Tornī skatāmi mākslinieka un scenogrāfa Osvalda Rožkalna darbi (papildināts) (FOTO)

2018. gada 21. jūlijs 08:35

953

Tornī skatāmi mākslinieka un scenogrāfa Osvalda Rožkalna darbi (papildināts) (FOTO)

“Šis ir īpašs gadījums Jelgavā un Svētās Trīsvienības baznīcas tornī, kad iepazīstamies ar Osvaldu Rožkalnu, kurš kā mākslinieks publikai parādījās tieši Jelgavā mākslinieku biedrības “Zaļā vārna” izstādē,” atklājot izstādi “Kustība. Osvalda Rožkalna glezniecība (Vācija)”, teic Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis.

Osvalds Rožkalns bija 20. gadsimta gleznotājs un scenogrāfs, kurš dzīves lielāko daļu pavadījis Vircburgā Vācijā. Dzīves laikā nav organizējis nevienu personālizstādi, tādēļ viņa daiļrade ir mazpazīstama, bet nozīmīga Latvijas mākslas vēsturē. Jelgavai O.Rožkalna dzīvē ir īpaša vieta, jo te 1930. gada 2. novembrī mākslinieku biedrības “Zaļā vārna” IX izstādē viņš 20 gadu vecumā pirmo reizi izlika apskatei trīs savus darbus. Nozīmīgākā viņa darbu izstāde notikusi 2016. gadā Teātra muzejā. Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī atklātajā izstādē aplūkojamas klusās dabas un figurālās kompozīcijas modernisma stila gleznās.

2016. gadā klajā nākusi arī M.Branča un mākslas zinātnieces Ingrīdas Burānes grāmata “Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos”. Līdz izstādei Teātra muzejā un grāmatai O.Rožkalns (1910–1989) Latvijas mākslas telpā bija svešs. “Mēs ar Ingrīdu bijām izredzētie, kam tika ļauts ielūkoties mākslinieka daiļradē un dzīvē tik dziļi, cik dziļi vien ir iespējams. Osvalda Rožkalna atraitne Maija joprojām ir uz šīs zemes, un dzirdēt visus tos stāstus ir liela privilēģija,” teic M.Brancis. I.Burāne piemetina: “Ar vislielāko cieņu jāpiemin Osvalda dzīvesbiedre, kura saprata, kādam cilvēkam blakus dzīvo, saglabājusi visu – līdz pēdējai strīpiņai uz mazas papīra lapiņas – un ir rūpējusies, lai šī Latvijas mākslai būtiskā daļa neaizietu zudībā.”

Kā stāsta M.Brancis, O.Rožkalns kā mākslinieks sevi radījis pats. Gleznotāja priekšzināšanas mākslā bija nelielas, tomēr viņš patstāvīgi izkopa talantu, pētot vecmeistaru darbus, un mācījās no kolēģiem Latvijas Nacionālajā operā, kur strādāja par dekorāciju gleznotāju. O.Rožkalna likteni mainīja Otrais pasaules karš. Būdams leģiona karavīrs, viņš nonāca gūstā un vēlāk bēgļu nometnē Vircburgā. Tomēr, lai kur Osvalds Rožkalns atrastos, viņš vienmēr izbrīvēja laiku zīmēšanai un glezniecībai. No 1962. līdz 1972. gadam viņš bija Vircburgas teātra dekorators un lielāko mūža daļu veltīja tieši glezniecībai. Lielu ietekmi viņa daiļradē atstāja brīdis, kad pirmo reizi iepazinās ar Pablo Pikaso kubisma darbiem. Vienā no savām piezīmju grāmatiņām 1951. gada 10. novembrī viņš rakstījis: “Mākslas darbs tikai tad kļūst vērtīgs, kad tajā viss ir saskaņots. Kubisms ir izejas stāvoklis uz nākotnes mākslu.” “Kad skaties uz Osvalda Rožkalna darbiem, liekas, ka katru reizi tos ieraugi pa jaunam,” piemetina M.Brancis.

“Osvalds tiešām ir neizsmeļams. Par to pārliecinājos, kad atlasījām darbus šai ekspozīcijai, mēģinot izveidot ieskatu visos viņa darbības atzaros. Viņš ir darbojies gan glezniecībā, gan zīmējumā, gan scenogrāfijā un plastiskajās mākslās – viņš ir darījis visu, kas viņu interesējis,” tā I.Burāne, piekrītot M.Brancim, ka “labas mākslas pazīme ir tā, ka to vienmēr var atklāt no jauna”, un minot četrus “vaļus”, kas veidojuši mākslinieka personību. Pirmkārt, tās ir fundamentālās Latvijas glezniecības tradīcijas, ko O.Rožkalns iepazinis gan caur “Zaļo vārnu”, gan darbu operā un paziņām. Otrkārt, personības stabilizēšanās laikā ietekmi uz viņu atstājis Pikaso. O.Rožkalnu interesējusi arī japāņu un ķīniešu akvareļu glezniecība, tāpat viņš cienījis literatūru, mūziku un kultūru kopumā, bijis ļoti izglītots, kopā ar dzīvesbiedri apmeklējis koncertus, pasūtījis jaunākos literatūras žurnālus no Eiropas un Amerikas.

Izstāde “Kustība. Osvalda Rožkalna glezniecība (Vācija)” apskatāma līdz 20. septembrim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas torņa izstāžu zālē.

Foto: Ruslans Antropovs