Jāņu skaits būtiski sarūk, tomēr svētkus svin visā Latvijā
Latvijā ir 51 549 Jāņi un 10 012 Līgas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) informācija.
Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka Līgu skaits Latvijā šajā
gadsimtā ir visai stabils, bet vārdu Jānis vecāki saviem bērniem sākuši
likt būtiski mazāk.
Piemēram, pirms pieciem gadiem (2013. gadā) Latvijā bija reģistrēti 57 235 Jāņi un 10 501 Līga, 2009. gadā – 61 758 Jāņi un 10 806 Līgas, bet 2004. gadā iedzīvotāju reģistrā bija reģistrēti 67 244 Jāņi un 10 672 Līgas.
Šovakar visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiks svinēts Līgo vakars un Jāņu nakts, kad skanēs līgodziesmas, tiks pīti ziedu vainagi un degti ugunskuri.
Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko visas nakts garumā latvieši pavada ar jautrām dziesmām un dejām. Lai arī vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts ir visīsākā, jau aizvadīti, Līgo naktī daudzi piekopj sentēvu tradīcijas.
Jāņos tiek aplīgoti lauki, lai tajos neaug nezāles, godā tiek celti Jāņi, aplīgoti kaimiņi, ja viņiem kādi darbi nav padarīti. Kad sanāk Jāņabērni, saimnieku pienākums ir tos pacienāt ar sieru un alu.
Tumsai iestājoties, augstākajos pakalnos tiek kurti Jāņu ugunskuri un celta uguns kārts galā, lai tālāk sniegtos tās gaisma. Senie latvieši ticēja, ka, saulgriežu ugunij pieskāries, cilvēks iemanto veselību visam gadam. Jāņu gaismā pabijušie cilvēki, tāpat kā apspīdētie lauki un tīrumi, iegūst spēku un auglību. Ja kāds bijis slims, to nesuši pie jāņuguns, lai arī to apspīdētu dzīvinošās liesmas. Pēc tautas ticējumiem, jāņugunij piemīt sevišķs noslēpumains spēks, tāpēc Jāņu naktī cilvēki lēca pāri ugunskuriem.
Saskaņā ar svētku tradīcijām, Līgo vakarā govis jāappušķo ar jāņuzālēm, lai tās zina, ka cilvēks tās neaizmirst. Senie latvieši uzskatīja, ka pirms Jāņiem nevajag dot govij ar izkapti pļautu zāli, lai govis nenorauj pienu. Jāņu naktī zirgus nelaida pieguļā, lai tos nesaplosa vilki un ļauni skauģi neuzsūta slimības un citas nelaimes.
Savukārt Līgo dienā, lai izvairītos no ļaunuma, māja jāizpušķo ar pīlādžu zariem, dadžiem vai usnēm. Zem gultas vajadzētu novietot papardes zarus, bet uz Jāņu galda būtu jābūt liepu vai ozolu zaram, kā arī apaļam Jāņusieram, pīrāgiem un alum.
Līgo naktī nevajadzētu iet gulēt līdz saules uzlēkšanai, lai, vērojot saullēktu, varētu ieklausīties klusumā, kas tajā brīdī valda dabā, savukārt Jāņu dienā nevajadzētu nekur doties, vislabāk šo dienu būtu pavadīt mājās.
Foto: visisvetki.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”