«Čivinātāju» bums

2009. gada 7. jūlijs 17:43

1248

Janvārī pasauli pāršalca stāsts par latvieti Jāni Krūmu, kas Ņujorkā Hudzonas upē ieplanējušu lidmašīnu nobildēja ar savu tālruni, publicēja «tviterī», un šis unikālais attēls parādījās visdažādāko zemju medijos.

2006. gadā dienasgaismu ieraudzījušā saziņas tīkla «Twitter» jeb latviski – «čivinātāja» jaunā pieeja komunikācijai slēpjas tajā, ka vairs nav desmitiem reižu dienā jāapmeklē mūsu iecienītās mājas lapas, lai atrastu jaunumus, jo tie paši ienāks mūsu «Twitter» kontā.Proti, es saņemšu ziņas no tiem cilvēkiem vai medijiem, kuriem pats būšu nolēmis «sekot», bet manus vēstījumus lasīs tie, kas pieteikušies par maniem «sekotājiem». Ne visas mājas lapas sākušas sūtīt ziņas uz «Twitter.com», taču tas ir tikai laika jautājums. Toties tie, kuri ātri apjautuši jauno publicitātes iespēju saistību ar panākumiem, – dziedātāji, aktieri, arī politiķi – jau aizrautīgi ķērušies pie «čivināšanas», ziņojot par visu, kas katrā viņu dzīves brīdī un situācijā šķitis svarīgs.Gan pusaudži, gan nopietnāka auditorijaKā redzams globālā «čivinātāju» topa (twitterholic.com) statistikā, šā raksta tapšanas laikā gandrīz 100 lietotājiem sekotāju skaits jau pārsniedzis pusmiljonu, un šis skaitlis strauji aug. Pēdējais pārsteigums ir aktrise un ASV televīzijas šovu zvaigzne Opra Vinfrija, kas mēneša laikā pēc konta izveidošanas sakrājusi miljonu virtuālo «sekotāju». (Starp citu, pārdesmit miljonu reālu sekotāju ir viņas jaunajai reliģijai – opraismam, kas māca lutināt sevi un nodoties nesasprindzinātām pārdomām.)Visvairāk fanu patlaban ir aktrises Demijas Mūras vīram, arī aktierim, Eštonam Kačeram – gandrīz divi miljoni. Otrajā vietā ierindojies Elenas TV šovs, tālāk CNN, Britnija Spīrsa, Baraks Obama. Varētu domāt, ka «čivinātāju» portāls visvairāk interesē pusaudžus, kas tādējādi var sekot savu elku gaitām, taču «tviteri» vairāk vai mazāk nopietnos nolūkos lieto ļoti dažādi cilvēki, tajā skaitā pat latviešu politiķi, lai cīnītos par vēlētāju balsīm un skaidrotu savus uzskatus. «Twitter» taustāmais labumsLielākais pluss ir jaunāko ziņu momentāna nodošana, tāpēc šīs tehnoloģijas iespējas ātri aptvēruši masu saziņas līdzekļi – gan Latvijas Televīzija, gan vairāki radio un laikraksti, katru dienu apgādājot sekotājus ar informāciju. Taču runa nav tikai par dienišķo informāciju, jo pētījumos 2008. gadā atklājies, ka krīzes situācijās tādas sistēmas kā «Twitter» tiek galā daudz veiksmīgāk nekā tradicionālie ziņu mediji un valdības palīdzības dienesti. Piemēram, 2008. gadā kāds žurnālistikas students no Kalifornijas un viņa tulks tika apcietināti Ēģiptē, kur fotografējuši pret valdību vērstu protesta akciju. Ceļā līdz policijas iecirknim jaunietis paspējis ar mobilo telefonu saviem 48 sekotājiem aizsūtīt vārdu «arestēts». Viņa draugi sazinājušies ar ASV vēstniecību Kairā un vairākiem preses dienestiem. Jau nākamajā dienā viņš tika atbrīvots, jo augstskola bija atradusi advokātu. Nākotnē var būt sarežģījumiTaču kā ikvienā sistēmā, arī šajā iespējamas problēmas. Piemēram, kāda banka Latvijā savā «Twitter» kontā izsludināja «konkursu», kurā vajadzēja kļūt par viņu sekotāju un par šo konkursu «iečivināt» dalībnieku «Twitter» kontos. Informācija lavīnveidīgi izplatījās starp Latvijas «čivinātājiem», radot vairāk negatīvu emociju nekā labuma, un atgādināja spama kampaņu. Kā vēl vienu problēmu varētu minēt slavenību viltus profilus. Piemēram, atrodams profils «ValdisZatlers», kura radītājs izsaka nepieklājīgus komentārus. Savukārt janvārī ar vārdnīcas palīdzību uzlauzta administratora parole un 33 slaveni profili piesārņoti ar neķītrībām. Līdztekus lietotāju radītām problēmām pastāv arī tehnoloģiski riski. Jau 2007. gadā «Twitter» tīkls piedzīvoja pārslodzi – kopā skaitot, sistēma nedarbojās septiņas dienas. Tā kā šis ir jebkad visātrāk augošais tīkls (1382 procenti gadā, virs desmit miljoniem lietotāju), pārslodzes atkārtojas. Salīdzinājumam – draugiem domātie tīkli «Facebook» un «MySpace», kas pagaidām pēc lietotāju skaita pārspēj «čivinātājus», – neaug ne tuvu tik ātri («Facebook» tikai 228 procenti). «Twitter» palielina mobilo sakaru tīklu noslodzi, tāpēc ik palaikam gadās sarežģījumi ar SMS iespēju. 