ZZ.lv ARHĪVS

Elīna Pinto: nešķirosim latviešus pēc pases krāsas!

Andra Ozola

2018. gada 12. aprīlis 11:31

1025
Elīna Pinto: nešķirosim latviešus pēc pases krāsas!

Turpinot reemigrācijas tēmu, “Ziņas” uz sarunu aicināja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdi juristi bijušo jelgavnieci Elīnu Pinto, kura nu jau gandrīz 15 gadu dzīvo ārpus Latvijas, pašlaik Luksemburgā. “Ar vienu sirds pusi esmu šeit, ar otru – tur, man nav skata no malas, “ tā par sevi saka Elīna.

Viņa ir vadījusi Luksemburgas Latviešu biedrību, ir viena no Luksemburgas latviešu kora ”Meluzīna” izveidotajām. Elīnas dzīve norit starp Latviju un Luksemburgu, un viņai padomā daudz ieceru, kā pilnveidot emigrējušo tautiešu un Latvijas latviešu sadarbību.

– Izstāstiet savu stāstu! Kā nokļuvāt Luksemburgā?
Studēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Eiropas tiesības un cilvēktiesības. 2003. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), pieteicos darbā ES Padomē, un man bija iespēja šo procesu vērot savām acīm. Tad devos papildināt zināšanas, studējot cilvēktiesību maģistrantūras pro­grammā  Venēcijā un Strasbūrā, un pēc tās beigšanas  man piedāvāja strādāt Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ženēvā un Ņujorkā.

Uz īsu brīdi atgriezos Latvijā, lai strādātu pie Tiesībsarga biroja izveides, bet pēc tam atkal turpinātu darbu ES Padomē ar ārlietu un drošības politikas jautājumiem. Tur nostrādāju četrus gadus, un šajā laikā arī iepazinos ar savu vīru, kurš ir no Luksemburgas. Kad vīram kā diplomātam bija jāatgriežas savā valstī, devos viņam līdzi un strādāju Eiropas Komisijā (EK).

Vienlaikus iesaistījos latviešu sabiedriskajā dzīvē – Luksemburgas Latviešu biedrībā, palīdzēju nodibināt Luksemburgas latviešu kori “Meluzīna”. Korī dzied 40 cilvēku, pārsvarā latvieši, bet ir arī vairāki cittautieši – luksemburgietis, dānis, vācieši un slovāki, jo viņus fascinē latviešu kormūzika, patīk būt uz “vienas nots” ar tik lielu cilvēku skaitu. Mēs no visas sirds gatavojamies Dziesmu svētkiem. Arī mums būs skate un mūs vērtēs žūrija, tikai attālināti – videoierakstā.

Domāju, ka mums arī ikdienā vairāk vajadzētu dzīvot līdzīgi kā korī – ar lielāku pleca sajūtu, saliedētību, ar izjūtām, kas balstītas ziemeļnieciskajā estētikā, ar vienotību un labestību.

Pēc kāda laika mani lūdza pārņemt Luksemburgas Latviešu biedrības vadību un deleģēja pārstāvēt biedrību Eiropas Latviešu apvienībā.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 12. aprīļa “Zemgales Ziņās”