Kad gribas teikt – mēli var norīt, cik gardi!

2018. gada 14. jūnijs 17:07

4376

Kad gribas teikt – mēli var norīt, cik gardi!

Atkal nomizoti par daudz! Gan jau šādas un tamlīdzīgas nopūtas var dzirdēt ne vienā vien ģimenē, kad paēstas pusdienas vai vakariņas un pāri palikuši vārīti kartupeļi.

Taču to iespējamais ceļš uz atkritumu kasti nav vienīgais. No vakardienas kartupeļiem var pagatavot dažādas sātīgas, gardas, pat karaliskas maltītes, un ēdot prātā neienāks, ka to sastāvdaļas ir tas, kas mājās palicis pāri neapēsts. Arī kāda kastītē “aizsēdējusies” ola (protams, ar derīguma termiņu), ledusskapja plauktā novārtā palicis vēl ēdams desas vai žāvētas gaļas gabaliņš, kāds burkāns vai cits dārzenis.

Ar padomu, kā ēdiena pagatavošanā racionāli izmantot šādus aizstāvējušos produktus, akcentu liekot uz vārītiem kartupeļiem, dalās trīs bērnu māmiņa un pavāre Eva Atslēga. Pārbaudot praksē abas viņas ieteiktās receptes, jāteic – cepuri nost Evas priekšā, jo šie ēdieni ir tik gardi, ka manas mājas ēdienkartē tie nostiprinājušies uz simtprocentīgu palikšanu.

Kā pagatavot sātīgus viltotos cepelīnus

Sāksim ar ēdienu, ko Eva sauc par viltotajiem cepelīniem un kas viņas ģimenē ir cieņā jau vairākus gadus, – neapnīk un tiek pieprasīts atkal un atkal.

Viltotie tāpēc, ka īsto cepelīnu sastāvdaļa ir svaigi rīvēti kartupeļi. Savukārt Eva izmanto vārītus tupeņus, kas palikuši pāri no iepriekšējās dienas maltītes.

Tātad – kas ir vajadzīgs šādu cepelīnu pagatavošanai uz vienu kilogramu vārītu kartupeļu (tik daudz pāri, ļoti iespējams, nepaliks, taču var pievārīt klāt un tad vēlams gatavos tupeņus jau apzināti nokāst minimāli, lai tie nav pavisam sausi, jo masa, veidojot cepelīnus, labāk turēsies kopā)?

Ņemam kilogramu vārītu kartupeļu, trīs olas, aptuveni 300 gramu žāvētas gaļas vai desas, 300 gramu šampinjonu, vienu sīpolu, nedaudz miltu un garšvielas.

Vispirms kartupeļus saspaida ar stampiņu (var piepalīdzēt ar rokām). Eva izmēģinājusi arī blendēt, taču secinājusi, ka tas neder, jo masa par daudz saputojas. Sāli piebērt nevajag, jo kartupeļi jau ir vārīti sālsūdenī. Saspaidītajiem tupeņiem klāt piesit olas, kārtīgi izmaisa, pēc vajadzības pieliek miltus, lai masa labāk turētos kopā, un tad bļodu ar viltoto cepelīnu mīklu ieliek ledusskapī uz aptuveni 10 minūtēm.
Tikmēr sīkos gabaliņos sagriež žāvētu gaļu, sīpolu un šampinjonus. Vispirms uz pannas eļļā (Evas izvēle ir nerafinētās augu eļļas vai augstākā labuma olīveļļa) apcep gaļu, līdz tā nedaudz apbrūnē, tad pieliek sagriezto sīpolu un turpina cept. Cepot ēdiens jāpagaršo. Ja vēlas pikantumu, var pielikt piparus – vislabāk svaigi maltu piecu piparu maisījumu – un garšvielu maisījumu (Eva par labiem atzīst Latvijas mājražotāju gatavotos dabīgo garšvielu maisījumus, piemēram, no ķiplokiem, pētersīļiem un dillēm). Beigās pievieno sagrieztos šampinjonus un vēl kādu brīdi visu pacep. Pēc tam sastāvdaļas liek uz sietiņa, notecina lieko eļļu un nedaudz atdzesē.

Mīklu ņem laukā no ledusskapja. Veido cepelīnus (plaukstas vēlams apkaisīt ar miltiem), vidū liekot aptuveni ēdamkaroti gaļas, sīpola un šampinjonu pildījuma. Cepelīnam aizspiež galus, lai pildījums “neaizbēg”.

