Seminārā uzsver nepieciešamību risināt senioru nodarbinātības problemātiku

zz.lv

2017. gada 18. decembris 22:07

368

Seminārā uzsver nepieciešamību risināt senioru nodarbinātības problemātiku

“Problēma ar cilvēku virs 50 gadiem nodarbinātību nav tik liela, kā varbūt sākumā izskatās, jo lielākoties grūtības slēpjas stereotipos. Un ne tikai no darba devēju, bet arī pašu cilvēku puses: nereti paši cilvēki vienkārši baidās pieteikties uz vakancēm, jo stereotipi ir tādi, ka viņi it kā nevienam nav vajadzīgi,” šādu viedokli seminārā “Pieredze, zināšanas un veselība ilgākam darba mūžam”, kas norisinājās Ozolnieku Tautas namā, pauda Kristīne Bulkovska, AS “Swedbank” Jelgavas filiāles klientu apkalpošanas vadītāja.

Viņa uzsver: “Pieredzes bagātajiem cilvēkiem ir pavisam cita attieksme pret darbu – viņi daudz labāk strādā komandā un komandas mērķu labad, arī viņu motivācija ir pats darbs un tas, ka viņi tiek novērtēti.” Savukārt Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta koordinatore darba vides eksperte Dace Helmane norādīja uz vairākiem riskiem: “Lai gan darba devēju aptauja rāda, ka gandrīz 90 procentu darba devēju apgalvo – jā, mēs esam gatavi nodarbināt cilvēkus pirmspensijas vai pensijas vecumā –, tomēr reālā aina ir mazliet cita: tieši šī personu grupa ļoti bieži saskaras ar diskrimināciju darbavietā. Un ļoti bieži tas nav saistīts tieši ar viņu vecumu, bet gan citām “blakusparādībām” – hroniskām veselības problēmām, kas traucē ieņemt noteiktus amatus, dažkārt invaliditāti. Tādēļ, ja runājam par valsts, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību, tad te noteikti ir, kur augt, jo sadarbība bieži vien ir sadrumstalota,” uzskata eksperte, piebilstot, ka tāpēc jo īpaši nozīmīgi ir šādi projekti kā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas ļauj labāk organizēt visu iesaistīto pušu sadarbību.

Viņai piekrīt arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš: “Pašvaldības un uzņēmēji var sadarboties, lai risinātu brieduma gadu cilvēku nodarbinātības problemātiku, jo nav jau nekāds noslēpums, ka strauji mainīgajos darba tirgus apstākļos cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu slieksni, ir grūtāk piemēroties, iekļauties modernajā tehnoloģiju pasaulē, tādēļ ir jāpalīdz, jārod mehānismi, kas, no vienas puses, ļautu cilvēkiem vieglāk adaptēties, bet, no otras, ieinteresētu uzņēmējus, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājus izprast šo cilvēku vajadzības un, pats galvenais, novērtēt viņu iespējas – pieredzi, zināšanu bagāžu un atbildības sajūtu, kā arī viņu potenciālo devumu uzņēmuma vai iestādes attīstībā.” A.Rāviņš min arī konkrētus piemērus pašvaldības aktīvai rīcībai: “Piemēram, mūsu pašvaldība un pašvaldības pārziņā esošais Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs aktīvi sadarbojas ar uzņēmējiem, organizējot kursus un realizējot programmas tieši pēc uzņēmēju pasūtījuma: uzņēmējiem ir vajadzīgi cilvēki ar noteiktām kompetencēm konkrētu pienākumu veikšanai, bet mēs spējam nodrošināt apmācību programmas,” stāsta mērs, uzsverot, ka Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā šobrīd cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem tiek piedāvātas vairāk nekā 200 programmu pārapmācībai un pārkvalifikācijai, kā arī kvalifikācijas nostiprināšanas eksāmeni, kas dod iespēju cilvēkiem bez formālās izglītības, bet ar iegūto profesionālo pieredzi saņemt dokumentu par savām prasmēm un spējām profesijā.

