Ar vārnu valsts pasi kabatā

2009. gada 7. jūlijs 17:46

3686

Rimts mazpilsētas miers, lauku ainavas un neparasti piedāvājumi ceļotājiem – tā varētu apkopot Pasvales, Pakrojas un Radvilišķu apkaimē redzēto. Braucienā iespējams doties individuāli, taču tikai grupā var cerēt uz iekļūšanu Humora, alus un vārnu valstī un Klebonišķu ciemā dejot ar vietējiem folkloristiem.

Ceļojumi uz Lietuvu šovasar topā. Kaimiņi atzīmē sava valstiskuma tūkstošgadi un padomājuši, ko interesantu ekskursantiem piedāvāt. «Dzīvespriekam» izvēlējies vienas dienas braucienu pa Ziemeļlietuvas rajoniem Augštaitijā. Trīssimt dzirnakmeņuNav pagājusi ne stunda, kopš Grenctālē šķērsota robeža, kad esam Lietuvas mazpilsētā Pasvalē. Pirmā kāju izstaipīšana pie kritenes, ko vietējie dēvē par Zaļgano avotu. Ar zemes iegruvumiem jeb kritenēm, kādas, starp citu, sastopamas arī Bauskas rajona Skaistkalnes pusē, saistītas leģendas par pazemē pazudušiem šķūņiem un kāpostu dobēm. «Lēnām, nesperam stingrus soļus, pamats zem kājām nebūt nav drošs,» skan brīdinošs aicinājums tūristiem. Ar modernām tehnoloģijām esot izpētīts, ka avota dziļums ir apmēram 21 metrs. Mēs bīstamajai teritorijai tiekam pāri bez starpgadījumiem.Turpat Pasvalē kādas privātmājas pagalmā apskatāma akmeņu kolekcija. Antans Stapuļonis milzeņus un īpatņus sācis vākt pirms 30 gadiem, un nu to skaits jau pārsniedz četrus simtus, no kuriem ap 300 dzirnakmeņu, vairāk nekā 60 dobumakmeņu. Pie atbraucējiem iznāk arī pats saimnieks. Krievu valodā ar viņu var parunāt par interesantām lietām, garajos gados vīram sakrāts daudz piedzīvojumu stāstu. Apskates vērts ir arī Pasvales muzejs. Ieeja tajā maksā pāris litu. Interesanta ir ēkas uzbūve, muzeja vidū iekārtota skatītāju zāle ar nelielu paaugstinājumu māksliniekiem. Vietējo vēsturi raksturojošā ekspozīcija veidota novadpētniecības muzejiem tradicionālā stilā. Sumbri labprāt pozēPašiles sumbru dārzs, kas pērn bija iekļauts akcijas «Baltijas dižā apceļošana» maršrutā, atrodas Panevēžas apriņķī netālu no Ramigalas. Šogad aprit 90 gadu, kopš ticis nošauts pēdējais savvaļā mītošais Eiropas sumbrs, un pēdējos gados sākusies mūsu kontinenta lielāko zīdītāju populācijas atjaunošana. Populārākais sumbru dārzs ir Belovežas gāršā Baltkrievijā, Latvijā sumbrus var skatīt Papes Dabas parkā, Līgatnē. Pašiles dārza iemītnieki atceļojuši no Piemaskavas. Šovasar tajā mīt 13 dzīvnieku, apmēram 50 izlaisti savvaļā. Zvēru vērošanai ierīkots skatu laukums, saimnieks, lielākam interesentu pulkam ierodoties, tuvumā izber našķus. Sumbru cilts drīz vien ierodas mieloties. Majestātiskie dzīvnieki apjautuši savu uzdevumu, skatītājiem labprāt izrādās, nesteidzīgi ļaujot sevi fotografēt. Humors, alus un vārnasGalvenais brauciena notikums ir Humora, alus un vārnu (HAV) valsts apmeklējums Pakrojā. Jāteic gan, «valsts» apzīmējums projektam ir krietni par ambiciozu. Daudz kas no iecerētā vēl tikai tiks īstenots tuvākajos mēnešos, gados. Pašlaik HAV apmeklētāji iepazīst vienu no sešām pilsētas mazajām alus darītavām. Jāatzīst, ka kaimiņi uz miestiņa brūvēšanu ir diezgan naski. Savulaik Pakrojā alus brūvēts un tirgots 20 mājas ražotnēs. Tagad vairs palikušas tikai sešas. Vidmants Daljots, alus ražotnes «Davra» saimnieks, zina stāstīt, ka valstī ir apmēram 80 mazo alus brūžu. To produkcija veido tikai septiņus procentus no kopējā patēriņa. Tāpēc mazie ražotāji, lai izturētu sīvajā konkurencē, domā radoši un cenšas ieinteresēt ar dažādiem neparastiem piedāvājumiem. «Davra» viesu