BTA: Teju visi vecāki uzskata, ka bērnu piesprādzēšana automašīnā ir obligāta, taču paši bērnus mēdz nepiesprādzēt
Kurš vislabāk pasargās savus bērnus, ja ne paši vecāki!
Ikvienam no mums šķiet pašsaprotami, ja bērni automašīnā brauc
piesprādzējušies, bet mazākie bērni tiek pārvadāti īpašos
un, kas jo īpaši svarīgi, pareizi novietotos sēdeklīšos. Kā
rāda apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic
Insurance Company" (turpmāk –
BTA) maijā veiktās klientu aptaujas dati, nepieciešamību
automašīnā piesprādzēt savu bērnu uzsver absolūts vairākums
jeb 98 procenti aptaujāto mazuļu vecāku. Tomēr izrādās, ka 12 procentu aptaujāto to mēdz nedarīt.
Apdrošināšanas sabiedrība BTA un mediķi uzsver: brauciena laikā nepiesprādzēties pašiem ir ļoti bīstami, bet nepiesprādzēt savus bērnus – tā ir akla vieglprātība un likteņa izaicināšana, tādēļ šis netikums no savas ikdienas ir jāizskauž pilnībā.
Iemesli, kāpēc vecāki savu atvasi automašīnā mēdz nepiesprādzēt, ir dažādi. Aptaujas dati liecina, ka astoņi procenti no vecākiem nepiesprādzē bērnus gadījumā, ja gaidāmais brauciens ir īss. Tomēr četri procenti aptaujāto norāda, ka nepiesprādzē, ja bērns ir ar kaut ko neapmierināts vai kašķīgs.
Aptaujas rezultāti uzrāda vēl kādu būtisku punktu: lai arī kopumā teju visi vecāki piekrīt, ka bērni ir jāpiesprādzē, tomēr 13,7 procenti atzinuši, ka viņu automašīnā mazuļu pārvadāšanai paredzētā sēdeklīša nemaz nav. Tāpat arī četri procenti respondentu norādījuši, ka brauciena laikā pārvadā savas atvases tāpat, nevis īpaši paredzētā bērnu sēdeklītī. Kā norāda eksperti, šādas atziņas ir viela pārdomām un apliecina būtiskus trūkumus vecāku zināšanās par patiesi drošas braukšanas prasmēm un paradumiem.
"Lai arī kopumā aptaujā vērojamais viedoklis, zināšanas, prasmes un rīcība ikdienā vērtējama pozitīvi, tomēr atsevišķās pozīcijās redzam tos cilvēkus, kuri vieglprātīgi attiecas pret savu bērnu drošību. "Nekas taču nenotiks", "mums tālu nav jābrauc" un "es zinu, kā jābrauc, jo esmu labs autovadītājs" – šīs ir bieži dzirdētas frāzes, taču tieši šāda attieksme var novest un noved pie ļoti sāpīga rezultāta. Vairumā gadījumu, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši bērni, iemesls ir tieši bērnu sēdeklīša nelietošana vai nepareiza lietošana, kā arī bērna nepiesprādzēšana. Mazākas vai lielākas traumas ceļu satiksmes negadījumos redzam bieži, taču ir milzīga starpība traumu smaguma pakāpē, proti, kad cilvēks ir vai nav bijis piesprādzējies. Savā praksē uzskatām, ka arī mums ir jābūt līdzatbildīgiem, tādēļ arvien lielāku uzmanību pievēršam dažādiem drošības aspektiem un par to palīdzam izglītoties klientiem. Kopumā sabiedrības izpratne un attieksme šajā jautājumā ir uzlabojusies, taču nekad nav par lieku atgādināt par drošību," komentē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Zīmīgi, ka pilnīgi visi aptaujātie it kā zina – neatkarīgi no vecuma, brauciena laikā bērni vienmēr ir jāpiesprādzē. Tomēr jautāti, cik gadu vecu bērnu var pārvadāt nepiesprādzētu, dažu vecāku atbildēs atklājas patiesība par nezināšanu: seši procenti respondentu norādīja, ka prasība vairs nav obligāta, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, bet vēl divi procenti – no 16 gadu vecuma. Latvijas likumdošana nosaka, ka tie bērni, kas nav sasnieguši 1,5 metra garumu, ir obligāti jāpārvadā atbilstoši vecumam piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz speciāli paredzēta paliktņa.
To, cik ļoti liela un bieži vien pat dzīvību izšķiroša nozīme ir būt piesprādzētam brauciena laikā, uzsver Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja: "Lai cik gadu būtu cilvēkam, drošība ir svarīga jebkurā vecumā. Jebkurš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts parakstītos zem apgalvojuma, ka piesprādzēšanās automašīnā ir absolūti un neapstrīdami nepieciešama. Mūsu Neatliekamās medicīnas centra darbinieki savā darbā ir pieredzējuši arī tādas traumas, kuras autoavārijā radījušas drošības jostas – nobrāzumi, reizēm arī atslēgas kaula lūzumi. Taču šādas traumas ir neizmērojami vieglākas par tām, kādas gūst situācijās, ja cilvēks sēdies automašīnā nepiesprādzējies."
Būtiski ir mainīt cilvēku domāšanas veidu un izpratni, kas ir vieglprātīgas attieksmes pamatā. Kā vienu no lielākajām problēmām K.Liepiņš min faktu, ka vecāki arvien mazāk piedomā par bērnu drošību brauciena laikā, bērnam kļūstot vecākam. "Bērniem savi vecāki ir tie, no kuriem viņu izpratnē ir jāņem pareizais piemērs. Diemžēl, vērojot vecāku rīcību un attieksmi, ir liela varbūtība, ka arī viņi paši nākotnē rīkosies līdzīgi. Tādēļ ir svarīgi bērniem jau no mazotnes rādīt un mācīt drošas un pareizas braukšanas paradumus. Tātad, tiklīdz iekāpjam automašīnā, pirmā darbība ir – piesprādzēties. Un nekad neaizmirsīsim to, ka automašīnā ir jābūt piesprādzētiem visiem braucējiem, arī tiem, kuri sēž aizmugurējā sēdeklī," atgādina BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company" ir viena no vadošajām apdrošināšanas sabiedrībām Baltijā, kas piedāvā plašāko nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu klāstu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Foto: braucamdrosi.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”