ZZ.lv ARHĪVS

Kad restorāns lutina – 4 cittautu virtuves un to raksturīgākās garšas

2018. gada 17. aprīlis 00:00

991
Kad restorāns lutina – 4 cittautu virtuves un to raksturīgākās garšas

Brīžos, kad rodas vēlme patiešām palutināt savas garšas kārpiņas ir tikai viena atbilde – restorāns. Laba restorāna ēdiens atšķiras gan ar kvalitatīvām sastāvdaļām, gan oriģinalitāti. Taču pārējais ir gaumes jautājums – vienam patiks taizemiešu ēdieni, otram franču, trešajam latviešu – ar nelielu odziņu. Vai zināt, ar ko izceļas pasaules populārākās cittautu virtuves?

1. Itāļu virtuve
Itāļu virtuve ir viena no pasaulē iecienītākajām virtuvēm. Pateicoties produktu daudzveidībai, tā spēj iepriecināt ļoti plašu cilvēku loku, taču panākumu atslēga slēpjas tieši vienkāršībā un itāļu neiztrūkstošajā mīlestībā pret ēdienu. Gatavojot itāļu ēdienus, tiek izmantotas viegli pieejamas sastāvdaļas, piemēram:

  • tomātu mērce;
  • pesto;
  • ķiploki;
  • olīveļļa;
  • baziliks;
  • oregano;
  • pasta (penne, fusilli, spageti);
  • siers (mocarella, parmezāns);
  • gaļas izstrādājumi (prošuto, salami);
  • zivis (tuncis, sardīnes, anšovi) u.c.

Neskatoties uz to, ka sastāvdaļu daudzums itāļu ēdienā nebūs pārāk liels – vidēji četri produkti – pagatavotais lielākoties būs ļoti sātīgs un gards.

Aplūkojot, ko spēj piedāvāt itāļu restorāns, ēdienkartē, visticamāk, būs atrodams kāds no šiem klasiskajiem ēdieniem:

  • iecienītā peperoni pica;
  • ar kūstošu sieru pārklāta lazanja;
  • sātīgā pasta ar Boloņas mērci;
  • sildošais risoto;
  • kārdinošie pildītie makaroni – ravioli;
  • vienkāršie, taču gardie ņoki;
  • karaliskais tiramisu;
  • maigā panna cotta u.c.

2. Francijas virtuve
Francijas virtuve ir izsmalcināta un pārdomāta, maiga, taču garšām bagāta. Francūži ēdienam piešķir lielu nozīmi – tā baudīšana ir neatņemama socializēšanās sastāvdaļa. Ilgas sarunas, izgaršojot restorānos pieejamo aromātisko kafiju un kādu no izslavētajiem kruasāniem, eklēriem vai makarūniem, ir ne tikai pastkartītes cienīga ainava, bet arī Francijas ikdiena.
Pateicoties mēreni siltajam un mitrajam klimatam, Francijas virtuvē netrūkst izejvielu. Labākie restorāni, kas specializējušies franču virtuvē, ēdiena gatavošanā izmanto:

  • dārzeņus – baklažānus, cukīni, kartupeļus, zaļās pupiņas, puravus, tomātus u.c. No dārzeņiem gatavo arī vienu no pasaulē pazīstamākajiem franču ēdieniem – sautējumu ratatouille;
  • augļus – tos lieto ne tikai desertu, bet arī pamatēdienu gatavošanā, piemēram kopā ar gaļu;
  • garšvielas – pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam, francūžu ēdienkarte ir bagātināta ar Vidusjūras garšaugiem, piemēram, majorānu, rozmarīnu, salviju, estragonu, timiānu u.c.;
  • piena produktus – Francija nav iedomājama bez kārdinošajiem konditorejas izstrādājumiem nepieciešamā sviesta. Tāpat īpaša uzmanība tiek pievērsta sieriem (piemēram, kamambēram un brī), ko baudīšanai kopā ar labu vīnu ir aizguvusi arī pārējā pasaule;
  • gaļu – galdā tiek celti gan medījumi, gan putnu gaļa, gan jērs, teļš, trusis un sautēta cūkgaļa. Taču par vienu no raksturīgākajiem gaļas ēdieniem tiek dēvēta sarkanvīnā sautētā liellopu gaļa burgundiešu gaumē;
  • jūras veltes – zivis, austeres, garneles, krabji u.c. Bagātīgo piedāvājumu nodrošina Atlantijas okeāns un Vidusjūra. Tā radusies arī franču zivju zupa jeb bouillabaise, ko gatavo no zivīm, vēžveidīgajiem, dārzeņiem un vīna.

3. Indiešu virtuve
Indiešu virtuve ir viena no pasaulē daudzveidīgākajām. Tās ēdienus iespējams atpazīt pēc garšvielu pārpilnības, kas piešķir sātīgumu pat veģetārajām maltītēm, kuru šajā reģionā netrūkst. Lai gan Indijā tiek izmantota putnu, jēra un cūkas gaļa, liellopu gaļa, reliģisku apsvērumu dēļ, tiek ēsta reti.

