Eksperti: Ilgstošā sausuma dēļ vietējo augļu un ogu ražas apmērs būs mazāks, nekā ierasts
Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ vietējo augļu un ogu kvalitāte un ražas apmērs būs mazāks, nekā ierasts citus gadus, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils aģentūrai LETA teica, ka, turpinoties līdzšinējiem sausajiem un karstajiem laika apstākļiem, pastāv liela varbūtība, ka augļkokiem nobirs vairāk augļaizmetņu, nekā tas notiktu normālos apstākļos. Sausums negatīvāk var ietekmēt tieši augļkokus Kurzemē, kur ir mazāk mitruma, tam sekos Zemgale, bet Austrumlatvijā situācija ir labvēlīgāka.
Vienlaikus viņš piebilda, ka vasarīgo laika apstākļu ietekmē augļaizmetņi strauji attīstās, tādēļ ogu raža varētu ienākties pāris nedēļu ātrāk, nekā ierasts. Piemēram, vietām drīzumā ienāksies agrie saldie ķirši, kamēr citus gadus tas notiek vien jūnija beigās, jūlija sākumā. Skābie ķirši varētu būt jūnija otrajā pusē. Arī atklātā laukā audzētas zemenes vietām jau gatavas. "Sausuma un augstās gaisa temperatūras dēļ šogad raksturīgs tas, ka viss nogatavojas vismaz divas nedēļas ātrāk nekā normālos apstākļos," rezumēja Narvils.
Vienlaikus viņš atzina, ka sausuma dēļ ogas šogad nebūs šķirnēm ierastajā lielumā, bet mazākas, ļoti iespējams, ka mazākās ogas varētu nobirt. Piemēram, agrākajām sausseržu šķirnēm ogas jau birst nost, sevišķi Kurzemes pusē. Arī ērkšķogas aizmetušās labi, bet ogas būs sīkākas nekā parasti. Līdz ar to sausums negatīvi ietekmē arī ražas kvalitāti.
Narvils pieļāva, ka agrākās augļkoku šķirnes sausums ietekmēs mazāk, bet vēlākas šķirnes var ciest stiprāk. "Vajadzētu aizkavēt esošā mitruma iztvaikošanu, nepieļaut, lai apdobju zonā plaisā. Jāmēģina aiztaisīt spraugas ciet vai uzrušināt zemi, lai mitrums nezūd. Ideāli būtu mulčēt, lai nezaudētu esošo mitrumu," viņš sacīja. Ar drīzumā solīto lietu nebūs pietiekami, lai stabilizētu situāciju dārzos, kur jau pusotru mēnesi vai divus nav bijis lietus. Augstā gaisa temperatūra apvienojumā ar sausumu var atņemt augļkokiem spēku tiktāl, ka lapas var sākt dzeltēt un augļaizmetņi sākt nobirt.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte aģentūrai LETA atzina, ka augļkopju situācija ilgstošā sausuma un karsto laika apstākļu dēļ esot bēdīgi, jo daļa augļaizmetņu ir nobirusi. "Ir slikti, ļoti bēdīgi. Ņemot vērā aukstos laika apstākļus, pērn daudzām kultūrām neieviesās ziedpumpuri, un tagad lielais karstums ir panācis to, ka nebūs izcilas ražas," atzina Rudzāte, norādot, ka labāka situācija ir tajos dārzos, kur ir laistīšanas iekārtas.
Pēc viņas teiktā, līdz šim netipisko laika apstākļu dēļ, kādi ir raksturīgi Dienvideiropai, nevis reģionam, kur atrodas Latvija, augļu un ogu raža jau šobrīd solās būs par aptuveni piektdaļu mazāka, nekā normālai ražai vajadzētu būt. Ja silts laiks turpināsies arī jūlijā un augustā, ražas būs zemas. Kopumā augļkopjiem ir saspringta situācija.
Viņa piebilda, ka sliktāka situācija ir Kurzemē, bet, piemēram, Latgalē ir labāk, jo bijis vairāk mitruma.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”