ZZ.lv ARHĪVS

Gāzes noplūdes rada bažas

Gaitis Grūtups

2018. gada 22. februāris 10:00

1104
Gāzes noplūdes rada bažas

Ne bez ārkārtas gadījumiem, bet, par laimi, bez cietušajiem sesto gadu desmitu Jelgavas centrā pie Annas baznīcas stāv sešas daudzdzīvokļu mājas, ko savulaik būvēja padomju armijas karavīru ģimenēm un kas nav pievienotas “Latvijas gāzes” sistēmai. Vēl šobaltdien šo namu iedzīvotāji savās virtuvēs lieto plītis ar propāna jeb balonu gāzi. Tomēr gan Lielās ielas 32 mājas pilnvarniece Tatjana Panfilova, gan vairāki citi aptaujātie kaimiņu uzskata, ka viņu drošība ir apdraudēta. To veicina arī apstāklis, ka kaimiņi, kas izmanto dabasgāzi, noveco un dažkārt dzīvokļos pārmērīgi tiek lietots arī alkohols. 

2016. gada 29. martā Jelgavas ugunsdzēsēji saņēma izsaukumu par balonu gāzes noplūdi Lielajā ielā 32. Gāzes smaku juta ne tikai kāpņu telpā, bet arī veikalā, kas atrodas pirmajā stāvā. “Vainīgais” izrādījās vienā no dzīvokļiem novietotais balons. Ugunsdzēsēji to atvienoja no plīts un iznesa pagalmā. Bīstamā situācija tika atrisināta. Dzīvokļa saimnieki turpmāk atteicās no gāzes plīts, to aizvietojot ar elektrisko.

Vēl pirms gada Lielajā ielā gāzes noplūdi izraisīja kāda vecmāmiņa, kas atgrieza krānu, bet trīcošajās rokās nespēja aizdeg sērkociņu. Toreiz gāzes noplūde tika likvidēta pašu spēkiem, izvēdinot telpas. Mājas pilnvarniece T.Panfilova gāja uz pieņemšanu pie pilsētas mēra Andra Rāviņa, un vecajai tantiņai tika piešķirts sociālais aprūpētājs. Tomēr tas vien neapmierina satrauktos nama iedzīvotājus. Viņi uzskata, ka mājai būtu pilnībā jāpāriet uz elektriskajām plītīm. Pašvaldība to gan nav tiesīga nevienam pieprasīt. “Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju dzīvokļu ir privatizēti, līdz ar to par mājas apsaimniekošanu ir atbildīgi īpašnieki,” paskaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Veinberga.


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 22. februāra “Zemgales Ziņās”