņas, kas nav valsts budžeta līdzekļi, visiem darbiniekiem, izņemot Ķipuru, tika izmaksāta prēmija algas apmērā.


Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas