Čigānu pirtiņa

2009. gada 7. jūlijs 18:00

5580

Kas reiz bijis labi izkurinātā pirtiņā un izjutis īstu pēršanās azartu, grib to piedzīvot vēl un vēl. Tiem pērties kārotājiem, kam savas pirtiņas vēl nav, bet ir kāds neliels pleķītis zemes, labs risinājums varētu būt čigānu pirts.

Brāļi Gundars Caune un Jānis Bitēns čigānu pirtiņu uzmeistarojuši paši, un paziņu aprindās tā jau guvusi atzinīgu novērtējumu. Pirtiņu var uzbūvēt dienas laikā, tā ir ātri saliekama un izjaucama, prasa minimālus ieguldījumus, ir ekoloģiska. Pēršanās tajā sagādā īpašu baudu, turklāt tā kurināma gan vasarā, gan ziemā. Kurtuve, lāvas un karkass«Faktiski jebkurā vietā, kur ir akmeņi, tievākas un resnākas kārtis un sega, var uzmeistarot čigānu pirti,» skaidro Gundars, izrādot pirts sastāvdaļas.Visa pamatā ir krāsns. Īstajās čigānu pirtīs kurtuve tika gatavota no akmens krāvuma, taču, lai to izveidotu stabilu un pareizu, vajadzīgas iemaņas, tādēļ Gundars iesaka izmantot ugunsdrošos ķieģeļus. Krāsni «būvē» uz betona pamatnes, lai ir ugunsdroši. Vienu uz otra liek ķieģeļus – 40 centimetru augstumā un 70 centimetru platumā –, veidojot krāsniņu ar muti, kurā kurt uguni. Virskārtu pārsedz ar armatūras stieņiem (var izmantot citu karstumizturīgu materiālu). Ērtības labad Gundars iesaka metāla bundulu pie stieņiem piemetināt, bet tas nav obligāti, jo, piepildīts ar akmeņiem, tas arī būs stabils un «nestaigās». Bundulu piepilda ar laukakmeņiem, kas kurināšanas laikā sakarsīs un izdalīs siltumu. Kurtuves un bundula kopējais augstums ir ap metru. Lai būtu maksimāla siltuma atdeve, krāsni vēlams veidot 1,50 metru augstu. Lāvas Gundars iesaka izgatavot no koka bluķīšiem vai dēļiem. Tās saskrūvē pakava formā un novieto apkārt uguns vietai cilvēka krūšu augstumā. Tad karsējoties var izjust maksimālo temperatūru. Trešā būtiskā sastāvdaļa ir karkass, kas izgatavots no koka kārtīm. «No resnākajām veido septiņus siena zārdus, ko liek pa apli un savā starpā savij ar tievākām – lazdas – kārtīm. Lai zārdi turētos kopā, izmanto skrūves un plastikāta savilcējus, ko var nopirkt būvmateriālu veikalā. Smalkākas lazdas maikstis vij krustu šķērsu ap zārdiem, piešķirot celtnei apaļu formu,» komentē Gundars. «Karkass noteikti jāveido ar velvi, ja uzslies kā konusu, siltums sakrāsies augšā un necirkulēs.» Izgatavotā konstrukcija izmantojama vairākkārt un ir ērti pārvietojama.Kad karkass uzstatīts, pirti sāk kurināt. Kurināšanas processPirmās piecas stundas kurina mēreni ar alkšņu malku, bet pēdējo stundu uguns intensitāti palielina, dedzinot bērza malku. Jākurina tik ilgi, kamēr akmeņi uzkarsuši un kļuvuši sārti. Tad ogles no kurtuves izgrābj un uz akmeņiem uzlej puslitru silta ūdens, lai noskalotu sodrējus. Karkasa spraugās sasprauž koku zarus, nostiprina ar savilcējiem, veidojot pirts jumtu. Ziemā klāj egļu zarus, vasarā – bērzu, liepu vai jebkuru citu koku. Jārēķinās, ka skujas lielajā karstumā birs, bet tas ir pašsaprotams process, turklāt ļoti veselīgs pīlings un vitamīnu avots