Indijas virtuves pamatelementi ir:

  • rīsi un pākšaugi tā nav iedomājama bez Basmati rīsiem, kā arī pupiņām, lēcām un zirņiem;
  • gī sviests – apveltīts ar riekstu aromātu šis vārītais, attīrītais sviests tiek izmantots dažādu ēdienu gatavošanā. Ja nebūs lietots gī, visticamāk talkā būs ņemta kāda no eļļām, piemēram, sezama vai zemesriekstu;
  • karijs – par kariju dēvē mērci, kurā pagatavota gaļas, rīsu, lēcu, zivju vai dārzeņu maltīte. Karijs atšķiras, atkarībā no reģiona, taču lielākoties tā pamatā atrodamas tādas garšvielas, kā kurkuma, koriandrs un kumins;
  • čatnijs – top restorāni arī ārpus Indijas robežām pasniedz saldu, taču pikantu ēdiena piedevu, kas pagatavota no dārzeņiem vai augļiem, piemēram, mango;
  • dažādas garšvielas – piemēram, kanēlis, krustnagliņas, muskatrieksts, ingvers, fenheļa sēklas, safrāns u.c.

4. Taizemiešu virtuve
Taizemiešu ēdiens, īpaši uzkodas, kas, ceļojot, nopērkamas pie vietējiem tirgotājiem, ir iemantojušas pasaules slavu, kā īpašs garšas piedzīvojums. Pateicoties Ķīnas, Malaizijas un Indonēzijas virtuvju ietekmei, taizemiešu ēdienos atspoguļojas liela dažādība, veidojot savdabīgu, taču ļoti garšīgu kokteili.
Taizemiešu virtuvei raksturīgas piecas garšas – sāļa, salda, rūgta, skāba un asa. Īpaši iecienīta ir tieši asā, ko panāk, izmantojot gan svaigu, gan kaltētu čili piparu, kā arī sīpolus, ingveru un ķiplokus, kas asuma ziņā atšķiras no Eiropā pazīstamajiem.

Ja apmeklēts kāds Taizemes restorāns, iespējams, ir pamanītas šīs ēdienā izmantotās sastāvdaļas:

  • rīsi – tie taizemiešu virtuvē kalpo nevis par piedevu, bet gan pamatēdienu, kuram pievienot gaļu, zivis un dārzeņus;
  • nūdeles – gan rīsu, gan olu nūdeles, gan nūdeles, kas veidotas no pupiņām;
  • kokosriekstu piens – to visbiežāk pievieno zupām, desertiem, kā arī karijiem. Tā kā šim pienam piemīt atvēsinošas īpašības, tas lieliski sader ar čili pipariem un citām pikantajām garšvielām;
  • vistas gaļa – lai gan Taizemes virtuvē nesmādē nevienu gaļas veidu, populārākā ir tieši vista, ko mēdz gatavot karija mērcē, papildinot ar asām garšvielām, laimu, citronzāli un Indijas riekstiem;
  • dārzeņi – plaši tiek izmantotas pupiņas, kukurūza, baklažāni, kā arī kāposti, daikon redīss un ūdens kastaņi;
  • jūras veltes – gan saldūdens zivis, piemēram, tilapija vai forele, gan jūras zivis, piemēram, skumbrija, gan arī garneles, kalmārs un gliemenes ir raksturīgi šai ēšanas kultūrai.

Ko citzemju konkurentiem var piedāvāt Latvijas virtuve?
Uz pasaules garšu fona, Latvijas ēšanas kultūra nevar lepoties ar lielu izmantoto garšvielu daudzumu, taču dažādību nodrošina produktu sezonalitāte, kas iespējama pateicoties Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Lielu nozīmi latviešu virtuvē ieņem, piemēram:

  • sēnes – rudens sēņošana un sēņu mērces gatavošana;
  • gaļa – īpaši cūkgaļa, kas senatnē izcēlās ar Latvijas aukstajām ziemām noderīgo treknumu;
  • zivis – Baltijas jūras velšu izmantošana, gatavojot, piemēram, siļķi ar biezpienu vai cepot brētliņas;
  • dārzeņi – īpaši saknes. Tajā skaitā tradicionālā piedeva – kartupeļi;
  • graudaugi – piemēram, no rudziem gatavotā maize un no maizes gatavotā maizes zupa.

Tāpat Latvijas virtuves dažādībā savas pēdas ir atstājusi vēsturiskā citu tautu ietekme. Pateicoties tai, aizgūtas receptes no Zviedrijas (piemēram, kotletes), Vācijas (štovēti skābie kāposti), Krievijas (pelmeņi vai siļķe kažokā) u.c.

Arī mūsdienās restorāni Rīgā ir latviešu un cittautu virtuvju satikšanās vietas. Viens no šādiem restorāniem ir Baltezera krastā atrodamais restorāns Baltvilla, kurā Jūs atradīsiet izsmalcinātus, šefpavāra Antona Konstantinova vadībā gatavotus, ēdienus. Piemēram:

  • Itālijas noskaņām bagāto teļa mēles vai marinētu baklažānu karpačo;
  • Anglijai raksturīgo cūkgaļu Velingtona gaumē;
  • Francijas iedvesmoto Crème brûlée desertu vai šokolādes fondantu;
  • Korejas virtuvei piederīgos kimči kāpostus, kas iepriecinās veģetārās ēdienkartes piekritējus;
  • sātīgo Latvijas zandarta fileju, kā arī citas sezonālas, svaigas delikateses, ar kurām regulāri tiek papildināta plašā ēdienkarte.

Labs restorāns spēj sniegt īstu pasaules virtuvju garšu baudījumu, pat neaicinot izbraukt no valsts! Ielūkojieties Baltvilla piedāvājumā un uzdāviniet savām garšas kārpiņām brīnišķīgu un vēl ilgi neaizmirstamu maltīti!