Jelgavas bērnunamā mīt 32 bērni un jaunieši, kas labprāt dzīvotu ģimenē

2018. gada 8. februāris 09:29

2527

Jelgavas bērnunamā mīt 32 bērni un jaunieši, kas labprāt dzīvotu ģimenē

Pērnā gada pavasarī Latviju satricināja ziņas no Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra, kur tika konstatēti vairāki pārkāpumi attieksmē pret bērniem. Pašvaldībai tika doti uzdevumi, tostarp uzlabot atmosfēru iestādē, komunikāciju ar bērniem, nepieļaut nepedagoģisku metožu izmantošanu. Darbu pēc pašas vēlēšanās atstāja bērnunama ilggadējā vadītāja Maija Neilande, atlūgumu uzrakstīja deviņi darbinieki. No augusta bērnunamu vada Inese Kovaļevska, kura iepriekš darbojusies deinstitucionalizācijas plāna izstrādē un vadījusi Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru.

– Pusgadu vadāt Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centru. Amatam pieteicāties saspringtā laikā, kad par bērnunamu runāja visā Latvijā. Kāpēc nolēmāt spert šādu soli?

Kāpēc nedarīt to, ko var izdarīt? Man bija gan profesionāli, gan personīgi iemesli. Esmu ieguvusi atbilstošu – karitatīvā sociālā darbinieka – izglītību, un man ir pieredze šajā jomā. Esmu sapratusi, ka mana profesija ir arī mans aicinājums. Savā ģimenē esmu saņēmusi mīlestību, zinu, ko nozīmē rūpes. Mamma man ir devusi priekšstatu par to, kā bērns var justies ģimenē, kā par viņu parūpēties, kā palutināt. Man ir, ar ko salīdzināt. Tāda mamma es cenšos būt arī saviem bērniem.

Tad vēl ir eksistenciālie jautājumi, kas skar mūs visus, – kāda ir manas dzīves jēga, kas mēs esam, kas mūs saista. Man ir skaidrs, ka mani bērni nav tikai bioloģiskie. Esmu arī sociālā mamma – šobrīd arī kā bērnunama bērnu aizbildne. Vēl pirms sāku pildīt šos amata pienākumus, man nekad nav bijis viegli redzēt veikalā vai bērnu laukumā, ka pret bērnu izturas emocionāli vardarbīgi. Ir bijis laiks, kad esmu cīnījusies ar to, ka man ir neērti pieiet klāt, jo šķiet, ka tā nav mana darīšana. Bet pēc tam ir daudz grūtāk ar to pavadīt dienu. Protams, pēc laika tas aizmirstas. Tagad es vienmēr eju klāt un iesaistos. Man rūp mani bērni, kas ir manā ģimenē, manā bērnunamā, bērni, kurus redzu apkārt.

Mums ar vīru ģimenē ir viens vērtību pamats. Pirms izskanēja notikumi Jelgavas bērnunamā un pirms stājos šajā amatā, ar vīru runājām, ka nevaram palikt malā un kā gan mums pietrūkst, lai iedotu mājas vēl kādam bērnam. Bijām ieguvuši audžuģimenes statusu, un bija atlicis tikai iziet kursus. Kad tos sagaidījām, bija jāizdara izvēle – iet kursos un kļūt par audžuģimeni vai pieteikt savu kandidatūru šai vakancei. Šķita pilnīgi loģiski – kāpēc darīt mazāk, ja var izdarīt vairāk.

Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 8. februāra “Zemgales Ziņās”

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas bērnunamā mīt 32 bērni un jaunieši, kas labprāt dzīvotu ģimenē

Kategorijas