Romu mediācijas dzīvie tilti Jelgavas sabiedrībā

zz.lv

2018. gada 4. jūnijs 16:34

466

Romu mediācijas dzīvie tilti Jelgavas sabiedrībā

Pavisam nesen, 17. maijā, Kultūras ministrijā Rīgā notika pieredzes apmaiņas seminārs romu pārstāvjiem, kurā tika apkopota pieredze, iepazīstināti pašvaldības pārstāvji un speciālisti ar mediācijas darbības sasniegumiem un rezultātiem, un veikumiem, romu mediatoriem pildot amata pienākumus Latvijas pilsētās – Valmierā, Ventspilī, Jelgavā, Dobelē un Rīgā.

Dzīvie tilti jeb starpnieki saistās ar unikālām personības īpašībām, kas visiem romiem nav pa spēkam, bet plašā nozaru pārzināšana un prasmes, lai vietējā Jelgavas romu sabiedrība savienotos un saslēgtos ar pašvaldību, institūcijām un speciālistiem, zināmā līmenī izdevās romu mediatoram.

Esam dziļi pateicīgi Jelgavas pašvaldībai un nozaru speciālistiem par sadarbību un iespēju uzlabot romu dzīvi.

Denisa Kretalova vadītajā mediācijas projektā esmu ieguvis skaidru priekšstatu par definētu mediatora pozīciju citu profesionāļu vidū. Būtu svarīgi norādīt, ka mediators mediācijas darbā apgūst un integrē zināšanas, tās risina sociālā gadījuma ietvarā, viņam ir liela spēja orientēties romu problēmās, klasificēt tās, noteikt problēmu risināšanas soļus un prioritātes, mediators motivē romus sakārtot juridiskus, medicīniskus, sociāla rakstura un citus jautājumus. Mediators ir dzīvais tilts starp šauru sabiedrības daļu un plašo sabiedrību, mediācijas darbībā atklājas romu grūtības, problēmas, traucējošie faktori. Jo vairāk mediators sadarbojas un piedāvā mediāciju, jo labāk romu kultūrvidē izprotami tie klupšanas veidi, kas apgrūtina ikdienu. Par romu mediatoru var kļūt tikai psiholoģiski spēcīga un harismātiska persona, kura ciena un mīl romus.

Īpaši gribētos uzsvērt tos tiltus – personas – projektā “Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja mācīšanās”, bez kuru aktīvas līdzdarbošanās, cilvēkmīlestības, audzinošās un izglītojošās nozīmes, stingrām psiholoģiskajām īpašībām mērķtiecīgas mediācijas gaitas starp romiem un vietējo sabiedrību, pašvaldību un speciālistiem būtu neiespējamas. Mana pārliecība balstās paša aktīvā, brīvprātīgā darbībā minētajā projektā. Esmu ieguvis augstu pārliecību un drošu ticamību, ka romu sabiedrībā dzīvo tiltu ideja ir jāturpina.

Katrs mediators kā dzīvais tilts ir autoritāte romu sabiedrībā. Mediatores tika speciāli sagatavotas, lai pildītu šo pienākumu, katrai no viņām ir personīgā pieredze, izglītība un psiholoģiskā motivācija (dziļa interese palīdzēt tautiešiem), spējas iesaistīt, pārliecināt, uzrunāt, organizēt romu un pārstāvošo pašvaldību pārstāvjus, organizācijas un speciālistus. Projektā “Latvijas romu platforma II: dialogs, līdzdalība un savstarpēja mācīšanās” Latvijas romu mediatores Ināra Kozlovska pārstāveja Jelgavas romus, Marta Paņko sniedza atbalstu Rīgas romiem; mediatore Agnese Meļķe bija starpniece Dobeles romiem, Malda Avramenko darbojās Ventspilī, bet Vija Korenovska bija romu mediatore Valmierā.