Papētot sīkāk, kas tad internetā tiek rakstīts par Lietuvas nacionālo ēdienu – īstajiem cepelīniem –, izrādās, ka nosaukums “cepelīns” radies no tā formas, kas atgādina dirižabļu konstruktora Ferdinanda fon Cepelīna konstruētos cigārveida dirižabļus. Kartupeļu cepelīni parasti ir aptuveni 10–20 centimetru gari, taču tas nav akmenī iecirsts standarts.

Kad cepelīns jeb lielā klimpa pēc Evas receptes ir uzmeistarots, to no abām pusēm apviļā rīvmaizē un cep uz pannas karstā eļļā, līdz no abām pusēm ir brūns. Eļļu vajag diezgan daudz. Šādus cepelīnus var pat fritēt.

Eva ir gatavojusi arī veģetāros viltotos cepelīnus, pildot tos tikai ar šampinjoniem un (vai) dārzeņiem, piemēram, eļļā kopā ar sīpolu un sēnēm saceptu papriku. Klāt var pielikt arī rīvētu burkānu. Katra saimniece var brīvi improvizēt, skatoties, kas aizķēries pagrabā, ledusskapī vai pieliekamajā kambarī.

Viltotos cepelīnus ēd, aizdarot ar zaļumu mērcīti. Vienādā daudzumā ņem krējumu un majonēzi, pierīvē vai piespiež ķiploku, pieliek sāli, cukuru, nedaudz etiķa un smalki sagrieztas dilles.

Vārītu kartupeļu sacepums
Vēl viens ļoti gards ēdiens no Evas recepšu krājumiem ir vārītu kartupeļu sacepums (pagaidām nezinu nevienu, kurš to ēdis un kuram nav garšojis).

Arī šā ēdiena pamatā ir iepriekšējā dienā sālsūdenī vārīti un pāri palikuši kartupeļi (ja iegaršojas un sacepumu gribas ēst atkal un atkal, var dienu iepriekš izvārīt tupeņus speciāli šim sacepumam).

Vārītos kartupeļus sagriež šķēlītēs. Daudzumu sadala uz pusēm – apakšējai un virsējai kārtai.

Stikla cepamtrauku nedaudz ieziež ar eļļu. Pusi no šķēlītēs sagrieztajiem kartupeļiem izliek cepamtraukā.

Uz pannas karstā eļļā cep gabaliņos sagrieztu žāvētu gaļu vai desu (aptuveni 300 gramu uz kilogramu kartupeļu). Pēc brīža, kad gaļiņa sāk apbrūnēt, pieliek sasmalcinātu sīpolu un pacep vēl. Ja vēlas, var pievienot arī šampinjonus. Kad viss sacepts, masu liek sietiņā un notecina eļļu.

Pildījumu kārto uz cepamtraukā saliktajām kartupeļu šķēlītēm.

Sakuļ piecas olas ar 150 gramiem saldā krējuma un garšvielām (sāli, pipariem, dabisko garšvielu maisījumu). Pati neesmu pārbaudījusi, taču Eva teic, ka mēli var norīt, ja olu maisījumam pieliek “Maggi Idea” četru sieru mērcē.

Sakulto olu un saldā krējuma masu pārlej kartupeļiem. Cepamtrauku liek cepeškrāsnī. Sacepumu cep 180 grādu temperatūrā 20–30 minūtes, līdz kartupeļu virsējā kārtiņa kļūst brūna. Tad pārkaisa rīvētu sieru, kas sajaukts ar dažām karotēm majonēzes, un cep vēl aptuveni 10–15 minūtes.

Kad sacepums gatavs, tam ļauj nedaudz atdzist, jo tad būs vieglāk sagriezt.

Pasniedz ar aukstajām mērcītēm, piemēram, krējuma, ķiploku un diļļu, vai arī krējumam pierīvē marinētu gurķi un pieliek smalki sagrieztas dilles (nekādas citas garšvielas tad nevajag).

No šāda ēdiena sāta sajūta būs ilgi, priecāsies garšas kārpiņas, un vēl būs iemesls iepriekš parevidēt ledusskapi, jo reizēm gadās, kad ideju trūkuma dēļ paliek pāri olas, līdz tām derīguma termiņš jau beidzies, iesāktais siera gabals ir apkaltis, bet veikalā pirktās žāvētās gaļiņas pārpalikums kļuvis aizdomīgs. Tad jau labāk laikus salikt to visu kopā vienā gardā ēdienā par prieku pašiem un ciemiņiem.

Foto: Sandra Pētersone

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

ZZ.lv ARHĪVS

Kad gribas teikt – mēli var norīt, cik gardi!

Kategorijas