Zemgalē vismazāk interesējas par reemigrācijas iespējām

zz.lv

2018. gada 18. jūlijs 16:57

101

Zemgalē vismazāk interesējas par reemigrācijas iespējām, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apkopotā informācija.

Zemgalē šādi reemigranti, kas vērsušies pie koordinatoriem un potenciālie reemigranti, kurus uzrunājuši koordinatori, ir 85, savukārt vislielākais skaits šādu cilvēku ir Latgalē – 818, Kurzemē tie ir 141 aizbraucēji, Vidzemē – 133, bet Rīgā – 259.

Četrus mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkla izveides 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki. 601 personai ir sagatavots informācijas piedāvājums.
Jūlija sākumā reģionālie reemigrācijas koordinatori strādāja informācijas teltīs Dziesmu un deju svētku pasākumos Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē, kur kopumā konsultēja vairāk nekā 200 interesentus. Kā informē VARAM, Viņu vidū bijuši gan no ārzemēm uz svētkiem atbraukušie dalībnieki un apmeklētāji, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri par atgriešanos interesējās savu ārzemēs dzīvojošo ģimenes locekļu vārdā.

Prioritārā pasākuma “Pilotprojekts pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai “Reģionālās reemigrācijas koordinators””, ko ministrijai 2018.gadā ir uzdevis īstenot Ministru kabinets, ietvertas trīs aktivitātes.

Pirmā no aktivitātēm ir piecu reģionālo koordinatoru darbības nodrošināšana plānošanas reģionos, lai interesentiem par atgriešanos vai pārcelšanos uz Latviju sniegtu konsultatīvu atbalstu par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem. No kopējā prioritārā pasākuma finansējuma šai aktivitātei tiek izlietota aptuveni trešā daļa jeb 31%.

Otrā aktivitāte ir atbalsts desmit Latvijas pašvaldībām, lai nodrošinātu vietēja līmeņa reemigrācijas projektu vadītāju darbību pašvaldībās 2018.gadā. Reemigrācijas projektu vadītāji, kas strādā pašvaldībās, cieši sadarbojas ar reģionālajiem koordinatoriem un risina to personu jautājumus, kas skar atgriešanos konkrētajā pašvaldībā. Īstenojot šādu aktivitāti ne tikai valstiskā, bet arī pašvaldību līmenī, tiek aktualizēts jautājums par reemigrācijas nozīmi, saprotot, ka arī atgriezeniskās saiknes veidošana ar Latviju ir svarīga. Tieši tāpēc reģionālo koordinatoru un tai skaitā, pašvaldību reemigrācijas projektu vadītāju uzdevums ir uzrunāt ārvalstīs esošos, lūdzot dot ziņu par sevi un jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo atgriešanos Latvijā. No kopējā prioritārā pasākuma finansējuma šai aktivitātei tiek izlietoti aptuveni 18%.

Trešā aktivitāte ir grants reemigrantiem saimnieciskās darbības īstenošanai vai uzsākšanai. Kopējais finansējuma apmērs, kas interesentiem būs pieejams, ir 180 000 eiro, attiecīgi katrā plānošanas reģionā 36 000 eiro. Maksimālais atbalsta apmērs vienam projektam būs 9000 eiro. Šajā aktivitātē būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic IIN un VSAOI maksājumi saņemtā granta apmērā. Šobrīd Ministru kabineta noteikumi par granta piešķiršanu ir saskaņošanas procesā. No kopējā prioritārā pasākuma finansējuma šai aktivitātei plānots izlietot aptuveni pusi jeb 42%.

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Zemgalē vismazāk interesējas par reemigrācijas iespējām

Kategorijas