Dreifējošais rokmūzikas templis

2009. gada 7. jūlijs 17:22

986

Neaizsniedzami tāls šķiet laiks, kad mūzika bija dzīvesveids, ideja, kuras dēļ ir vērts nest upurus, nevis komercija. Draiskā komēdijā «Radio pirāti» britu rokmūzikas «ērkšķaino» ceļu pie klausītājiem ataino režisors Ričards Kērtiss.

Filmas panākumus garantē azartisks aktieru ansamblis, kas darbojas ar pulksteņa mehānisma precizitāti, radot īstus improvizācijas brīnumus. Darbība risinās 1966. gadā uz papluinīta kuģa Ziemeļjūrā, kur entuziastu grupiņa ierīkojusi nelegālu raidstaciju. Augu diennakti dīdžeji atskaņo populārus hītus, ko tikai nelielās devās atļaujas pārraidīt britu oficiālās raidorganizācijas. Publika ir ekstāzē, bet valdības vīri nokļūst strupceļā, jo, izrādās, nav neviena likuma panta, kas līdzīgas darbības aizliegtu. Kāds iztapīgs ierēdnis parlamentā nāk klajā ar savu plāniņu, kā savaldīt pārdrošos pirātus un atturēt sabiedrību no nelāgām ietekmēm. Brīvības saldme Rokmūzikas sinonīms ir brīvība, ko nenogurstoši atgādina pirātu kuģa dīdžeji. Hipiju jeb puķu bērnu paaudzes deklarētā seksuālā un apreibinošu vielu lietošanas brīvība iet roku rokā ar jauno mūzikas stilu. Pasaulei laiks mosties no pašapmierinātas snaudas un piešķirt dzīvei asumu – tāds ir rokmūzikas «praviešu» galvenais vēstījums.Uz pirātu kuģa satikušies ļoti kolorīti personāži. Vienu no spilgtākajiem tipāžiem – Grāfu – spēlē Filips Seimūrs Hofmans, kura īpašumā jau ir viens «Oskars». Ar pārliecinošu eleganci lomā iedzīvojies aktieris Bils Naigijs radiostacijas šefa tēlā. Noder jebkura pieredze Dzīve uz kuģa atspoguļota naiva puiša Karla skatījumā. Pēc izslēgšanas no skolas māte nosūta jaunekli pie krusttēva – dreifējošās raidorganizācijas vadītāja –, lai viņš nāktu pie prāta un smeltos noderīgu pieredzi. Kolēģu uzmundrināts, bet mazliet apmulsis, Karls pieredzi drīz vien gūst. Viņš zaudē nevainību, kad uz kuģa kārtējo reizi viesojas ekstātisku meiču – radio dīdžeju pielūdzēju – pulks.Par spīti divdomīgu situāciju pārpilnībai un personāžu leksikai, ko dzirdot valodnieki saķertu galvu, netiek pārkāptas labas un patiesi smieklīgas filmas žanra robežas. Ironija ir dzirkstoša, «melnais» humors – trāpīgs, bet temps nezaudē prologā uzņemto ātrumu. Komēdijai savi likumi Lentē skaidri nolasāma pozitīvisma līnija, kas sižeta kulminācijas epizodē kļūst par odu mūziķu brālībai. «Radio pirāti» ir apzināts kičs, tādēļ nekādus stila smalkumus darbā nav jāmeklē gluži tāpat kā to nedarām, skatoties Mistera Bīna kārtējo ķibeļu sēriju. Starp citu, režisors R.Kērtiss ilgstoši sadarbojies ar britu komiķi Rovanu Atkinsonu – mistera Bīna atveidotāju. Par filmu dzirdētas arī negatīvas atsauksmes. To autori sūkstās par britu rokmūzikas labāko laiku virspusēju traktējumu. Bet komēdija taču nevar pretendēt uz vēsturiskas monogrāfijas statusu! Šķiet, ka mūzikas klausītāju visjaunākajai paaudzei arī rotaļīgā filma «Radio pirāti» var kļūt par pirmo izziņas avotu rokmūzikas vēsturē. Atliek tikai sākt klausīties vienu no «Radio SWH» labākajām pārraidēm «Saknes», kas veltīta šim tematam.

ZZ.lv ARHĪVS

Dreifējošais rokmūzikas templis

Kategorijas