Ekoskolā mācās atbildīgi izturēties pret pārtiku (FOTO)
Ekoskolu programma ir nopietnākā vides izglītības programma Latvijā.
Tajā iesaistījušās izglītības iestādes apņemas patstāvīgi un ilgtermiņā
strādāt ar vides izglītības un vides aizsardzības jautājumiem, vadoties
pēc noteiktas metodoloģijas.
Kas ir ekoskolu programma?
Papildus
obligātajam mācību saturam skola pastiprināti strādā arī ar vienu no 10
ar ilgtspējīgu attīstību saistītām programmas tēmām: atkritumi, ūdens,
enerģija, mežs, vide un veselība, transports, skolas vide un apkārtne,
klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība un pārtika. Programma
nodrošina metodisko materiālu un aktivitāšu atbalstu pedagogiem, informē
Ekoskolu programmas īstenotāja Vides izglītības fonda pārstāve Ilze
Rušmane.
Ekoskolas savā darbībā ievieš precīzu kvalitātes vadības
sistēmu. Šo darbu vēlāk pēc noteiktiem standartiem vērtē arī ekoskolu
nacionālā žūrija, kas lemj par skolas atbilstību ekoskolas statusam,
turpina I.Rušmane.
Bērni un jaunieši, skolai iesaistoties programmā,
ne tikai gūst zināšanas par vides aizsardzības jautājumiem, bet arī
attīsta dažādas vērtīgas prasmes. Aktīva dalība programmā skolēnam
sniedz iespēju veikt reālai dzīvei atbilstošus uzdevumus un attīsta
prasmi risināt problēmas, pieņemt lēmumus, izvirzīt mērķus un strādāt
komandā. Arī mācību process ir interesantāks, jo programma mudina
mācīties darot, turklāt to visu var papildināt ar dažādām izglītojošām
aktivitātēm un sadarbības iespējām ar citām ekoskolām gan Latvijā, gan
ārpus, uzsver Vides izglītības fonda pārstāve.
Šī gada ekoskolu programmas aktualitātes
“Plānojam
turpināt darbu pie programmas papildinājumiem, kas varētu palīdzēt
atvieglot darbu pedagogiem un uzlabot vides pārvaldības efektivitāti.
Viens no plāniem ir izveidot īpašu CO2 kalkulatoru, kas ļautu ne vien
noteikt skolas radīto ekoloģisko pēdu, bet arī palīdzētu saprast, kam
pievērst uzmanību, lai šos rādījumus uzlabotu,” stāsta I.Rušmane. Vēl
viens šī gada izaicinājums ir izveidot elektronisku vides audita rīku,
kas atvieglotu kopējo programmas sasniegumu izvērtēšanu.
Aizupes pamatskola – jau 12 gadu
Jelgavas
novada Aizupes pamatskola ekoskolu programmā darbojas jau 12 gadu,
katru gadu izcīnot augstāko programmas apbalvojumu – Zaļo karogu –,
uzsver Vides izglītības fonds.
Aizupes pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā, vides izglītības skolotāja un skolas mazpulka vadītāja Dace Hercberga atceras, ka viss sācies 2004./2005. mācību gadā, kad toreizējā skolas direktore Klāra Stepanova nolēma, ka skolēnus vajag audzināt ar atbildības sajūtu pret dabu. Turklāt pie skolas atrodas birzīte un mežs. Skolas apkārtne gan sākumā nav bijusi tik sakopta – to laika gaitā sakopuši bērni kopā ar pedagogiem un skolas darbiniekiem. Tagad skolas teritorijā ir gan stārķu ligzda, gan skudrpūznis un mazpulcēnu lauciņš, gan pērn iestādītais kolonnu ābelīšu dārzs, bet skolas lepnums ir strūklaka, kuru sauc par Staburagu.
“Tagad mēs cīnāmies ar garām braucošajiem šoferiem, lai viņi neizmet atkritumus, jo mūsu bērni to nedara. Rakstot uz VAS “Latvijas valsts ceļi” par vienmēr piemēsloto autobusu pieturu pie skolas, panācām, ka tā tika sakopta un izveidota jauna pieturvieta. Bērni priecājas, ka viņu viedoklis uzklausīts un ir svarīgs,” stāsta D.Hercberga.