Jelgavā romu izglītības jautājumi ir veiksmīgāk uzlabojušies, pārliecinot un mainot romu attieksmi pret izglītības jautājumiem. Pateicoties Inārai, 24 romu ģimenēm veiksmīgi izdevās sadarboties ar pašvaldību, iestādēm un speciālistiem. Inārai izdevies daudz risināt Jelgavas romu dzīvokļu jautājumus. Lielu uzmanību mediatore veltīja, lai Jelgavas romi risinātu nodarbinātības jautājumus. Tikpat nozīmīgi – Ināra sadarbojās un koordinēja mediāciju, lai nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību un sociālos jautājumus Jelgavas romiem. Mediatoru darba novērtēšanu, mentoringu un koordinēšanu nodrošināja biedrības “Izglītības iniciatīvu centrs” eksperte Sandra Kraukle. Viņas pētījuma dati sniedza izvērtējumu, un paši romi īpaši labvēlīgi novērtējuši Jelgavas mediatori Ināru. Jelgavas romi pateicas projektam par šādu iespēju tikties ar Ināru un risināt dzīves jautājumus. Romi gan atzīst, ka turpmāk vēl vajadzētu risināt analfabētisma problēmu. Jelgavā mediators ir ļoti vajadzīgs arī turpmāk, lai soli pa solim veicinātu romu labklājību.

Īpaši jāatgādina, ka Ināras meita Dana Didžus ir izcilniece mūsu romu vidū, iegūstot apbalvojumu “Gada brīvprātīgais Jelgavā 2014”. Dana radoši un inovatīvi veica darbu, atbalstot un veicinot romu tautības bērnu izaugsmi, kā arī aktīvi iesaistījās multikulturālās vides veidošanā Jelgavas 4. sākumskolā un līdz ar to arī Jelgavā kopumā. Jānorāda, ka mamma un meita strādā kopā gan romu mediācijā, gan Latvijā pirmajā romu rotaļlietu bibliotēkā “Ringla”, kur abas ir bibliotēkas vadītājas. Šajā gadījumā man nāk prātā kāda tautas paruna: viena galva ir gudra, bet divas galvas ir vēl gudrākas. Iespējams, ka arī šis faktors nostrādā par labu romu kultūrvides daudzējādām likumsakarībām tieši Jelgavas pusē.

Īpaši jāatzīmē, ka minētajā projektā bija plānots sniegt mediācijas palīdzību vismaz desmit romu ģimenēm katrā minētajā pilsētā, tomēr, kā apliecināja eksperte Sandra Kraukle, mediatori ir strādājuši daudz pamatīgāk. Viņas ziņojums klātesošos informēja par 134 Latvijas romu ģimenēm, kuras saņēma mediatoru piedāvājumus. Tātad mediācijas piedāvājums sasniedzis izcili augstus rezultātus. Romu mediators ir romu interešu pārstāvis: mediatora darbs ir liels izaicinājums un misija, kas prasa atzīšanu un cieņu romu vidū, spēju veidot, koordinēt, rast elastīgu saskarsmi. Ne katrs roms prot un spēj vadīt mediācijas norisi. Analizējot mediācijas gaitu, tika novērotas mediatora tehniskā nodrošinājuma grūtības: trūkst telpu, kur uzņemt klientus. Mediatoriem bija apgrūtinoši strādāt un plānot mediācijas darbu, koordinēt tikšanos, saskaņot ar attiecīgajiem speciālistiem. Arī pati romu mērķa grupa ir nepastāvīga – pārtrūkst kontakti, indivīdi nomaina telefona numurus un adreses, kas traucē mediācijas procesa regularitāti un nepārtrauktības nodrošināšanu.

Andris Tertats, mediācijas dinamikas brīvprātīgais vērotājs, romu pētnieks, psihologs

Foto: Kultūras ministrija

ZZ.lv ARHĪVS

Romu mediācijas dzīvie tilti Jelgavas sabiedrībā

Kategorijas