ZZ.lv ARHĪVS

Noraida lūgumu atjaunot būvatļauju “Depo” būvniecībai

zz.lv

2018. gada 8. februāris 16:21

1045
Noraida lūgumu atjaunot būvatļauju “Depo” būvniecībai

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā noraidīts trešās personas jeb SIA “Auras centrs” lūgums, vēl pirms lieta izskatīta pēc būtības, atjaunot Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2.

Likums paredz, ka šo lēmumu var pārsūdzēt 14 dienu laikā (līdz 20. februārim), iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Tā pārsūdzēšanas gadījumā būtu pēdējā instance, jo Augstākā tiesa blakus sūdzības neizskata. Ja tiesa būtu apmierinājusi trešās personas jeb SIA “Auras centrs” lūgumu, tad viņi varētu, pirms lieta iztiesāta pēc būtības, sākt būves projektēšanu. Ja vēlāk tiesā būvatļauju atzītu par atceļamu (Jelgavas dome, kas to izsniedza, tiesā zaudētu), tad SIA “Auras centrs” projektēšanā ieguldītos līdzekļus pazaudētu.

Administratīvajā rajona tiesā pēc būtības izskatīt būvatļauju paredzēts 25. aprīlī, taču, ja “Auras centrs” iesniegs blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, lietas izskatīšana pēc būtības aizkavēsies.

Jau vēstīts, ka Cukura ielas apkārtnes iedzīvotāju grupa, biedrība “Direct Impact” un biedrība “Jelgavas attīstībai” ir apstrīdējusi Administratīvajā rajona tiesā Jelgavas pašvaldības izdoto būvatļauju. “Cerēsim, ka SIA “Auras centrs” nāks pie prāta un Administratīvās rajona tiesas lēmumu neapstrīdēs,” komentējot šo tiesas lēmumu, sacīja viens no Cukuras ielas iedzīvotājiem.

Administratīvās rajona tiesas lēmuma pilns teksts ietverts 29 lapās. Viena no tiesas atziņām saistīta ar to, ka Cukura ielas apkārtnes lokālplānojuma apspriešana 2014. gada bija neatbilstoša demokrātisko tradīciju garam. Proti, jau 2013. gada oktobrī zemes īpašnieks SIA “Auras centrs” bija noslēdzis līgumu ar uzņēmumu “Depo DIY” un tātad jau zināja, ka vēlas būvēt lielveikalu. Šis nodoms tolaik netika arī līdz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, kas 2104. gada devā savu atzinumu Cukura ielas apkārtnes detālplānojumam. Tiesa atzīmē, ka lielveikala būvniecības rezultātā palielinātos satiksmes intensitāte Rīgas, Cukura un citās apkārtnes ielās. Tāpēc lokālplānojumā bija jāparedz atbilstoša transporta infrastruktūra un jānodrošina publiskā apspriešana par iespējamiem transporta infrastruktūras risinājumiem. 

Tiesa atzīst, ka lielveikals šajā teritorijā nebūtu uztverams kā reprezentācijas objekts un tādēļ neatbilst Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas ieteikumiem – tādējādi lielveikals veidotos kā nepamatots konkurents Jelgavas pilij. 

Tiesa arī atzīst, ka SIA “Auras centrs” piedāvātajā lielveikala projektā nav ievērota pašvaldības apstiprinātajā lokālplānojumā ietvertā prasība par dažādu stāvu apbūvi un aizliegums būvēt sendviča tipa fasādes.

Tiesa secinājusi, ka trūkst cēloņsakarības starp “Auras centra” minētajiem zaudējumiem, ko uzņēmumam it kā radījusi būvatļaujas apturēšana, jo turklāt trešā persona uzņēmusies finansiālās saistības vēl pirms lokālplānojuma izstrādes.


Attēls: lielveikala skice