ZZ.lv ARHĪVS

“Tas bija 1958. gadā, kad aizgāju uz peldētavu Ķīšezerā”

Maija Laizāne

2018. gada 31. maijs 09:40

431
“Tas bija 1958. gadā, kad aizgāju uz peldētavu Ķīšezerā”

“Esmu tagad virsniece,” pateikusies par apsveikumu sakarā ar Atzinības krusta IV šķiras ordeņa piešķiršanu, sev raksturīgajā humora manierē bilst Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore Zelma Ozoliņa. Esam uz “tu” un par  audzēkņu panākumiem runājušās bieži, bet svarīgajam notikumam par godu, šķiet, pirmoreiz lūgšu atcerēties, kā veidojusies viņas pašas karjera.

– Vispirms aktīvās sportistes gaitas un pēc tam arī viss darba mūžs peldēšanā. Esmu dzirdējusi, ka dažs šo sporta veidu atzīst par garlaicīgu.
Tā ir, ka mana specializācija sanākusi šaura, bet citu nevaru iedomāties. Nepiekrītu arī teorijai, ka ik pēc septiņiem gadiem darba virziens būtu jāmaina. Manuprāt, daudz vērtīgāk ir kādu virzienu pārzināt pēc iespējas labāk un līdz pamatiem, tad nāk arī rezultāts, motivācija un gandarījums par izdošanos. Treniņu kilometri peldēšanas celiņā dažbrīd, protams, var uzdzīt arī garlaicību, atceros, ka mēs ar draudzeni garākos gabalos to kliedējām ar dziedāšanu.

– Tavi sešdesmito gadu Latvijas rekordi un tituli ierakstījušies sporta veida attīstības vēsturē. Kā nonāci pie peldēšanas?
Sāku, pateicoties māsai, kas par mani četrus gadus vecāka. Tas bija 1958. gadā, kad kopā ar viņu aizgāju uz “Spartaka” peldētavu Ķīšezerā. Man tad bija 12.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 31. maija “Zemgales Ziņās”