ādai. Iekšpusē pirts grīdu arī noklāj ar tiem pašiem zariem, lai nesaltu kājas un izdalītos svaigs, patīkams aromāts. Lai siltums pirtī saglabātos maksimāli ilgi, karkass virs zariem jāpārsedz ar blīvu audumu. Gundars iesaka vislabāk čigānu pirtij izmantot brezenta pārklāju, taču var izlīdzēties ar parastām gultas segām, kas sašūtas kopā. Pirts saklāšana prasa aptuveni 20 minūšu. Gundars ap savu pirti saliek arī upmalas niedres, kas ir lieliski papildinošs siltumizolācijas materiāls. Tās vāc ziemā un sasien kūlīšos, bet var iztikt arī bez niedrēm. Nu pirts ir gatava, un karsēšanās var sākties. Ziemas un vasaras variantsPirts sagatavošanas darbos vēlams iesaistīties vairākiem cilvēkiem, īpaši saklāšanas procesā, lai karstie akmeņi lieki nedziest. Ja rīkojas ātri un saliedēti, čigānu pirtī temperatūra uzkāpj virs 90 grādiem. Vienā dienā nopērties varot vairākas kompānijas. «Pirti uzbūvējām un pirmo reizi izmēģinājām Ziemassvētku vakarā, kad ārā bija 16 grādu sals. Kūpošām miesām, skuju aplipuši, lēcām āliņģī. Gājām pa ledu, kājas sala pie zemes, mati sasala, bet paši aukstumu nejutām, jo bijām pamatīgi uzkarsuši. Jāņos pirti kurināsim trešo reizi, tikai tagad skuju vietā klāsim meijas,» stāsta pirtnieks. Attīrīt dvēseli, smelties enerģiju, lieliski relaksēties, brīnišķīgi pavadīt laiku draugu kompānijā – šīs ir tikai dažas brāļu Gundara un Jāņa atziņas, ko viņi ieguvuši, uzbūvēdami savu čigānu pirti, un iesaka to izmēģināt arī citiem. ViedoklisJelgavas Čigānu kultūras biedrības priekšsēdētājs Haralds Didžus:Īstā čigānu pirtī nepieredzējis cilvēks jau no pirmā karstuma viļņa izmuks ārā, ka kājas vien nozibēs, – karstums ir liels. Kad pie tā pierod, sajūtas ir neaprakstāmas. Tā ir saikne ar dabu, kad vari stāvēt nevis uz flīzēm, bet uz zemes, kas noklāta ar skujām vai liepām – viss smaržo pēc svaiguma un tīrības. Peroties var dzirdēt putnu balsis, kā šalc vējš vai dīķī kurkst vardes. Pirts mums, čigāniem, ir svēta vieta, jo cilvēks ne tikai fiziski atbrīvojas no netīrumiem, bet attīrās arī garīgi. Pēršanās rituāls ir savdabīgs piepildījums un enerģētika. Jāņa un Gundara veidotā pirts ir stipri pietuvināta īstajai čigānu pirtij – tādai, ko izmantojam arī mēs.Nepieciešamie materiāli- Kurtuvei – ugunsdroši ķieģeļi, armatūras stieņi, metāla bunduls, laukakmeņi.- Karkasam – 21 resnāka koka kārts, lazdu maikstis, skrūves, plastikāta savilcēji.- Lāvai – dēļi vai koka bluķīši, skrūves.- Pārklājam – koku zari, brezents vai blīvs audums (der arī segas).- Ugunij – alkšņa un bērza malka.Darbu secība- Uz ugunsdrošas virsmas izveido kurtuvi;- ap to apliek lāvas un karkasu;- iekurina krāsni, kas deg aptuveni sešas stundas, līdz akmeņi kļūst sārti;- izgrābj ogles un pelnus;- karkasa augšdaļu (arī grīdu) pārklāj un nostiprina ar koka zariem;- pirts konstrukcijas apsedz ar brezentu vai citu blīvu audumu;- no ārpuses pirti apliek ar niedru kūlīšiem, kas aiztur siltumu un dod tai estētisku skatu;- pirtošanās var sākties!

ZZ.lv ARHĪVS

Čigānu pirtiņa

Kategorijas