ZZ.lv ARHĪVS

Dobeles dzelzceļa pārbrauktuvei būtiskus uzlabojumus nesola

Andra Ozola

2018. gada 1. februāris 10:31

516
Dobeles dzelzceļa pārbrauktuvei būtiskus uzlabojumus nesola

“Savā “Facebook” kontā dalījos pārdomās par to, cik neefektīvi darbojas Dobeles dzelzceļa pārbrauktuve un cik daudz laika zaudē pilsētnieki. Ņemot vērā, ka ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 400 cilvēku un vairāk nekā 160 nospieduši “Patīk”, pieļauju, ka līdzīgās domās ir liels skaits pilsētas iedzīvotāju,” situāciju pie dzelzceļa pārbrauktuves Dobelē vērtē tās iedzīvotājs Miks Lūsis.

“Desmitiem, iespējams, simtiem reižu, stāvot, precīzāk sakot, nīkstot, pie centrālās un vienīgās Dobeles dzelzceļa pārbrauktuves, kuras aizvēršana paralizē satiksmi pilsētā, esmu domājis, cik daudz laika zaudēju ne tikai es, bet arī citi dobelnieki un cik neefektīva ir tāda saimniekošana pilsētai. Turklāt liela daļa no šī laika tiek nodedzināta nevis, kad garām brauc kravas vilciens, bet vienkārši tiek stumdīti vagoni un, būsim godīgi, dažkārt minūtēm ilgi nenotiek nekas. Cik minūtes, stundas tiek pavadītas gaidot, kamēr dzelzceļa pārbrauktuve atvērsies? Reiz, kad sāku interesēties, kāpēc tas tā, labs draugs pastāstīja versiju, ka pārmijas tik tuvu pilsētā vienīgajai dzelzceļa pārbrauktuvei uzstādītas padomju laikos, lai demonstrētu pastāvošā režīma varenību un piespiestu cilvēkus stāvēt un skatīties, cik aktīvi noris padomju dzelzceļa darbs. Ja tā, tad tas ir izdevies un strādā joprojām (piedevām krietni efektīvāk nekā padomju gados, jo spēkratu kļuvis nesalīdzināmi vairāk). Katru reizi, kad ir jāsteidzas, piemēram, lai bērnus aizvestu uz dejošanu vai mājup, taču pārbrauktuve ir ciet un vilciena labu laiku nav, ir bezspēcības un bezjēdzīgi zaudēta laika sajūta. Un, kad brauc divi vilcieni un tiem pa vidu uz dažām minūtēm pārbrauktuvi varētu atvērt, bet barjera paliek nolaista, sastrēgums turpina augt un augt, un augt... Kāpēc tā? Varbūt “Latvijas dzelzceļš” normatīvu robežās varētu uzlabot pārbrauktuves caurlaides spēju. Savu vārdu varētu teikt un palīdzēt novērst šo pilsētas infrastruktūras absurdo situāciju arī viens no Dobeles ekonomikas stūrakmeņiem  – “Dobeles dzirnavnieks”. Mūsdienās, kad laiks ir tik dārgs, pilsētā, kurā viss ir piecu minūšu attālumā, reizēm sēžam 15 minūtes pie aizvērtas dzelzceļa barjeras, vērojam, kā šurpu turpu lēnā garā stumdās vagoni, un domājam – kāpēc to nevar darīt 200 metru tālāk?” M.Lūsis raksta savā “Facebook” profilā.


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 1. februāra “Zemgales Ziņās”