Zaļeniekos svin Aspazijas 153. dzimšanas dienu (FOTO)
Sestdien, 17. martā, Jelgavas novada Zaļenieku Kultūras namā dzejas un mūzikas mīļotāji, stipro dzimtu pārstāvji un pagasta iedzīvotāji pulcējās sarīkojumā “Zaļenieki – Aspazijas bērnības un jaunības zeme”, lai atcerētos savu novadnieci – izcilo dzejnieci Aspaziju –, arī viņas dzīvesbiedru dzejnieku Raini un tos Zaļenieku cilvēkus, kuri dzejnieku pārim snieguši atbalstu trimdas gados Kastaņolā.
Pasākumā ar saviem dzimtas stāstiem dalījās arī divas Zaļenieku pagasta dzimtas: Razživini-Vītoli un Krauzes-Puriņi. Bija apskatāma grāmatu un pagasta dzimtu vēstures liecību – fotoalbumu, dokumentu un citu – izstāde, tostarp materiāli par pīpes konstrukcijas izgudrotāja Dublinas pīpju fabrikas “Kapp & Peterson Ltd.” līdzīpašnieka un direktora Kārļa Pētersona dzimtu. Izveidots arī Aspazijas dzimtas koks. Tā tapšanas iniciatore ir Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Katrs pasākuma apmeklētājs par piemiņu no šī sarīkojuma saņēma senu pastkarti ar Zaļās muižas biedrības nama (tagadējā Zaļenieku kultūras nama) attēlu, kuru restaurējis un dizainu veidojis fotomeistars Juris Zēbergs. Pasākumā muzicēja Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi, un Aspazijas dzeju lasīja Zaļenieku amatierteātra aktrises.
Ar prezentāciju uzstājās Raiņa un Aspazijas pētniece literatūrzinātniece Gundega Grīnuma, kura stāstīja ne tikai par savu jauno grāmatu “Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni”, bet dalījās ar citiem saviem atklājumiem un pagasta iedzīvotājus mudināja arī pašiem pētīt sava pagasta vēsturi.
“Līdz šim ir runāts tikai par dižajiem veikumiem, bet ne par tiem, kas palīdzēja. Jūs visus saista novadnieciskais, latviskais fluīds,” sacīja Gundega Grīnuma, uzsverot, ka “zemes sāls jūs esat, zemgalieši!”. “Esmu daudz atklājusi par Zaļenieku ļaudīm, bet jūtos kā profāns, ārzemniece jūsu priekšā,” sacīja pazīstamā literatūrzinātniece, kuras grāmatu Latvijas Zinātņu akadēmija 2017. gadā nominējusi par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Pētījums veltīts cilvēkiem, kuri glāba Raini un Aspaziju, viņiem pametot Latviju un dodoties emigrācijā uz Šveici, kā arī palīdzēja abiem dzejniekiem 14 trimdas gados, atgādināja Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas ilggadējā latviešu valodas un literatūras skolotāja Elizabete Leite.
Ārste Laura Gulbe, kura savāca abu dzejnieku mantas Latvijā un veda tās uz Berni, kā arī, studējot Šveicē, uzturēja sakarus ar Aspazijas māti Grietu un māsu Doru, Elizabete un Alberts Kalniņi, pie kuriem Rainis un Aspazija bieži viesojās trimdas laikā, – tie ir tikai daži no no Gundegas Grīnumas minētajiem abu dzejnieku atbalstītājiem.
Zinātniece par atbalstu prezentācijas tapšanā pateicās ilggadējai Zaļenieku pagasta bibliotekārei un novadpētniecei Aritai Liepiņai.
Foto: Arita Liepiņa un Andra Ozola
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”