ZZ.lv ARHĪVS

Vasaras saulgriežos laba kompānija svarīgāka par laika apstākļiem; vairāk nekā puse iedzīvotāju tērēs līdz 40 eiro

zz.lv

2018. gada 20. jūnijs 13:54

111
Vasaras saulgriežos laba kompānija svarīgāka par laika apstākļiem; vairāk nekā puse iedzīvotāju tērēs līdz 40 eiro

Lielākā daļa jeb 84,2 procenti kā neatņemamu Līgo svētku tradīciju min svētku mielasta gatavošanu, kam 62,7 procenti aptaujāto iedzīvotāju plāno tērēt līdz 40 eiro, liecina vietējā veikalu tīkla “Top!” veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 99 procenti aptaujāto svētkus svinēs Latvijā, no tiem 31,8 procenti Vidzemes, 25,5 procenti Kurzemes, 17,3 procenti Zemgales, 13,1 procents Rīgas un 11 procenti Latgales reģionā, informē “Top!” pārstāve Ilze Priedīte. Atbildot par svētku svinēšanas vietu, puse no respondentiem kopā sanāks lauku īpašumos brīvā dabā, 23 procenti dosies ciemos, un 16,4 procenti uzņems viesus savās mājās, savukārt publiski rīkotā pasākumā svinēs 9,4 procenti aptaujāto.

Vasaras saulgrieži ir vieni no populārākajiem tautas svētkiem Latvijā, un ikvienam šie svētki saistās ar tradīcijām. 84,1 procents aptaujāto uzskata, ka svarīgs ir svētku mielasts. Ņemot vērā, ka Jāņu zālēm piemīt dziednieciskas īpašības, 80 procenti pīs vainagus, jo, kā vēsta ticējums, Līgo vainags ir kā maģisks aplis, kas simbolizē sauli, un, uzlikts nēsātājam galvā, tas pasargā to no ļauna. Sievietēm būtu jāpin vainags no deviņām dažādām Jāņu zālēm, savukārt vīriešiem – no ozola lapām. 

Latvieši izsenis ir dziedātāju tauta, tāpēc 57,3 procenti atzīst, ka dziedās Līgo dziesmas, 34,1 procenti lēks pāri ugunskuram, kas simbolizē sauli, un, kā tradīcijas vēsta, uguns apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību, veselību un spēku, domājot par demogrāfiju un meklējot laimi mūža garumā. 22,4 procenti meklēs papardes ziedu, 12,9 procenti ies pirtī, jo tieši vasaras saulgrieži ir auglīgākais un mistiskākais laiks gadā, un pirtī notiek ne tikai fiziska, bet arī garīga attīrīšanās, sevis harmonizēšana un enerģijas uzņemšana. Pie citiem atbilžu variantiem minēta arī mazgāšanās rīta rasā un uguns rituālu veikšana.

74,5 procenti aptaujāto atzīst, ka uz svētku galda būs gan gatava maltīte, gan pašu gatavoti ēdieni, no tiem gandrīz visiem būs ķimeņu siers, alus, gaļa, pīrāgi un dažādas uzkodas, kā arī rasols, augļi un dārzeņi, plātsmaize, pašu cepta maizīte, kūpinātas zivis, kvass un dažādi našķi jaunākajai paaudzei. Svētku galdam 62,7 procenti plāno tērēt līdz 40 eiro, savukārt 37,3 procenti plāno tērēt vairāk nekā 40 eiro. Savukārt, lai svētki būtu izdevušies, 93,1 procents min labu kompāniju, un 72,2 procenti kā būtisku faktoru min labus laika apstākļus, svarīgas ir arī dejas līdz rītam, labs noskaņojums un ticība rītdienai.

“Uz svētkiem pircēji parasti atļaujas vairāk gan finansiāli, gan preču skaita un dažādības ziņā. Pēc vietējā veikalu tīkla “Top!” novērojuma, šogad kopumā iepirkšanās reģionos ir aktīvāka laika apstākļu dēļ – Rīgas rajona iedzīvotāji un tūristi dodas ārpus Rīgas robežām. Tas veicinājis lielu pieprasījumu pēc sezonas produktiem: saldējuma, alus, ūdens un cepamas gaļas. Ņemot vērā, ka šogad vasaras saulgriežu svinēšanai atvēlētas tikai divas brīvdienas, paredzam, ka lielākā pircēju plūsma būs visu piektdienu un sestdienu,” tā I.Priedīte.

“Svētkiem esam gatavi, piedāvāsim plašu pašražotās produkcijas klāstu, kas atpazīstams pēc “Vietējā top! gatavots” zīmola, katram reģionam atbilstošu sortimentu, sākot ar smalkmaizītēm un kliņģeriem līdz kulinārijai: salātiem, gaļas izstrādājumiem, gatavajai maltītei. Veikalu sortimentā cenšamies iekļaut maksimāli daudz vietējo ražotāju produkciju,” viņa piemetina.

Aptaujā, kas norisinājās no šī gada 11. līdz 18. jūnijam, piedalījās 513 veikalu tīkla “top!” sociālo vietņu “Facebook” un draugiem.lv sekotāji no visas Latvijas.

Veikalu tīkls “Top!” ir lielākais Latvijas uzņēmējiem piederošais veikalu tīkls, kā arī trešais lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls Latvijā. Ar preču zīmi “top!” Latvijā šobrīd darbojas 272 pārtikas veikali, no tiem 149 “Top!” un 123 “Mini Top!”, kuri pieder 20 vietējiem uzņēmumiem: SIA “Firma Madara 89”, AS “LPB”, AS “Diāna”, SIA “Lars Limited”, SIA “Gabriēla”, SIA “Dekšņi”, SIA “Mārksmens”, SIA “Madara 93”, SIA “AA & Co”, SIA “Krista-A”, AS “Roga-Agro”, SIA “ESSA”, SIA “G.A.L.”, SIA “Lekon”, SIA “Ogres Prestižs”, SIA “Pārtikas veikalu grupa”, SIA “Oregano”, SIA “SP”, SIA “Palmas-S” un SIA “LM Jūrmala”. Kopumā tiek nodrošināts vairāk nekā 4000 darbavietu, atbalstot vietējos ražotājus un piegādātājus visā Latvijā.



Foto: Raitis Puriņš