2008. gada augustā sistēmas atvieglošanai «Twitter» slēdza bezmaksas SMS iespēju. Jāuzsver arī augstais sākotnējo interesentu procents, kas pēc pirmā mēneša no «tvitera» atsakās, – apmēram 40 procentu. Tas savukārt nozīmē, ka pagaidām šis tīkls nesavaldzinās vairāk par 10 procentiem interneta lietotāju. Acīmredzot daudzi savā ikdienā nesaskata neko tik ārkārtīgi interesantu, lai publicētos šādā formātā. Latvijā lietotāju skaitu lēš ap tūkstoti, taču jau pieejams arī «čivinātāju» tops (http://ttop.lv).Ar ko sākt?- Pirmais solis – mājas lapā www.twitter.com izveidot savu kontu un sākt rakstīt. Trāpīgais «čivināšanas» nosaukums acīmredzot izvēlēts gan ziņu īsuma dēļ – tās nedrīkst pārsniegt 140 zīmju, jo «čivināt» iespējams gan no datora, gan mobilā telefona, gan tādēļ, ka nevar zināt, kurš lasīs mūsu vēstījumu, ja vien to nesūtām kādam konkrētam cilvēkam. - Noderīga vietne ieinteresētajiem, kas pagaidām nesaprot, kam jāseko, ir www.civciv.lv, kas vāc ievērojamāko Latvijas «čivinātāju» ziņas un sagrupē kategorijās. Lai aktīviem lietotājiem būtu ērtāk manipulēt ar «tvītiem» jeb ierakstiem, radītas daudzas programmas, populārākās ir «Tweetdeck» un «Twhirl».Kas izmantojis «Twitter» - 2007. gadā Losandželosas Ugunsdzēsības departaments, saskaņojot rīcību lielajos ugunsgrēkos - NASA kosmonauti- Sarkanais Krusts, ziņojot par vietējām nelaimēm, statistiku- Vairākas priekšvēlēšanu kampaņas ASV, tostarp Baraks Obama- Izraēlas Ārlietu ministrija, 2008. gadā sarīkojot preses konferenci- CNN, atspoguļojot terora aktus Mumbajā- Vīnes Universitātes Psiholoģijas fakultāte, uzlabojot programmuPieredzeMāris Zembergs, «Dienas» sporta žurnālists:Sākotnēji atturīgi raudzījos uz ierosinājumu pasaules 2009. gada hokeja čempionātu atspoguļot «tviterī». No pieredzes zināju, cik saspringts darba režīms ir pasaules lielākajos sporta forumos, turklāt pēdējos gados darba apjoms gandrīz dubultojies, klāt nākot «Dienas» interneta versijai. Praksē «Twitter» apliecinājās kā ātrs un ērts informācijas pasniegšanas veids. Ar pāris īsiem teikumiem ir iespēja pateikt galveno. Manā gadījumā priekšrocība bija interneta pārklājums visā «PostFinance Arena» teritorijā Bernē, kur notika spēles, treniņi un preses konferences. Vērojot no malas izlases treniņu vai sēžot tribīnē, atlika ieslēgt portatīvo datoru, atvērt savu «Twitter» sadaļu un ievadīt informāciju. Citi žurnālisti parasti devās uz preses konferences telpu, kur gatavoja materiālu savam medijam. Pieļauju, ka nākotnē tikai augs pieprasījums pēc ātras un kodolīgas informācijas. Artis Āre, portāls civciv.lv:«Tviteri» izmantoju vairāk nekā pusgadu. Sākotnēji tas likās pārāk sarežģīts. Ziņas un komentāri – viss vienā putrā. Tomēr vienā brīdī sapratu – «tviteris» ir tā vieta, kur ziņas izplatās ātrāk par ziņu portāliem, blogiem, radio, nemaz nerunājot par televīziju un avīzēm. Izveidoju portālu civciv.lv, lai visu lielo informācijas daudzumu kaut cik sakārtotu, komentārus parādītu pie attiecīgās ziņas, izveidotu arhīvu. Aktualitātēm tagad sekoju līdzi tikai ar civciv.lv. «Twitter» patlaban ir ātrākais un plašākais saziņas līdzeklis, tajā pašā laikā noderīgs gluži praktiskām lietām – piemēram, lai darbadienas beigās ļoti ātri atrastu kompāniju, ar kuru apmeklēt kino (citi saziņas kanāli netiktu tik regulāri pārbaudīti). «Tviteris» ar katru dienu kļūst populārāks – tajā meklē darbu, ātri iegūst atbildes uz interesējošiem jautājumiem, pārspriež aktualitātes, ziņo par tām, publicē bildes no dažādu notikumu vietām. Tomēr paredzu, ka ar čivināšanu būs tāpat kā ar blogiem pirms pāris gadiem. Sasniegs virsotni, un pēc laika to nomainīs kas cits. Tikai pāris gadu jautājums.

ZZ.lv ARHĪVS

«Čivinātāju» bums

Kategorijas