Aizrautība un profesionalitāte

2018. gada 19. aprīlis 10:04

714

Jelgavas pilsētas bibliotēkas kolektīvs nupat atgriezies no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur Latvijas Bibliotekāru biedrības rīkotā pasākumā saņēmis Gada bibliotēkas balvu. “2017. gadu Jelgavas pilsētas bibliotēkā droši varam saukt par izaugsmes gadu,” teic bibliotēkas vadītāja Lāsma Zariņa, kā piemēru saucot gan mācīšanos un mācīšanu, gan 13 dažādu projektu rakstīšanu vai realizēšanu, sadarbību ar pilsētas biedrībām, uzņēmumiem un visām trim – Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada – pašvaldībām. Pilsētas bibliotēkas vārds Jelgavā regulāri skan daudzos pasākumos – bibliotēka organizē Dzejas dienas, Baltā galdauta svētkus 4. maijā, Jelgavas novada Grāmatu svētkus, piedalās Muzeju naktī, Metāla svētkos, Piena, maizes un medus svētkos, Zinību dienas pasākumā “ZinīBums”. Gadu gaitā bibliotēkas ēka Akadēmijas ielā piedzīvojusi vērienīgus remontdarbus – remontēti pamati, rekonstruēts jumts un siltināti bēniņi, stiprinātas sijas. Bibliotēkas apmeklētāji tiek uzņemti gaišās un siltās telpās, un gada sākumā pēc renovācijas atklāta Krišjāņa Barona zāle, kuras sienas rotā unikāli mākslinieka Andreja Zvejnieka gleznojumi. Uz sarunu par aktualitātēm bibliotēkā aicinājām tās vadītāju Lāsmu Zariņu.

– Ko nozīmē vadīt Jelgavas pilsētas bibliotēku?
Jelgavas pilsētas bibliotēkai ir trīs filiāles, un kopā Jelgavā esam četras bibliotēkas, par kuru saimniecisko darbību un finansēm mēs šeit, galvenajā bibliotēkā, atbildam. Vēl mēs esam reģiona galvenā bibliotēka, 2016. gadā ieguvām pārakreditāciju. Šajā statusā turpinām darboties un metodiski vadām arī Jelgavas un Ozolnieku novada bibliotēkas. Mums ir ļoti laba sadarbība ar visām trim pašvaldībām.
Bibliotekāra darbs ir visu laiku mācīties. Tā ir mūsu darba specifika, ka nevaram izmācīties un strādāt šo darbu visu mūžu. Mums visu laiku vajag pašizglītoties, pilnveidoties, piedalīties dažādos kursos un semināros, lasīt, ko dara ārzemju bibliotēkas, jo nozare ļoti attīstās. Bibliotēkas sirds ir grāmata, lasīšana noteikti ir pats galvenais un paliks pats galvenais, ko dara bibliotēkā, bet bibliotēkas visā pasaulē attīstās daudzos virzienos – tostarp kā satikšanās vieta, izglītošanās vai mūžizglītošanās centrs. Īpaša uzmanība, protams, tiek pievērsta bērniem. Tiek īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas, kuras Latvijā ir populāras gadu no gada, piemēram, Bērnu žūrija, Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības. Tādējādi mēs arī redzam, ka bērni un jaunieši lasa grāmatas.
Patiesībā tas ir stereotips, ka bērni un jaunieši nelasa. Pēc atskaitēm redzam – tendence ir tāda, ka cilvēki lasa arvien vairāk. Kolēģes bija konkursa “Riti raiti, valodiņa” žūrijā. To organizē Sabiedrības integrācijas pārvalde, un tajā piedalās bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā. Līmenis arvien aug. Bērni lasa, un latviešu valodā lasa arī tie bērni, kuriem šī nav dzimtā valoda. Arī Nacionālajās skaļās lasīšanas sacensībās, ko organizējām Jelgavā, guvām pārliecību, ka jaunieši lasa un mums ir laba nākotne. Bērnu bibliotēkā pirmajā ceturksnī jauno lasītāju skaits audzis par vairāk nekā simts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un tas ir labi. Bērnu bibliotēkā šāda tendence ir no gada uz gadu. Tas, protams, ir liels darbs, jo kolēģes dodas uz bērnudārziem, kur gan lasa priekšā, gan ieinteresē ar dažādām grāmatām. Tad mazais bērndārznieks ņem mammu un tēti pie rokas, un viņiem ļoti bieži izdodas atvest savus vecākus uz bibliotēku.

Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 19. aprīļa “Zemgales Ziņās”

ZZ.lv ARHĪVS

Aizrautība un profesionalitāte

Kategorijas