ZZ.lv ARHĪVS

Pret odiem – ar tautas un veikalos nopērkamiem līdzekļiem

Liene Andersone-Kolosova

2018. gada 6. jūnijs 09:54

195
Pret odiem – ar tautas un veikalos nopērkamiem līdzekļiem

Silta laika iestāšanās atnes ne tikai patīkamus mirkļus, baudot māju mieru, svaigu gaisu un saules peldes brīvā dabā. Visbiežāk cilvēkus traucē odu un knišļu uzbrukumi – tie kaitina savas sīkšanas un dīkšanas dēļ, kā arī sagādā sāpīgus un niezošus izsitumus.

Izplatītākie kukaiņi Latvijā ir dzēlējodi, kurus Kurzemē sauc par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek dēvēti par moskītiem, kas patiesībā ir ļoti mazas mušiņas, kuras dzīvo dienvidu zemēs. Asinis sūc mātītes, toties tēviņi – tikai ziedu nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem, mātītēm parasti ir garš snuķītis, ar ko tās caururbj ādu un sūc asinis. Mātītes īpaši aktīvi asinis sūc pēc pārošanās, jo olu attīstībai nepieciešamas olbaltumvielas, ko viņas iegūst, sūcot mugurkaulnieku asinis. Tas notiek no maija līdz vēlam rudenim. Odu mātītes piedevām vēl ir sliktas mednieces un mēdz durt ādā pat līdz 20 reizēm, kamēr atrod kādu mazu asinsvadu.

Odu attīstība noris ūdenī vai mitrā augsnē, kas arī izskaidro odu esamību ūdenstilpju tuvumā, ēnainās un mitrās vietās ar daudz krūmiem. Visaktīvākie odi ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās, jo īpaši jūnija un jūlija siltajos bezvēja vakaros.

Latvijā ir arī ap 30 knišļu sugas, kas ir mazāka izmēra odi. Dažu sugu mātītes ir asinssūcējas, turklāt to siekalas ir indīgas, tāpēc kodiena vietā rodas neliels sarkans punktiņš, alerģiskākiem var pat pietūkt sakostā vieta. Knišļi uzbrūk galvenokārt rīta un vakara stundās, tie nekad neuzbrūk telpās un nelien zem apģērba.

Kā odi un knišļi atrod cilvēku? Odu acis ir saliktas tā, ka var uztvert pašu mazāko cilvēka kustību. Saliktās acis izmanto navigācijai, krāsu, kontrastu un kustību uztveršanai, parastās – gaismas līmeņu uztverei. Odi sajūt cilvēka elpu, izstaroto siltumu un sviedru smaku vairāku simtu metru attālumā. Daži amerikāņu pētnieki pat uzskata, ka aizvēsturisko laiku odu un ērču pārnēsātās slimības bijis nozīmīgs faktors, kas veicināja dinozauru izmiršanu.

Individuālajai aizsardzībai izmanto pašu gatavotus un veikalos nopērkamus preparātus – aerosolus, plāksterus, pretodu sveces, aproces utt. Var arī iegādāties digitālos ultraskaņas atbaidītājus. Vienkāršākais paņēmiens esot visas ķermeņa atklātās daļas noziest ar taukainu krēmu. Daudzi par nopietnu odu biedu uzskata smaržīgo krustnagliņu novārījumu, ko katrs var pagatavot pats: saujiņu garšvielas pārlej ar dažām glāzēm ūdens un vāra apmēram pusstundu, tad nokāš un atdzesē. Krustnagliņu eļļa esot efektīvāka. Noderēs arī piparmētras, eikalipta, tējas koka, anīsa, baldriāna, lavandas, ciedru un citas smaržas, kā arī ziede “Zvaigznīte”.

Telpās logiem jāaizvelk priekšā smalks tīkls. Svarīgi arī neatstāt vaļā logu un telpā gaismu – tas veicinās lidoņu iemitināšanos telpās un to uzbrukumus. Noderot arī uz palodzes novietoti tomātu stādi, kadiķu zariņi un egļu čiekuri. Lai mošķiem kaut nedaudz sarežģītu dzīvi, vismaz reizi nedēļā vērts nomainīt ūdeni dažādos saimniecības traukos un dārza tvertnēs.

Kodumu vietas jāapstrādā ar aukstām tējas kompresēm, mainot tās piecas sešas reizes dienā. Noder arī soda, samaisīta uz pusi ar ūdeni, galīgā izmisumā – pat zobu pasta un ziepes. Pret niezi un pampumu kā plāksteris palīdzot ceļmallapas, pētersīļu, upeņu un kāpostu lapas, arī banānu mizas iekšpuse. Vēl kodumu vietu var noberzēt ar pārgrieztu sīpolu, ķiploku vai citronu, apslacīt ar kliņģerīšu tinktūru vai pētersīļu sulu. Norīvēšanai izmanto arī ožamo spirtu, odekolonu, spirtu vai degvīnu, taču pēdējā laikā dermatologi iesaka vienkārši likt aukstas kompreses.


Foto: dziedava.lv