zāle atvēlēta svinīgai tūristu iesvētīšanai par HAV pilsoņiem. Mums tiek vēlēts uzģērbt melnus spārnus, galvā tiek likta cepure ar knābi, un telpu piepilda draudzīgs latviski lietuvisks «Krā, krā!». HAV pārvaldnieks Antans Albriks atraktīvi runā krievu un lietuviešu valodā. Secinām, ka pirms «Davra» apmeklējuma ieteicams apbruņoties ar folkloras krājumu bagāžu – anekdotēm, tautas dziesmām, ticējumiem par vārnām. HAV valsts pilsoņa pasi saņemot, katram tiek prasīts nedaudz izrādīties. Tukšas alus pudeles mešana pret vēju, vārnu gaitas atdarināšana, skaļa dziedāšana skaistā vārnu mēlē – katrs dara, ko spēj, un jautrības šajā valstī tiešām netrūkst. Lēnīgākos pamodina vārnu alus, apmulsušajiem – vārnu gaļas cienasts, siers, sausiņi. Tukšā šajā valstī neviens nepaliek. Ālēšanās būs vēl trakāka un skaļāka, kad HAV šovu pārvietos, kā iecerēts, uz restaurējamo Pakrojas muižas kompleksu. Tajā saglabājušās 43 dažādas ēkas. Muižas teritorija aizņem 48 hektārus, un tā ir lielākā Lietuvā. Muižu ieskauj viens no iespaidīgākajiem vēlā klasicisma ainavu parkiem, kuru izveidoja 1850. gadā. Tur apskatāms Eiropā vienīgais piecu arku tilts, kas tapis 1821. gadā pēc romiešu tiltu celtniecības paraugiem.Lietuvas KaukenhofaInteresanti apskates objekti ir Burbišķu muiža un Klebonišķu etnogrāfiskais muzejrezervāts, kas atrodas turpat netālu. Burbišķu muižas parkā lietuvieši īstenojuši veiksmīgu biznesa projektu. Muižas dārzā pēc Fēliksa Malčiauska iniciatīvas kopš 2000. gada izveidoti plaši tulpju stādījumi. Maija pirmajā pusē šurp plūst automobiļu simti no visas Lietuvas, lai jūsmotu par ziedu krāšņumu, izstaigātu muižas parku. Tas gan kā apskates objekts interesants arī citos gadalaikos. Plašajā parkā, kas aizņem 28 hektārus, ir daudzas ūdenskrātuves, 15 saliņas, kuras savieno 12 tiltiņi. Lieliska vieta romantiskām pastaigām. Toties Klebonišķu etnogrāfiskajā ciematā ir tikai viena iela. Dažās mājās vēl mīt cilvēki, taču vairums ēku darbojas kā muzeja ekspozīcijas. Krasas atšķirības no Latvijā līdzīgām sētām nav, tomēr pagātnes noskaņa, senatnes elpa ir jaušama. To papildina iespēja izdejoties lauku kapelas pavadījumā. Mergaites (lietuviešu valodā – meitenes) droši ņem pie rokas latviešu puišus, leišu vīri arī atrod sev partneres tūristu pulkā. Jautro dibenu deju drīz vien visi iesaistītie ekskursanti ir apguvuši, un sirsnīgos smieklos ātri pazūd neveiklība un šķībie soļi. Cik kas maksā?• Sumbru rezervāts – 4 liti• Burbišķu muižas parka apmeklējums – 6 liti• Humora, alus un vārnu valsts – 50 litu• Klebonišķu etnogrāfiskais ciemats – 6 liti (pieci liti – apmēram viens lats)Noderēs!- Apmeklējot Humora, alus un vārnu valsti Pakrojā, noderēs papildu informācija. Lūk, daži latviešu ticējumi, interesanti atzinumi par vārnām.Katrai vārnai reizi gadā jāaizlaižas uz jūru pērties, citādi viņa kļūst par kovārni.- Kad vārnas uz kūts jumta bļauj, tad lopi sprāgst.- Kad vārnas ķērc, vajag sacīt trīs reizes: «Labdien, labdien, labdien!» un to dienu arī, kurā dzird brēcam, piemēram, «Labdien, labdien, labdien, šodien jau ir piektdiena!» Kad tā nesakot, notiekot kāda nelaime.- Ja vārnas sēstas uz koku galotnēm, būs silts laiks; ja uz zariem un brēc, gaidāms lietus.- Ja vārnas tup barā ar knābjiem uz vienu pusi, būs nejauks laiks. - Ja vārna tup priedes galā, paredzams lietus.- Ja vārnas pirms saules lēkta ķērc, dienā būs lietus.- No kuras puses vakarā laižas vārnas, no tās puses rītdien gaidāms vējš.

ZZ.lv ARHĪVS

Ar vārnu valsts pasi kabatā

Kategorijas