LLKC: Šogad Latvijā būs labāka plūmju raža nekā pērn un samērā laba ābolu raža
Šogad Latvijā būs labāka plūmju raža nekā pērn un samērā laba ābolu raža, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Viņš teica, ka daudzas ogas šogad bija gatavas ātrāk nekā citus gadus un jau otro nedēļu ražu sākušas dot rudens avenes, kas parasti dod ražu vien augusta vidū vai augusta beigās. Arī pirmās plūmes ir gatavas, un atsevišķas šķirnes par pārgatavojušās. Kurzemē un Zemgalē ražu sākušas dot jau Kaukāza plūmes, kamēr Austrumlatvijā tas notiks vien nākamnedēļ. "Plūmēm šogad ir ļoti labas ražas. Tur, kur lietoti vairāk augu aizsardzības līdzekļi, tās vairāk bojājuši kaitēkļi. Taču tik labi aizmetušās kā šogad plūmes nav sen, un tām raža būs labāka nekā pagājušogad," sacīja Narvils, piebilstot, ka sausākos dārzos tās gan var būt padevušās izmērā mazākas.
Narvils teica, ka arī pirmie vasaras āboli, piemēram, "Agra", drīzumā būs gatavi. "Āboli ir ļoti labi aizmetušies, un ir nepieciešama retināšana, lai varētu regulēt to aizmešanos nākamgad," teica LLKC eksperts, piebilstot, ka ābolu raža būs gana laba, bet tie var būt mazāki. Arī bumbieri strauji nogatavojas, viņš piebilda.
LLKC eksperts sacīja, ka laika apstākļu ietekme uz dažādām augļkopības kultūrām ir lokāla rakstura, un situācija var atšķirties pat viena un tā paša pagasta dažādos dārzos – vietām nolīst, un citviet nelīst nemaz. Tur, kur ilgstoši nelīst vai līst ļoti maz, dārzi cieš no sausuma. "Nokrišņiem ir lokāls raksturs. Apkārt pilsētām vairāk līst, līdz ar to, ja dārzs ir pilsētās vai tiešā pilsētu tuvumā, tad ir lielākas cerības sagaidīt lietu nekā tad, ja dārzi ir ārpus pilsētas vai dziļāk laukos, kur līst ļoti maz vai lokāli," teica Narvils.
Viņš piebilda, ka nokrišņi ir sadrumstaloti un specifiski ietekmē dārzus Latvijā. Vairāk esot tādas teritorijas, kur nelīst nekā līst. Austrumlatvijā situācija ir stabilāka, jo nokrišņu bijis vairāk, bet Kurzemē un daļā Zemgales situācija esot bēdīgāka sausuma dēļ.
Viņš piebilda, ka nokrišņiem bagātākos dārzos pastāv bumbieru un ābeļu kraupja izplatības risks. Vienlaikus viņš atzina, ka ilgstošais karstums arī kaitēkļu aktivitāti sāk bremzēt, jo tos novērot var, bet tie ir mazaktīvi uz vairošanos. Laika apstākļiem mainoties un uznākot lietum, kaitēkļu un infekciju izplatības risks var pastiprināties.
LLKC darbojas kopš 1991. gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijas teritorijā. Tā pastāvēšanas mērķis ir veicināt lauku attīstību, paaugstinot lauku uzņēmēju profesionālās un ekonomiskās zināšanas, nodrošināt konsultāciju un mācību organizāciju visos Latvijas novados, paaugstināt lauku iedzīvotāju konkurētspēju Eiropas Savienībā un organizēt Zemkopības ministrijas padotībā esošajās iestādēs strādājošo darbinieku tālākizglītību.
Foto: musudarzs.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”