Cik garš brīvlaiks vasarā pienākas skolas vecuma bērniem Latvijā un ārvalstīs?
Brīvlaiku garuma atšķirībām dažādās valstīs nav racionāla izskaidrojuma, bet pētījumi pierāda, ka nav tiešas saistības starp to, cik ilgu laiku skolēns pavada mācību iestādē un viņa sekmēm. Kāda teorija vēsta, ka garāki brīvlaiki noteikti tajās valstīs, kur bijusi attīstīta lauksaimniecība – lai bērniem vasarās būtu laiks palīdzēt zemnieku saimniecībās.
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā skolēniem vasarā
ir viens no visgarākajiem brīvlaikiem Eiropā – 13 nedēļas, kamēr citviet
Eiropā bērni atpūšas īsāku laiku. Piemēram, Šveicē brīvlaiku garums
atšķiras pa kantoniem, kur dažos var baudīt vien piecu nedēļu atpūtu,
bet Vācijā brīvlaiks nepārsniedz sešas nedēļas – katrā reģionā savā
laikā. Piemēram, Bavārijā viņi sāks atpūsties jūlija beigās, bet
brīvlaiks beigsies septembra vidū. Bez Baltijas valstīm vasaras
brīvlaiks jūnijā sākas arī Islandē, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā,
Slovēnijā, Rumānijā, Portugālē, Ungārijā, Itālijā, Horvātijā un Īrijā,
savukārt Bulgārijas skolēniem ir brīva jau pēdējā maija nedēļa.
Lihtenšteinā brīvlaiks sākas jūlija pirmajā nedēļā, bet Anglijā un Velsā
skolēni turpina mācīties līdz pat jūnija trešajai nedēļai.
Garākais
vasaras brīvlaiks – 15 līdz 16 nedēļas – ir Bulgārijā, kur mācības
atsākas septembra vidū. Latvija un citas Baltijas valstis ar 13 nedēļām
dala otro vietu. Itālijā, Islandē, Portugālē, Spānijā un Īrijā ir 12
nedēļas garš brīvlaiks. Norvēģijā un Polijā skolēniem mācības jāatsāk
jau augustā, jo šajās valstīs brīvlaiks ir astoņas nedēļas garš. Vēl
mazāk laika atpūtai dots bērniem Lihtenšteinā, kur brīvlaiks ilgst sešas
nedēļas, bet vairākos Šveices kantonos tas ir vien piecas nedēļas
garš.
Raidorganizācija BBC, kas veikusi pētījumus par vasaras
brīvlaikiem Eiropā, vēsta, ka 19. gadsimtā daudzu valstu izglītības
sistēmas veidojušās, ņemot vērā galvenokārt pilsētnieku intereses.
Piemēram, ASV garākus vasaras brīvlaikus izprasījuši lielpilsētās
dzīvojošo vidusšķiras ģimeņu pārstāvji, kuri nav vēlējušies, lai viņu
bērniem vasaras svelmē būtu jāuzturas pilsētās, kur gaiss ir ļoti
piesārņots.
Izdarīt secinājumus par skolēnu zināšanu līmeņa atkarību
no brīvlaika garuma nav iespējams. Lihtenšteinas skolēni, kuriem ir ļoti
īss brīvlaiks, patiešām ir labākie matemātikā, taču, piemēram, lasīšanā
viņus apsteidz somi un īri, kuri bauda itin garu vasaras brīvlaiku. Pat
ņemot vērā stundu skaitu, ko ik gadus skolēns pavada skolas solā, nav
iespējams apgalvot, ka tie, kuri mācās vairāk, arī zina vairāk, vēsta
BBC.
Tikmēr mācību gada laikā, kas ilgst aptuveni 170 dienas, Latvijā
skolēniem ir trīs brīvlaiki – pavasarī, rudenī un ziemā, papildus viena
nedēļa – pirmklasniekiem. Mācību gada vidū skolēniem ir vidēji 32 dienu
papildu atpūta, neskaitot nedēļu nogales un svētkus.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”