ZZ.lv ARHĪVS

Viduvējais, vientuļais latvietis ārzemēs

2018. gada 12. marts 00:00

307
Viduvējais, vientuļais latvietis ārzemēs

Uzreiz rodas jautājums -  kāpēc šis latvietis ir ārzemēs? Pirmais, kas vairumam cilvēku ienāk prātā, ir – naudas dēļ, jo vienmēr ir cerība, ka tur aiz robežas “zāle ir zaļāka” un “debesis ir zilākas”; tur ir īstā dzīve. Tāpat kā Latvijas iedzīvotājam no provinces ir iekšēja pārliecība, ka galvaspilsētā, Rīgā ir labāk, jo tur ir vairāk iespēju un tur noteikti var nopelnīt. Daļa taisnības tajā ir, jo Rīgā patiešām ir vairāk iespēju, ko darīt, tomēr skaudrā patiesībā ir tāda, ka bez attiecīgām zināšanām un prasmēm pie bagātības ātri netikt. Laika gaitā tas ir pierādījies un tas ir fakts.

Līdzīgi ir ārzemēs, un mums allaž ir jāatceras tas, ka mūs, iebraucējus, neviens nekur negaida tā, kā mēs to esam iztēlojušies. Tās ir tikai ilūzijas, ka aizbraucot viss mainīsies. Ir jābūt kādam mērķim, kura dēļ visu pamest un atvērt sevi jaunai pieredzei un iespaidiem. Viduvējs cilvēks, bez specifiskām un īpaši pieprasītām darba spējām neko vairāk par viduvēju vai pat zemāko atalgojumu nesaņems kā Latvijā, tā ārzemēs. Jā, Zviedrijā, Norvēģijā, Beļģijā un daudzās citās Eiropas valstīs vidējais atalgojums ir ievērojami lielāks nekā Latvijā, tomēr jāatceras, ka arī cenas un dzīvošanas izmaksas ir attiecīgi ievērojami lielākas, Bet ja ir konkrēts mērķis, kura dēļ mēs esam ieradušies šajā valstī, tad šī doma ir jāuztver vienkārši kā kārtējais šķērslis, kas jāpārvar un jāuzvar.

Nereti gadās arī tā, ka mēs, akli uzticoties kādam paziņam vai uzņēmumam, parakstam līgumus, tos rūpīgi neizlasot. Tieši tāpat mēs mēdzam neiedziļināties darba aprakstā un sajaukt, kas ir bruto un kas ir neto alga. Šādas rupjas neuzmanības dēļ mēs varam izmisumā attapties, piemēram, Zviedrijā, par minimāliem iztikas līdzekļiem strādājot par palīgstrādnieka palīgu kādā rūpnīcā, kur uz doto brīdi darba nav, jo nav pasūtījumu. Tādās bezizejas situācijās daudzi nereti ķeras pie “pēdējā salmiņa” - pie ātrā kredīta – nepadomājot, ka arī aizdevums būs kaut kā jāatmaksā. Ja tik tiešām rodas nepieciešamība pēc ātrajiem kredītiem, tad vismaz jācenšas izvēlēties mazākais ļaunums, proti, jāizvēlas izdevīgākais ātrais kredīts, izmantojot aizdevumu salīdzināšanas platformas internetā. Jau pieminētajā Zviedrijā šādu iespēju piedāvā www.lantop.se.

Iepriekš aprakstītais scenārijs, protams, ir viens no sliktākajiem, kas var arī nerealizēties, tomēr dzīvē neko nekad nevar zināt un ir jābūt vismaz teorētiski gataviem visādām situācijām. To bērnībā mums mācīja jau Vinnijs Pūks, tikai dzīves vietā viņam bija bites... jo viņš ļoti mīlēja medu. Attiecīgi, cilvēki ļoti mīl naudu, bet dzīve mēdz izspēlēt dažādus jokus, kas nemaz nav smieklīgi. Mūsdienās, patērētāju sabiedrībā, kurā dažāda veida aizdevumi ir kļuvuši par nenoliedzami populāru produktu, sms kredīti ar zemām procentu likmēm (små sms lån ränta) var būt glābiņš situācijās, kad dzīve ir izspēlējusi kādu ļaunu joku, tomēr jāatceras, ka glābiņš nav norma, bet gan ekskluzīvs palīgs ārkārtas situācijās.

Jāsaka, ka ārzemes jebkurā gadījumā ir pieredze, un jebkuram cilvēkam tādā vai citādā veidā to vajadzētu izbaudīt uz savas ādas, lai šajā jautājumu rastos savs personīgais viedoklis, nevis tikai no citu cilvēku viedokļiem formulējies viedoklis, kas, gribot negribot, ir subjektīvs. Ikvienam var paveikties un var arī nepaveikties, kā jebkurā jomā, jo, kā jau iepriekš minēts, mūs tur neviens negaida, un viss, ko sasniegsim vai nesasniegsim, būs atkarīgs no mūsu pašu ambīcijām un gribasspēka. Būsim reāli, kas dzīvē vispār ir vienkārši? Kur visu pasniedz “uz paplātes”? Nekur. Pašam sava laime jākaļ, un katrs to kaļ kā grib un kur grib.