ZZ.lv ARHĪVS

FM: Pensionāru ienākumu līmenis paaugstināsies

zz.lv

2018. gada 24. janvāris 08:52

4492
FM: Pensionāru ienākumu līmenis paaugstināsies

Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, spēkā ir stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, kas paredz virkni ieguvumu senioriem. Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā 2018. – 2020. gadam ir paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Tostarp ir ieplānota arī pakāpeniska ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšana pensijām, kas nozīmē arī pensiju apmēra palielināšanos. Savukārt tie vecvecāki, kuru apgādībā ir mazbērni, varēs rēķināties ar lielāku atvieglojumu par apgādājamo.

Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, taču nodokļu reformas rezultātā 2018. gadā pensijām ar IIN neapliekamais minimums ir paaugstināts par 15 eiro, sasniedzot 250 eiro robežu. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs straujāk – 2019. gadā par vēl 20 eiro, sasniedzot 270 eiro mēnesī, bet 2020. gadā tas augs par 30 eiro, sasniedzot 300 eiro mēnesī. Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)). Svarīgi saprast, ka pensiju saņēmējiem diferencēto neapliekamo minimumu nepiemēro.

Līdz ar pakāpenisku neapliekamā minimuma pensijām pieaugumu 2018. gadā samazināsies IIN likme, kas vairumam senioru nodrošinās lielākus ikmēneša ienākumus. IIN nodokļa likme attiecas uz tiem pensionāriem, kuru pensijas ienākums pārsniedz neapliekamo minimumu.

Ar 2018. gada 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20 procentu likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro, piemēros 23 procentu likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20 procentu likme. Šīs darbības veiks pensijas izmaksātājs, piemēram, VSAA.

Piemēram, ja seniora vienīgais ienākums ir pensija un tā par 2018. gada februāri ir aprēķināta 400 eiro apmērā, tai piemēro neapliekamo minimumu 250 eiro apmērā. Ar IIN ir apliekama tā pensijas daļa, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu. Šajā gadījumā tie ir 150 eiro. Tādējādi, piemērojot 20 procentu likmi, pensionārs “uz rokas” saņems 370 eiro.

Cits gadījums ir tad, ja pensija pārsniedz 1667 eiro mēnesī. Šādā situācijā mēneša ienākumam līdz 1667 eiro pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas piemēros 20 procentu likmi. Savukārt mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro, piemēros 23 procentu likmi. Tādējādi, ja pensionāra vienīgais ienākums ir pensija un par februāri tā ir aprēķināta 1700 eiro apmērā, par 1667 eiro piemēro 20 procentu likmi, bet atlikušie 33 eiro ir pensijas daļa, par kuru tiek piemērota 23 procentu likme. Rezultātā aprēķinātais IIN ir 290,99 eiro, un pensionārs “uz rokas” saņems 1409,01 eiro.

Ar 2018. gada 1. janvāri, taksācijas gadam beidzoties un nosakot visa gada kopējo ienākumu (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), gan pensijas ienākumu, gan algota darba ienākumu, gan saimnieciskās darbības ienākumu, gan autoratlīdzības ienākumu summē kopā, un šai kopsummai tiks piemērota progresīvā IIN likme, ko piemēros gada apliekamajam ienākumam. Gada ienākumam līdz 20 004 eiro piemēros 20 procentu likmi; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, piemēros 23 procentu likmi; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, piemēros  31,4 procentu likmi.

Statistika liecina, ka patlaban Latvijā daudzi pensionāri ir uzņēmušies rūpes par mazbērniem, jo viņu vecāki dažādu iemeslu dēļ to nevar darīt. Tā kā ar 2018. gadu ir palielināts IIN atvieglojuma apmērs par apgādājamu personu, senioriem, kam ir piešķirts atvieglojums par apgādībā esošu personu, pienāksies papildu atvieglojums. Šogad tas būs 200 eiro mēnesī, nākamgad – 230 eiro mēnesī, savukārt 2020. gadā – jau 250 eiro mēnesī.

Papildu atvieglojums pienākas arī personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības uz papildu nodokļa atvieglojumu 154 eiro mēnesī. Savukārt personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa, pienākas nodokļa papildu atvieglojums 120 eiro mēnesī. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī.

Personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādi ir ierakstīti algas nodokļa grāmatiņā), piemēros pensijas izmaksātājs. Ja persona ar invaliditāti, politiski represētā persona un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks strādā algotu darbu un pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādas ierakstītas algas nodokļa grāmatiņā) piemēros darba devējs.

Ņemot vērā izmaiņas nodokļu politikā, finansiālās situācijas uzlabojumu var sagaidīt arī strādājošie pensionāri, jo līdz 430 eiro mēnesī ir palielināta minimālā alga. Tāpat ir palielināts neapliekamais minimums un samazināta IIN likme. Svarīgi atcerēties, ka IIN likmi 20 procentu apmērā piemēros tikai tiem strādājošajiem pensionāriem, kuri savā darba vietā būs iesnieguši algas nodokļu grāmatiņu. Savukārt, ja algas nodokļu grāmatiņa netiks iesniegta, tad ir jāpiemēro 23 procentu likme.

Gadījumos, kad pensionārs strādā divās vai vairāk darba vietās un algas nodokļu grāmatiņa jau ir iesniegta vienā no darba vietām, pārējās darba vietās viņam piemēros 23 procentu IIN likmi. Tomēr arī šādos gadījumos ir iespējams atgūt nodokļu pārmaksu, kas rodas, ja pensionāra gada ienākumi nepārsniedz 20 004 eiro gadā (jeb 1667 eiro mēnesī). Valsts ieņēmumu dienestā ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un pārmaksātā nodokļu starpība tiks atmaksāta.


Ieva Kodoliņa-Miglāne, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja