Elīna Pinto: nešķirosim latviešus pēc pases krāsas!

Turpinot reemigrācijas tēmu, “Ziņas” uz sarunu aicināja Eiropas Latviešu
apvienības (ELA) vicepriekšsēdi juristi bijušo jelgavnieci Elīnu Pinto,
kura nu jau gandrīz 15 gadu dzīvo ārpus Latvijas, pašlaik Luksemburgā.
“Ar vienu sirds pusi esmu šeit, ar otru – tur, man nav skata no malas, “
tā par sevi saka Elīna.
Viņa ir vadījusi Luksemburgas Latviešu
biedrību, ir viena no Luksemburgas latviešu kora ”Meluzīna”
izveidotajām. Elīnas dzīve norit starp Latviju un Luksemburgu, un viņai
padomā daudz ieceru, kā pilnveidot emigrējušo tautiešu un Latvijas
latviešu sadarbību.
– Izstāstiet savu stāstu! Kā nokļuvāt Luksemburgā?
Studēju
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Eiropas tiesības un
cilvēktiesības. 2003. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai
(ES), pieteicos darbā ES Padomē, un man bija iespēja šo procesu vērot
savām acīm. Tad devos papildināt zināšanas, studējot cilvēktiesību
maģistrantūras programmā Venēcijā un Strasbūrā, un pēc tās beigšanas
man piedāvāja strādāt Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ženēvā un
Ņujorkā.
Uz īsu brīdi atgriezos Latvijā, lai strādātu pie
Tiesībsarga biroja izveides, bet pēc tam atkal turpinātu darbu ES Padomē
ar ārlietu un drošības politikas jautājumiem. Tur nostrādāju četrus
gadus, un šajā laikā arī iepazinos ar savu vīru, kurš ir no
Luksemburgas. Kad vīram kā diplomātam bija jāatgriežas savā valstī,
devos viņam līdzi un strādāju Eiropas Komisijā (EK).
Vienlaikus
iesaistījos latviešu sabiedriskajā dzīvē – Luksemburgas Latviešu
biedrībā, palīdzēju nodibināt Luksemburgas latviešu kori “Meluzīna”.
Korī dzied 40 cilvēku, pārsvarā latvieši, bet ir arī vairāki cittautieši
– luksemburgietis, dānis, vācieši un slovāki, jo viņus fascinē latviešu
kormūzika, patīk būt uz “vienas nots” ar tik lielu cilvēku skaitu. Mēs
no visas sirds gatavojamies Dziesmu svētkiem. Arī mums būs skate un mūs
vērtēs žūrija, tikai attālināti – videoierakstā.
Domāju, ka mums arī
ikdienā vairāk vajadzētu dzīvot līdzīgi kā korī – ar lielāku pleca
sajūtu, saliedētību, ar izjūtām, kas balstītas ziemeļnieciskajā
estētikā, ar vienotību un labestību.
Pēc kāda laika mani lūdza
pārņemt Luksemburgas Latviešu biedrības vadību un deleģēja pārstāvēt
biedrību Eiropas Latviešu apvienībā.
Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 12. aprīļa “Zemgales Ziņās”
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”