Ārā ir zaļā klase, kur notiek sporta, dabaszinību un bioloģijas stundas, iesākts veidot baskāju taku, pa kuru varēs iet tikai basām kājām, izbaudot dažādas sajūtas un kāju masāžu, ko var sniegt čiekuri, zīles, pudeļu korķīši un citi materiāli.
Skolā darbojas vides fakultatīvs, bet
vides izglītību bērni sāk apgūt jau pirmskolā. “Bērni skolas ēdnīcā
pētīja pārtikas atkritumus un bija pārsteigti, ka to ir tik daudz. Tāpat
mums ēdnīcā zupa netiek salieta jau gatavās porcijās, bet uz galda stāv
terīne, lai katrs bērns var sev ieliet tik, cik var apēst,” turpina
D.Hercberga.
“Ēdam atbildīgi” ir Aizupes pamatskolas kā ekoskolas šī
gada tēma, kas tiek attīstīta sadarbībā ar Jelgavas novada pašvaldību.
Bērniem tiek mācīts, kā pareizi gatavot ēdienu, mazāk ēst ievestos, bet
vairāk vietējos produktus un neizmest pārtiku atkritumos. Pirmsskolas
skolotāja Lita Kokoreviča piebilst, ka pašlaik bērni mācās sēt sēklas,
diedzēt pupiņas, ir darbojušies arī “Latvijas valsts mežu” ekoprogrammā
pirmsskolas izglītības iestādēm “Cūkmena detektīvi”, rakstījuši
Cūkmena pasakas.
Līdzīgi kā citās skolās, Aizupes pamatskolā bērni mācās šķirot atkritumus, vāc makulatūru, izlietotās baterijas, un skolai no tā tiek arī kāds labums. Par savāktajām un savulaik Jelgavas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam nodotajām PET pudelēm skolai nopirkts sporta inventārs, bet par nodoto veco telefonu naudu iegādāta spēle.
Turklāt ne vienmēr skolotāji vai vecāki māca bērnus, ir arī otrādi. “Projekta “Ēd atbildīgi” laikā vadījām lekciju un spēles skolotājām, pēc tam izdalījām anketas, lai uzzinātu, ko viņas ieguva no šī pasākuma. Skolotājas atzina, ka uzzinājušas ko jaunu. Ir labi, ka skolotāji arī zina,” atzīst 7. klases skolniece Evelīna Roze-Puja. Bieži vien bērni māca vecākiem pareizi ēst un šķirot atkritumus.
Arī 7.
klases skolniece Kitija Ķibilda ir aktīva mazpulka dalībniece. Skolotāja
D.Hercberga rāda mapi ar meitenes piecu gadu laikā paveikto, tostarp ir
pētījumi par kartupeļiem un auzām, bet pagājušovasar viņa izaudzējusi
un pārdevusi 130 kilogramu šalotes sīpolu. Kitija kopā ar citiem bērniem
par ekoskolas un mazpulku darbu stāstīja vecākiem nesen notikušajā
skolas vecāku sapulcē. “Bērni labi prot prezentēt lietas, ko darījuši.
Stāstīja paši, nelasīja no papīra,” audzēkņus uzteic Aizupes pamatskolas
direktore Ināra Eliņa.
Ekoskolu programma skaitļos
Latvijā Ekoskolu programmā iesaistījušās vairāk nekā 200 izglītības iestādes.
Pasaulē programmā darbojas vairāk nekā 50 000 skolu, līdz ar to tā ir pasaulē lielākā sadarbības programma izglītības jomā.
Dalībskolas
par veiksmīgu darbu programmā var iegūt divu līmeņu apbalvojumus:
nacionālā līmeņa – Latvijas ekoskolas sertifikātu un starptautiskā
līmeņa – Zaļo karogu. 133 Latvijas izglītības iestādes ieguvušas
prestižo Zaļo karogu, bet 68 – Latvijas ekoskolas sertifikātu.
Foto: Raitis Puriņš
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”