ZZ.lv ARHĪVS

Lai draudi nepiepildītos un mūsu vēlmes attaisnotos!

zz.lv

2017. gada 31. decembris 00:18

746
Lai draudi nepiepildītos un mūsu vēlmes attaisnotos!

Vai tiešām Līvbērzes pagasta bibliotēkai perspektīvā draud pārvākšanās uz citām telpām? Tā vien dzirdu satrauktas savu lasītāju balsis. Draud tiešā nozīmē, jo tie ļaudis, kuri apmeklē mūsu pagasta bibliotēku nu jau ļoti lielu laika sprīdi, ir nobažījušies. Viņi ir pieraduši pie telpām kultūras nama otrajā stāvā. Bibliotēka savas telpas uzlabo un renovē gadu gaitā, taču nu ir pienācis brīdis tās saglabāt un aizstāvēt.

Pēdējo gadu laikā lielākās pārmaiņas notikušas bērnu nodaļā, abonementā un lasītavā – telpu iekārtojums un noformējums kļuvis mūsdienīgāks un modernāks ar atsevišķu bērnu rotaļu stūrīti, jo bērni – tā ir mūsu nākotne. Kultūras nama telpas ir vispiemērotākās bibliotēkas atrašanās vietai, par to liecina lasītāju aptaujas. Tās nekādā ziņā nedrīkstētu mainīt, jo daudz ir ieguldīts abonementa labiekārtošanā, grīdas seguma atjaunošanā, muzeja un lasītavas funkcionalitātes palielināšanā, piecu komfortablu darbavietu pie datoriem sakārtošanā, bērnu stūrīša iekārtošanā atsevišķā telpā. Pabeigts arī kosmētiskais remonts. Un tas ir tālredzīgs un saimniecisks ieguldījums uz priekšdienām.

Es kā bibliotēkas vadītāja savas bibliotēkas attīstības vīziju redzu, saglabājot šīs funkcionālās telpas ilgtermiņā pēc mūsu lasītāju argumentētajām vēlmēm: bibliotēka ir tuvu skolai un ambulancei, bieži var iegriezties bibliotēkā, apvienojot lasīšanu ar kultūras pasākumu kultūras namā vai ārsta apmeklējumu. Lasītājs vienmēr var paņemt kādu kārotu jaunizdevumu, apmeklēt ērto muzeju, pasēdēt lasītavas telpās, izmantot piecas datorizētās darba vietas. Tas viss tepat vienkopus un bez maksas. Bērni labprāt pie mums spēlējas, apgūst zināšanas, iegūst sev svarīgo informāciju, izejot no tuvējās skolas, jau uzreiz atrodoties bibliotēkā. Bērni kopā ar bibliotēkas vadītāju lasa grāmatiņas, izzina sava pagasta vēsturi, piedaloties dažādos konkursos, sakopj Mirdzas Bendrupes piemiņas vietu pie viņas stādītās liepas kultūras nama pagalmā.

Bet liepas zaros jau pūš skaudri un auksti pārmaiņu vēji. Vai kāds spēs sadzirdēt tās čukstus: kur paliks ilgi krātais vēstures mantojums pēc lielās renovācijas? Un kurš to atkal tālāk cītīgi apkopos, izstādīs, izrādīs, sistematizēs un cels gaismā? Saulei garām slīd mākonis... Samazināt datoru skaitu, pārcelt bibliotēku, telpas atbrīvot… Vai tāda stratēģija ir attaisnojama un vērsta uz ilgtspējību? To liepa nepratīs un vairs nevarēs pasacīt, jo vasarā tās zaros būs sakritis smagums ne tikai no bišu čaklās sanoņas, bet no dažu labu ierēdņu striktajiem un nepamatotajiem lēmumiem. Rītos miglas asaras spīdēs ziedos… Vai bites vēl atlidos? Kā Mirdza Bendrupe teikusi :

Un kā tās bites, tās agrīnās bites san,

Piesanot zemi un debesis visas.

Tām nepavisam nav dzeloņu, ticiet man,

Tikai priecīgu spārnu trīsas.”

Es ceru uz cilvēcīgo saprātu, jo mūsu iedzīvotājiem rūp sava bibliotēka. Dzejniece jau savā laikā mūsu pagasta cilvēku krietnumu augstu novērtējusi. Ticēsim viņai!

Un tie ļaudis ir krietni kā zelts.

Ticiet vai ne, tie visi kā viens ir labi,

Kuri – no akas tīru ūdeni smelt –

Pagalmā iziet patlaban.”


Lūk, ko čaklākie pastāvīgie lasītāji aptaujā raksta par Līvbērzes pagasta bibliotēku.

“Bibliotēkas telpas ir ērtas, pierastas. Kopā muzejs, lasītava, bērnu stūrītis, vietas pie datoriem, plašs abonements. Nekādā gadījumā telpas nemainīt,” tā, lūk, spriež pagasta pensionārs mūsu ilggadējais lasītājs un elektronisko pakalpojumu lietotājs Viktors Kuļešs.

“Pašreizējās bibliotēkas telpas ir mājīgas, atrašanās vietai ir ērti un viegli piekļūt,” saka studente Marina Pinčuka.

“Bibliotēka jau šajā vietā ir vairākus desmitus gadu, un pastāvīgie lasītāji ir pieraduši šeit ierasties kā mājās, lai papildinātu savas zināšanas, varētu atpūsties un mācīties. Atrašanās vieta ir lieliska, tā ir blakus skolai, jo tieši skolēniem visvairāk ir nepieciešams uzņemt zināšanas un iegūt vajadzīgo mācību un izklaides literatūru. Telpas ir ļoti ērtas un mājīgas, un daudz līdzekļu ir ieguldīts bibliotēkas pašreizējā labiekārtošanā, lai tā iegūtu nevainojami mūsdienīgu tēlu. Šeit vienmēr ir prieks atgriezties un uzzināt ko jaunu.” Tik vīrišķīgi pašsaprotami un argumentēti spriež Mareks Petņičenko, kurš arī savā laikā pabeidzis Līvbērzes vidusskolu.

Vēl jauki vārdi no Skaidrītes Gediņas, kura bibliotēkai nekad nepaiet garām: “Nevēlos gan, lai bibliotēka tiktu pārcelta, jo pašlaik tā atrodas pagasta centrā un ir brīvi pieejama pa ceļam uz skolu, kultūras namu, pirti un pat ārsta praksi, nākot no tuvējās Bērzu ielas.” Kur nu vēl labāk!


Vēstule tapusi pēc lasītāju iniciatīvas, jo man jau darbiņi tāpat nepazudīs un jebkurš izsvērts lēmums atradīs mani. Tā spriežu es kā vadītāja, taču man ir arī pienākums un milzīga atbildība pret saviem lasītājiem, kuri man uzticējušies, tamdēļ mēs iestājamies par savas bibliotēkas telpu saglabāšanu!


Līvbērzes pagasta bibliotēkas vadītāja Velga Petņičenko un Līvbērzes pagasta lasītāji

Foto: Jelgavas novada pašvaldība