Raud ozoli ciedrās (FOTO)

zz.lv

2018. gada 23. janvāris 23:57

5721

Ir 2018. gada 19. janvāris. Ir skaista ziemas diena, kad priecājamies par tikko uzsnigušu sniegu. Un pēkšņi klusumu pārtrauc motorzāģu troksnis. Es palūkojos pa logu, un skaistās Zemgales ainavas vietā ar simtgadīgo ozolu zariem man paveras skats ar vīriem darba apģērbā un motorzāģiem. Krīt bērzs, liepa un ozols, un kastanis. Tā ir tikai daļa no vīra tēva un vīra vecvectēva stādītiem un lolotiem kokiem.

Esmu latviete ar pilnīgu piederību Latvijai, tāpēc rakstu un dalos ar savu sāpi. Vai tiešām likums, Ministru kabineta noteikumi ir spēcīgāki par kultūras vēsturisko mantojumu, ainavas saglabāšanu.
Ir Latvijas simtgade. To popularizē, un par to stāsta pasaulei. Filmē, rāda sociālajos tīklos, demonstrē televīzijā un radio.

Visā pasaulē mūsu mazā valsts ir slavena ar zaļajiem egļu mežiem, staltajiem bērziem, varenajiem dižkokiem – liepām un ozoliem. Mēs lepojamies ar aizsargājamo putnu daudzveidību, kas vij ligzdas šo koku zaros un dod paēnu zvēriem.

Šeit nav runa par “Latvijas Valsts ceļu” nodalījumu joslas tīrīšanu no “apauguma”, šeit nav runa par to, ka netiek izliktas brīdinājuma zīmes uz autoceļiem par koku ciršanu un to gāšanu uz autoceļa braukšanas joslas, šeit mēs nerunājam par to, ka šie pieaicinātie speciālisti bez jebkāda veida darba drošības ekipējuma nodarbojas ar šīm darbībām. Šeit mēs nerunājam arī par to, ka mežu teritorijās nav saskaņota ciršanas atļauja ne ar meža dienestu, ne arī zemes īpašnieku, kura īpašumā pēc meža inventarizācijas ir uzskaitīts katrs koks un kur par katra koka nozāģēšanu ir jāsaņem atļauja. Mēs nerunājam par likuma normām, kur meža zemju transformācija un izciršana jākompensē valstij. Mēs arī nerunājam par ainavisko vērtību, kas mūsu Latviju rada unikālu.

Šis ir tikai viens no piemēriem, kur “Latvijas Valsts ceļi”, konkrētās pašvaldības pārstāvji savas bezatbildības, nolaidības un mantkārības pēc degradē mūsu vidi, Latviju. Vietu, kur mūsu ozolos stārķi vij ligzdas, kur simtiem putnu atrod mājvietas un rada pēcnācējus. Lai arī pelēkā vārna šķiet necila, bet mūsu ekosistēmā tai ir nozīmīga loma.

Šeit varētu uzskaitīt simt iemeslu, kāpēc, pirms kāds iedarbina motorzāģi, vajadzētu saņemt rakstiskas atļaujas no institūcijām par to, vai var, kāpēc var un vai tiešām vajag, vai tas nerada kaitējumu apkārtējai videi.

Ir tikai jautājumi likumdevējiem un to padotajām institūcijām un apakšuzņēmējiem:

1. Vai varam zāģēt, kur, ko un kā gribam, jo tā ir aizsargjosla, nodalījuma josla un citi aprobežojumi, neievērojot nekādas likuma normas;

2. Kāpēc darot šīs it kā likumīgās darbības nav rakstiski informēti ne mežu, ne lauksaimniecības zemju īpašnieki un atbildīgās institūcijas, kas rēķina sodus par katru nelikumīgi nocirstu koku?

3. Uz kāda likumiskā pamata koku izcirtējs var piesavināties stādītos simtgadīgos kokus, ņemot vērā to, ka koki stādīti ir neatkarīgās Latvijas laikā, 40. gados un pirms tam, kungu laikos veidotas koku alejas?

4. Kāpēc nolīgtie strādnieki īpašu vērību pievērš “lietaskokiem “ un visi nozāģētie koki, kā ozoli, liepas, bērzi, tiek garumoti aptuveni divu trīs metru garumā, kas atbilst iepērkamo kokmateriālu izmēram?

5. Kāpēc valstī nav regulējuma, kas reglamentē šāda veida darbības, jo nav uzskatījuma, kāda koksne, kādā kubatūrā, kādā vērtībā tiek izsaimniekota it kā uz “Latvijas Valsts ceļu” ceļa nodalījuma joslas “apauguma” likvidēšanu. Pēc Latvijas likumdošanas, fiziska vai juridiska persona par katra koka nesankcionētu nozāģēšanu ir kriminālsodāma. Un varbūt kāds no novada pārstāvjiem varētu komentēt šīs darbības, kas ir pretrunā ar pašu deputātu pieņemtiem saistošajiem noteikumiem?

Ieva Lillā, Tērvetes novada Bukaišos

+ 8

ZZ.lv ARHĪVS

Raud ozoli ciedrās (FOTO)

Kategorijas