Apkopoti nozīmīgākie vēstures notikumi vides objektam “Laika rats 100”
Jelgavas pašvaldība apkopojusi gan vēsturnieku, gan iedzīvotāju ierosinājumus par simtgades nozīmīgākajiem notikumiem Jelgavā. Tos plānots iemūžināt vides objektā “Laika rats 100”, kas par godu Latvijas jubilejai tiks atklāts 4. maijā skvērā Lielajā ielā 38 – starp Jāņa Asara un Lielo ielu. Taču vēl līdz 10. janvārim ikvienam ir iespēja pašvaldībai iesūtīt precizējumus, pirms tiek uzsākta uzrakstu gravēšana, informē pašvaldība.
Kā iepriekš vēstīts, skvērā Lielajā ielā 38 paredzēts izveidot vides objektu “Laika rats 100” – aplī tiks izkārtoti desmit stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem balstīs desmit akmeņus. Saskaņā ar ieceri, cilvēku figūras paredzēts veidot no slīpēta nerūsējošā tērauda. Uz laukuma iekšu pavērstās plāksnes tiks nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēli, tādējādi arī katrs pilsētas iedzīvotājs vai viesis kļūs par Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju. Savukārt uz figūru plaknēm, kas vērstas uz apļa ārpusi, būs iegravēti attiecīgās desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas kontekstā.
Simt akmeņi vides objektā simbolizēs Latvijas pastāvēšanas gadadienu, bet cilvēku tēli – visus tos, kuri bijuši iesaistīti Latvijas veidošanā, tā uzsverot, ka valsti veido katrs no mums. Objektu papildinās taktilais bruģis un stends ar informāciju braila rakstā vājredzīgajiem un neredzīgajiem. Vides objektu veido tēlnieks Kārlis Īle.
Idejas mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederības izjūtu valstij un pilsētai, radīt paliekošas vērtības, sniegt vēstījumu nākamajām paaudzēm par Latvijas vēsturi un mūsdienām.
Jau oktobrī sākās sagatavošanas darbi – vides objekta laukuma izbūve un labiekārtošana.
Precizējumus piedāvātajam nozīmīgāko vēstures notikumu apkopojumam iedzīvotāji aicināti iesniegt līdz 10. janvārim pilsētas domes Klientu apkalpošanas centrā vai iesūtīt pa e-pastu redaktors@dome.jelgava.lv.
Apkopotie simtgades nozīmīgākie notikumi Jelgavā, kurus plānots iegravēt vides objektā “Laika rats 100”
1918–1928
1918. gads – Mītavas vietā sāk lietot nosaukumu “Jelgava”
1919. gads – Oskars Kalpaks Jelgavā sāk veidot Latvijas armiju
1919. gads – Jelgava atbrīvota no Bermonta karaspēka
1923. gads – nodibināts Jelgavas Skolotāju institūts
1924. gads – darbu sāk Jelgavas Latviešu teātris
1924. gads – ielu nosaukumi nomainīti uz latviskiem
1926. gads – Jelgavā darbu sāk pirmā cukurfabrika Latvijā
1929–1938
1930. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem
1932. gads – Stacijas parkā atklāts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”
1937. gads – notiek Zemgales Lauksaimniecības izstāde un 3. pļaujas svētki
1937. gads – sāk būvēt 15. maija skolu (tagad – Jelgavas Valsts ģimnāzija)
1939–1948
1939. gads – Jelgavas pilī sāk darboties Lauksaimniecības akadēmija
1939. gads – apstiprināts pilsētas karogs
1941. gads – notiek Jelgavas un apriņķa iedzīvotāju deportācijas
1944. gads – Otrajā pasaules karā sagrauta Jelgava
1945. gads – atjaunota linu, maizes un cukura ražošana
1949–1958
1949. gads – sāk lielu rūpniecības uzņēmumu būvniecību
1950. gads – uz bijušās Krāmera fabrikas bāzes darbību sāk Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca
1951. gads – nolīdzināti pilsētā esošie kapi, un izveidots parks, saglabājot tajā Ādolfa Alunāna kapa pieminekli
1951. gads – iznīcināts piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem no Bermonta karaspēka
1952. gads – atjaunotajā “Academia Petrina” ēkā izvietots Jelgavas pilsētas muzejs
1955. gads – darbību sāk Jelgavas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca “Jelgavseļmaš”
1957. gads – Raiņa parkā atklāts piemineklis dzejniekam Rainim
1959–1968
1959. gads – amatieru teātrim piešķirts Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra nosaukums
1961. gads – atjaunotajā pilī atgriežas Latvijas Lauksaimniecības akadēmija – Jelgava kļūst par studentu pilsētu
1962. gads – pabeigta Jelgavas Centrālā kultūras nama būvniecība
1962. gads – pilsētā turpinās padomju armijas vienību izvietošana, Jelgava kļūst par “slēgto” pilsētu ārvalstu tūristiem
1969–1978
1970. gads – Jelgavā ir 55 300 iedzīvotāju. Piespiedu imigrācijas dēļ turpina mainīties to etniskais sastāvs
1970. gads – darbību sāk Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas nodaļa
1975. gads – sāk strādāt RAF (Rīgas Autobusu fabrika)
1975. gads – Jelgavas muzejam piešķirts mākslinieka Ģederta Eliasa vārds
1978. gads – atklāts latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs
1979–1988
1986. gads – skolēniem durvis ver Jelgavas Mākslas skola
1987. gads – atklāts piemineklis gleznotājam Ģedertam Eliasam
1988. gads – pie Jelgavas muzeja novietots atrastais Jelgavas atbrīvotājiem veltītā pieminekļa “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. Sākas Atmodas kustība
1988. gads – “Academia Petrina” tornī pacelts Latvijas valsts karogs
1989–1998
1989. gads – izveidota Svētbirzs – piemiņas vieta padomju represiju upuriem. Pilsētas ielām atjaunoti vēsturiskie nosaukumi
1989. gads – dibināta mūzikas grupa “Prāta vētra” (“Brainstorm”)
1990. gads – 1. septembrī darbu sāk Spīdolas skola
1992. gads – Stacijas parkā atklāts atjaunotais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem
1992. gads – Latvijas Lauksaimniecības akadēmija pārdēvēta par universitāti
1999–2008
1999. gads – notiek 1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
2000. gads – atjaunots vēsturiskais Hercoga Jēkaba laukuma nosaukums
2002. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina Jelgavas pilsētas ģerboni
2003. gads – atklāts piemineklis Latvijas Valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem
2006. gads – notiek 1. Starptautiskais smilšu skulptūru festivāls
2009–2018
2010. gads – apmeklētājiem atvērts atjaunotais Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas zvanu tornis
2010. gads – uzbūvēts Zemgales Olimpiskais centrs
2012. gads – atklāts Mītavas tilts pār Driksu
2015. gads – Jelgava svin dibināšanas 750. gadadienu. Iekārtota pilsētnieku aktīvās atpūtas vieta – Pasta sala
2016. gads – Valsts Heraldikas komisija apstiprina pilsētas lielo ģerboni
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”