Lai arī teju trešdaļa visu Latvijā nodarbināto cilvēku ir vecumā no 50 līdz 64 gadiem, tomēr šī vecuma cilvēki visbiežāk saskaras arī ar potenciālā bezdarba risku, turklāt, pieaugot strādājošā vecumam, palielinās arī citu vecumam atbilstošu vajadzību un risku skaits. Personām virs 50 gadu vecuma ir svarīgi tādi motivējošie faktori kā viņu veselības stāvoklim atbilstoša darba vide, iespējas pielietot savas zināšanas un pilnveidot esošo kompetenci, kā arī atrast savai kvalifikācijai un darba pieredzei atbilstošu nodarbinātības veidu. Ļoti svarīgs aspekts darba mūža paildzināšanai ir mūžizglītība. Kā liecina apkopotā statistiskā informācija, cilvēki vecumā virs piecdesmit gadiem galvenokārt saskaras ar trīs problēmām: pirmkārt, darba vides jautājumi, kas šajā vecumā kļūst arvien aktuālāki. Otrkārt, mūžizglītības un karjeras iespējas mainīgajā darba tirgū. Treškārt, veselības saglabāšana. Šie un vēl citi ar brieduma gadu cilvēku nodarbinātību saistītie jautājumi tika pārrunāti seminārā.

Viens no semināra ziņotājiem, LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, norādīja: “Ir pierādījies, ka darbinieki šajā vecuma grupā parasti ir ar lielu pieredzi, zināšanu bagāžu un, kas nav mazsvarīgi, lielākoties arī ar augstu atbildības līmeni,” akcentējot, ka tomēr, risinot šīs vecuma grupas nodarbinātības un darba mūža paildzināšanas jautājumus, ir vairāki nozīmīgi riski un izaicinājumi. “Piemēram, mūsdienu prasībām atbilstoša izglītība un iemaņas, īpaši darbā ar jaunajām tehnoloģijām, noteikti ir viens no izaicinājumiem, bet veselības problemātika un darba spēju saglabāšana – viens no riskiem,” norāda eksperts. Viņam piekrita arī LBAS vecākais darba aizsardzības speciālists, darba vides eksperts Mārtiņš Pužulis: “Elastīgs darba laiks, darba vides iekšējā uzraudzība, veselības veicināšana, pārkvalifikācija – tie ir jautājumi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai veicinātu gan ilgāku darba mūžu cilvēkiem gados, gan nodrošinātu viņu piemērošanos jaunajiem darba apstākļiem,” norāda eksperts.

Bez jau minētajiem seminārā ar ziņojumiem uzstājās arī sabiedrībā pazīstami eksperti darba vides, mūžizglītības un veselības jautājumos: LLU vecākais darba aizsardzības speciālists Uldis Karlsons, LLU lektore sertificēta sporta ārste Anda Zvīgule un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) ES fondu projektu departamenta ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” projektu vadītāja Mairita Mēnese, bet semināra diskusijā piedalījās gan reģiona pašvaldību pārstāvji, gan uzņēmēji, reģiona nevalstisko organizāciju vadītāji, NVA sociālie partneri. Semināru atklāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un NVA Jelgavas filiāles vadītāja vietniece Jūlija Lovkova.

Seminārs tika rīkots Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts ilgākam darba mūžam”. “Nav noslēpums, ka tieši nodarbinātības jautājumi ir vieni no svarīgākajiem cilvēkiem vecuma grupā virs piecdesmit gadiem, tāpēc šīs problēmas risināšanā jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm,” uzsver NVA direktore Evita Simsone, norādot, ka seminārā īpašs akcents tika likts uz situāciju Zemgales reģionā. “Ir jābūt sadarbībai gan valsts, gan reģionālā līmenī starp trim galvenajiem “spēlētājiem” – valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem. Tieši šis ir iemesls, kādēļ semināru ciklu Latvijas reģionos kopīgi rīko NVA kā valsts pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācija kā lielākā darba devēju organizācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kā darba ņēmējus apvienojoša organizācija,” uzsver NVA vadītāja.

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Seminārā uzsver nepieciešamību risināt senioru nodarbinātības problemātiku

Kategorijas