Jelgavas novada domes deputātu atklāta vēstule VARAM

zz.lv

2018. gada 23. marts 01:04

1493

Jelgavas novada domes deputātu atklāta vēstule VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijai

Jelgavas novada domes deputātu Kārļa Rimšas, Aivara Geidāna, Ralfa Nemiro, Irinas Dolgovas

atklāta vēstule – iesniegums.

Rakstīt šādā formā iedvesmoja 1.–2. marta nakts notikumi Rīgas domē un ministra K.Gerharda komentāri par to Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. Ja stāsts par demokrātijas ierobežojumiem attiektos tikai uz Rīgas domi, tad pēc tik aktīvas ministra pozīcijas noklausīšanās ministriju netraucētu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2018. gada 6. marta ministra padomnieces Santas Vaļumas sagatavotajā preses relīzē lasāms: “Papildus VARAM 2018. gada 1. martā nosūtīja vēstuli visām 119 pašvaldībām, pieprasot izvērtēt un novērst šāda ierobežojuma regulējuma ietveršanu pašvaldību nolikumos. Vēstulē norādīts arī pieprasījums gadījumā, ja šāda norma ietverta kādā no pašvaldības nolikumiem, to nekavējoties svītrot, nodrošinot domes darbības atbilstību demokrātiskās valsts pamatprincipu standartiem.”

Vai šādas vēstules rakstītāji spēj iztēloties, kā tas notika praktiski (atbilde bija jāsniedz līdz 15. martam)?

Vai viņi tiešām domā, ka pašvaldībā pie varas esošais vairākums, saņēmis no ministrijas vēstuli ar “pieprasot izvērtēt’’, sāka cītīgi pētīt pašu radītos dokumentus, lai tajos atrastu iespējamās demokrātijas ierobežošanas pazīmes?

Vai tiešām ministrija pieļauj domu, ka oponentu ierobežojumi pašvaldību normatīvajos dokumentos rodas nejauši?

Kas bija tie atbildes sagatavotāji? Jelgavas novada gadījumā, visticamāk, tā bija privāta juridisko pakalpojumu SIA, ar kuras “svētību’’ izdarīja pēdējos Jelgavas novada pašvaldības nolikuma grozījumus, kas deputātu tiesības ierobežo nesalīdzināmi vairāk kā Rīgas domē. Iespējamās atbildes saturu nav grūti uzminēt. Līdz mums, deputātiem, nenonāca ne vēstule, ne sniegtā atbilde.

Ir patīkami redzēt tik apņēmīgu rīcības solījumu no ministra puses, tikai vispirms vajadzētu sākt ar tām pašvaldībām, kurās klaji un nepārprotami likuma pārkāpumi jau ir notikuši (nolikumi ir publicēti) – tas ir Jelgavas novadā un Jelgavas pilsētā.

Turpmāk Jelgavas novada domes deputātam atļauts: uzdot ziņotājam līdz diviem jautājumiem, katrā izskatāmā jautājumā debatēt tikai vienu reizi, labojumus iesniegt ne vēlāk kā trīs stundas pirms sēdes, tikai pēc domes sēdes uzklausīt izpilddirektora īsu pārskatu un izjautāt par pārskatā minēto.

Cik lietderīgi ir domes sēdē lēmuma projekta izskatīšanas laikā jautāt, debatēt un debatētājus klausīties, ja iespējamie labojumi par izskatāmo jautājumu bija jāiesniedz ne vēlāk kā trīs stundas pirms?!

Ja pašvaldības izpilddirektora ziņojums ir ārpus audio ieraksta un protokola, ja domes sēdēs debates ir bezjēdzīgas pēc būtības, jo nav uz iespējamu labojumu vai priekšlikumu vērstas, tad iedzīvotājiem zūd iespēja iepazīt deputātu argumentāciju lēmumu pieņemšanā. Šādā gadījumā audio ieraksta veikšana un publicēšana kļūst lieka.

Latvijas radio1 žurnālista E.Kupča sagatavotajā 1. marta informācijā varēja saprast, ka par Rēzeknes domes ierobežojumiem neesot bijušas deputātu sūdzības, tādēļ ministrija nav iebildusi. Arī no Jelgavas pilsētas domes laikam nav bijusi neviena sūdzība, un tādēļ ministrija ir pieļāvusi vēl drastiskākus grozījumus pašvaldības nolikumā – “debates, ja domes deputāti nobalso par debašu rīkošanu’’.

Vai ministrija kontrolē pašvaldību nolikumu un noteikumu atbilstību Satversmei, likumiem un demokrātijas principiem tikai tad, ja ir saņemta sūdzība?!

Jau 2017. gada 5. decembrī četri Jelgavas novada domes deputāti vērsās ar lūgumu VARAM izvērtēt Jelgavas novada pašvaldības nolikuma izmaiņas. Vēl papildus ministrijā iesniegti trīs deputātu iesniegumi. Ministrija daļēji iebilda, bet vietējā vara to ignorēja. Publiskajā telpā Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pie varas esošo centienus ierobežot citādi domājošos ne ministrs, ne ministrijas amatpersonas pat nepiemin.

Ja 19. martā ministrija Rīgas domei ir pieprasījusi nolikuma maiņu, bet par Jelgavas novadu un pilsētu joprojām klusē, tad šāda nostāja iegūst izteikti partejisku nokrāsu, kurai ar tiesiskumu un demokrātiju ir maz sakara. Šādu ministrijas rīcību varam vērtēt tikai kā darbības imitāciju.

Cienījamie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņi!

Lūdzu, pacentieties, lai pašvaldības ievērotu likuma garu un demokrātijas principus, vai arī informējiet ministru par (ne)paveikto šajā jomā, lai ministra paustais masu medijos būtu atbilstošs Jūsu “sasniegumiem’’ Rēzeknes, Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un, iespējams, arī citu pašvaldību pārraudzībā.

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, vērojot pēdējā laika notikumus un ministra izteikumus, mums ir pamats uzskatīt, ka arī ministrs, līdzīgi kā Jelgavas novada domes deputāti, tiek visai pieticīgi informēts.

2018. gada 21. martā

Ar cieņu,

Kārlis Rimša, Aivars Geidāns, Ralfs Nemiro, Irina Dolgova

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas novada domes deputātu atklāta vēstule VARAM

Kategorijas